teritoriālā reforma Saeima 21. marta sēdē nolēma turpināt 1998. gadā Latvijā iesākto administratīvi teritoriālo reformu

Saeimas deputāti pieņēma lēmumu līdz 2021. gadam izveidot pašvaldības, kuras spēj ekonomiski attīstīties un nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Līdz 2019. gada 1. decembrim paredzēts izstrādāt likumprojektu, kurā noteikti valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, administratīvi teritoriālais iedalījums un tā veidi.

Lai veidotu dialogu ar sabiedrību, Valsts reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aprīlī nāca klajā ar iespējamo jauno Latvijas pašvaldību karti, piedāvājot 119 pašvaldību vietā izveidot 35.

VARAM ziņo, ka Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīgas gan pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gan pēc iedzīvotāju skaita un piedāvātajām iespējām un Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums ir veids, kā Saeima saredz nevienlīdzības mazināšanu Latvijā.

VARAM prezentācijā par iespējamo pašvaldību apvienošanu liek uzsvaru uz statistikas datiem par nelielo pašvaldību ekonomisko mazspēju. Kā viens no uzsvariem ir pašvaldību investīciju spēja. VARAM norāda, ka būtiska ir pašvaldību spēja uzņemties saistības, kas var nodrošināt attīstības iespēju plānošanu. Analizējot 2018. gada pašvaldību finansu rādītājus, VARAM secina, ka uz 2018. gada beigām nepieciešamības gadījumā saistības 1 000 000 eiro apmērā varētu uzņemties 46 pašvaldības, nepārsniedzot 20% saistību apmēru.

VARAM skaidro, ka tendences citās valstīs parāda – lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīgs darbs privāto investīciju piesaistei var nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību.