Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā

Komerctiesības

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Latvijā šobrīd viena no valdības galvenajām galvassāpēm ir naudas atmazgāšanas problēma. Tiek mainīti likumi, ieviesti stingrāki kontroles mehānismi, kas nereti draud skart parastus pilsoņus, algotus darbiniekus, kuriem pat nav sava uzņēmuma. Kāda ir Lielbritānijas pieredze?

Lielbritānijai nav pagājusi secen šī problēma, un mums ir bijusi vajadzība mainīt kontroles noteikumus. Tas jau bija pirms vairākiem gadiem, bet Lielbritānijā to darījām. Tas ir noticis visās Rietumeiropas valstīs. Nav iespējams izskaust kriminālos elementus ar maigiem noteikumiem. Tas, ko daudzas valstis ir darījušas, - ir radīti stabili noteikumi - sistēma, kas pilnīgi kontrolē naudas plūsmas. Sākotnējais sistēmas uzdevums ir sodīt par pārkāpumu, novērst nelikumības. Pēc krīzes 2008. gadā Vācija, Francija un Lielbritānija, kā arī citas valstis ieviesa ļoti daudzus ierobežojumus un regulējumus, kuru uzdevums bija novērst naudas atmazgāšanas shēmas. Noteikumi patiešām bija stingri, bet šobrīd vairums cilvēku tos ievēro. Mums Londonā arī bija ļoti augsta līmeņa kriminālvajāšanas, un neviens to neuzskatīja par starptautisku kaunu. Šādi noziedznieki meklē valstu vājās vietas. Protams, ka nozīmīgi ir izveidot kvalitatīvu regulējumu, lai no tā neciestu mazi uzņēmumi, lai papildu noteikumi dažiem tirgus spēlētājiem nebūtu apgrūtinājums visiem iedzīvotājiem ikdienas sadzīvē. Šajā jautājumā domāju, ka Latvijas regulējumu veidotājiem ir daudz labu paraugu un ir iespējams paraudzīties uz Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pieredzi šajās lietās. Visbeidzot noteikumi un regulējumi, kā arī to uzraudzība sākotnēji vienmēr ir skaudrāka, lai panāktu likuma ieviešanu un kļūšanu par normu, bet pēc tam jau var mazliet relaksēties un kaut ko mīkstināt noteikumos.

Raugoties no starptautiskā juridiskā tirgus pozīcijām, kā redzat Latviju ar tās iekšējiem riskiem – sliktu demogrāfiju, iedzīvotāju koncentrāciju galvaspilsētā un vājiem reģioniem?

Mūsu birojs ir daudzās Eiropas valstīs, un ir daudz dažādu valsts uzbūves un attīstības modeļu. Veiksmīgai uzņēmuma iegādei Vācijā ir vairākas iespējas būt Minhenē, būt Berlīnē vai Diseldorfā, Hamburgā vai kādā citā mazākā centrā, jo Vācijā ir ārkārtīgi labi attīstīti reģionālie centri. Francijā viss ir pilnīgi pretēji – visi ceļi ved uz Parīzi. Ja gribi būt Francijā, tad ir noteikti jāsāk no Parīzes. Gluži tāpat kā jums ar Rīgu. To nevajadzētu uztvert kā problēmu, ko par katru cenu apkarot. Francijai tā ir zināma lieta. Viņi apzināti attīsta kādas biznesa nozares un industrijas reģionos. Lielbritānijā ir kaut kas pa vidu. Londona ir ļoti spēcīgs centrs, ir arī dažas citas pilsētas, kuras spēj konkurēt un piedāvāt līdzvērtīgus noteikumus uzņēmējiem. Šim jautājumam nav vienotas atbildes, jo katra valsts un teritorija ir ar savām īpatnībām. Jūsu valsts gadījumā problēma ir talantīgu, jaunu cilvēku izbraukšana no valsts. Es uzskatu, ka izglītība un pieaugušo izglītība ir šīs problēmas risinājums – vismaz tā ir Lielbritānijā. Karjeras izvēles atrisināšana jauniešiem Latvijā šobrīd ir atslēgas jautājums vispār. Jauni cilvēki vēlas turpināt attīstību, pilnveidošanos un izglītību arī pēc universitātes absolvēšanas, un tā tas ir visā pasaulē. Mūsu jaunatne mums vienmēr prasa aizvien vairāk iespēju attīstībai. Tas ir atslēgas jautājums jebkurai teritorijai arī valsts iekšienē, ja tā vēlas paturēt cilvēkus valstī un konkrētā reģionā. Jūsu uzdotais jautājums ir nevis par teritoriju atšķirībām, tas pēc būtības ir jautājums par domāšanu, kas noved pie šādām sekām. Teritorijas neattīstās bez cilvēkiem, bez jauniem un talantīgiem cilvēkiem, kuriem ir inovatīvas idejas un progresa piedāvājumi.

Latvijā laiku pa laikam notiek cīņas par kontroli kādā kompānijā. Biržā kotētus uzņēmumus šādi iekšēji akcionāru strīdi padara mazāk simpātiskus investoriem. Vai arī Lielbritānijā šādas cīņas par kontroli uzņēmumos notiek, un vai tā būtu jāuzskata par problēmu?

Akcionāru grupas, kas mēģina pārņemt kontroli uzņēmumā, ir parasta lieta. Cīņas par kontroli biržā kotētos uzņēmumos nav nekas jauns un notiek visur pasaulē. Tiek izmantoti noteikumi un likumi, lai pateiktu, ko viena puse var darīt vai nevar darīt, un, protams, to saka ar mērķi pārņemt kontroli uzņēmumā. Šādas lietas var nonākt līdz tiesai un nereti arī nonāk, un tad viena puse savos centienos tiek apturēta. Likumīgā ceļā šādas cīņas ir normālas un notiek gan Francijā, gan Vācijā, gan Lielbritānijā. Uzsvars šajā cīņā ir likumība un noteikumi, kas ir skaidri un nepārprotami lietošanā. Jo skaidrāki ir noteikumi un likumi, jo ātrāk strīdi tiek atrisināti.

Viens no kritiskiem brīžiem uzņēmumu mūžā – gan akciju sabiedrībās, gan biržā kotētos uzņēmumos, gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību - ir vairākuma daļu īpašnieka nāve. Tad aktivizējas kreditori, kas ir gatavi uzņēmumu saplosīt, jo saredz riskus. Piemēram, saredz, ka jaunais īpašnieks nav tik spējīgs, un vēlas pēc iespējas ātrāk pārtraukt riskantas saistības. Vai vecās Eiropas valstīs šādam brīdim uzņēmuma mūžā ir kāds īpašs risinājums?

Ja ir šāds notikums un kompānijai tiešām draud problēmas – viņi var prasīt iesaldēšanu (Cold Administration). Piemēram, šobrīd šādu administrāciju prasa viens no lielajiem Lielbritānijas uzņēmumiem Debenhams. Lieta ir skaļa, un katrs var palasīt mūsu valsts medijos kā viss notiek. BBC News ir atsevišķa sadaļa par to. Pēc būtības šāda administrācija ir sava veida moratorijs kreditoriem, kas dod laiku kā iespēju jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem vai kontrolētājiem, lai spētu sakārtot lietas. Te ir visdažādākie risinājumi. Galējas nepieciešamības gadījumā kompānija var tikt pārdota, ja nav cita risinājuma. Kreditori saņem savu naudu. Šis moratorijs nepadara beztiesiskus kreditorus, tas vienkārši palēnina procesu, lai būtu iespējams meklēt risinājumu un uzņēmums neietu bojā. Šis periods var būt dažāds, tās var būt nedēļas, bet var būt arī mēneši. Moratorija noteikšana ir atkarīga no lietas specifikas.

Kā Latviju redz Eversheds Sutherland klienti?

Mūsu juridiskā kompānija ir ar pārstāvniecībām 34 pasaules valstīs. Mana atbildība ir Eiropa. Mums ir pārstāvniecības 20 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Mums ir ļoti svarīgi, ka varam piedāvāt mūsu klientiem labu juridisko servisu Baltijā, jo mūsu klientiem ir starptautiskas intereses, viņi vēlas strādāt visā pasaulē. Mūsu klienti vēlas investēt un taisīt biznesu likumīgā un leģitīmā veidā, tādēļ līgst mūs kā padomdevējus. Tieši tādi ir jautājumi – vai varam, piemēram, palīdzēt ar Darba likumu 102 pasaules valstīs, un mēs sagatavojam aktuālo padomu. Vairums šo klientu, kas interesējas par visas pasaules tirgu, savā jautājumā iekļauj arī Latviju, Lietuvu un Igauniju. Mums ir svarīgi, ka šeit ir mūsu birojs, kas ir ļoti spēcīga vietējā juridiskā firma, bet vienlaikus viņi var nodrošināt kvalitatīvu servisu amerikāņiem, angļiem vai vāciešiem. Arī Āzijas valstīm ir interese par Latviju, un neviens nerauc degunu tādēļ, ka šī ir maza valsts. Tas ir iemesls, kādēļ mēs esam Latvijā – šeit ir savi valsts likumi, kas ir jāskaidro citu valstu uzņēmējiem, un mēs to darām. Mūsu pakalpojumi ir vajadzīgi, tātad Latvija ir pieprasīta. Šeit ir problēmas, kā jau jūs jautājumos parādāt, bet šī ir laba vieta biznesam – par to liecina interese.

Par ko šobrīd aktīvi satraucas briti? Kas ir Lielbritānijas TOP aktualitāte, ja neskaita Brexit?

Savu problēmu mums netrūkst, kā jau katrā valstī tās ir. Piemēram, mums ir mājokļu problēma. Starp citu, saistīta arī ar izceļotājiem no Latvijas. Valstī trūkst mājokļu, un tā patiešām ir nopietna krīze. Bez Brexit ir arī citas politiska un ekonomiska rakstura problēmas, tomēr to risinājums vēl aizvien slēpjas vienā idejā, par kuru jums teicu jau sākumā Latvijas saistībā. Izglītības sistēmas spēks ir daudzu problēmu risinājums. Zināšanas un spēja tās pielietot ir atslēga risinājumiem. Lielbritānijas izglītības sistēma ir tā, kas aicina cilvēkus no visas pasaules uz mūsu universitātēm. Tas ļauj mums turēties inovāciju galvgalī. Tik daudz jaunu cilvēku brauc mācīties uz Lielbritāniju, un šī saikne tiek saglabāta visu mūžu, lai kurā pasaules malā strādātu cilvēks, kurš studējis Lielbritānijā. Šis kontakts paliek, un labas idejas atrod ceļu uz Londonu. Es domāju, šī stratēģija ir laba arī Rīgai un Latvijai kopumā.