Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot

Konference

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.

VAS Elektroniskie sakari biznesa attīstības vadītājs Neils Kalniņš uzskata, ka viedpilsēta nav pārbāzta ar nevajadzīgām, vecām tehnoloģijām, kuras kāds mēģina uzspiest lietotājam. «Viedā pilsētā anonimizēti dati ir brīvi pieejami, lai veidotu labāku pilsētu, kurā būtu mazāk izmešu, mazāki laika zaudējumi, pieejamāki pakalpojumi un ekonomēti resursi,» tā viņš.

Laimīgākai sabiedrībai

I. Suijas–Markovas skatījumā no iedzīvotāju perspektīvas viedpilsētas ir drošas dzīvošanai, tajās var elpot tīru gaisu un lietot tīru ūdeni, uzturēties estētiskās publiskajās vietās un zaļajās zonās, tajās ir ērti pārvietoties un atrast piemērotu mājokli. Iedzīvotājiem ir radīta iespēja iniciēt, līdzdarboties un lemt par jaunām attīstības iniciatīvām, kā arī skaidri redzēt, kā tiek izlietoti kopīgie resursi. «Manuprāt, patiess pilsētas viedums izpaužas tajā brīdī, kad visu procesu uzmanības centrā nonāk nevis tehnoloģiskais progress, bet gan cilvēki un apkārtējā vide, jo tehnoloģijas ir tikai līdzeklis noteiktu vajadzību un vēlmju piepildīšanai. Viedpilsētu mērķis ir radīt potenciāli laimīgāku sabiedrību,» uzskata I. Suija–Markova. N. Kalniņš spriež, ka viedpilsētās dzīvo viedi iedzīvotāji – cilvēki, kuri ir atvērti, bet ne pārmākti, prot izmantot tehnoloģijas savām vajadzībām, apzinās datu drošības faktora nozīmīgumu, sadarbojas savā starpā, lai veidotu labāku pasauli – tīrāku, drošāku, attīstošu. Viņa skatījumā iedzīvotāju lielākais ieguvums no viedpilsētas ir kvalitatīvāka dzīves vide, pieejamāki pakalpojumi, efektīvāka laika izmantošanas iespēja, gandarījuma apziņa par to, ka dzīvo pilsētā, ar kuru var lepoties.

«Viedpilsētas sociālā vide ir iekļaujošāka, vienlīdzīgāka un drošāka,» saka I. Suija–Markova. N. Kalniņš teic, ka viss atkarīgs no tā, kā ievieš viedpilsētas koncepciju – ja to dara neprasmīgi, muļķīgi vai negodīgi, palielināsies iedzīvotāju noslāņošanās, varas koncentrācija, atsevišķu personu ekskluzivitāte vai neaizstājamība. «Ja to dara gudri, tad mazināsies iedzīvotāju noslāņošanās, tie jutīsies vērtīgāki, iesaistītāki, palielināsies cilvēku dzīvildze un kvalitāte, kā arī veidosies pozitīva centrtiece, jo šobrīd tieši šī iemesla dēļ Rīga zaudē savu konkurētspēju,» viņš uzskata.

Cīņa par talantiem

«Lielu pilsētu un metropoļu izaicinājumi saistīti ar arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, bet mazpilsētas un lauki cīnīsies ar depopulāciju. Sabiedrības novecošanās rezultātā lielpilsētas pastiprinās cīņu par talantiem. Šajā cīņā uzvarēs tās pilsētas, kuras spēs piedāvāt kvalitatīvu dzīves, darba un atpūtas telpu. Kaut arī mums to šodien ir grūti aptvert, pasaules lielpilsētas kļūs digitalizētākas un iedzīvotāju sastāva ziņā kosmopolītiskākas, tajās daudz ātrāk tiks ieviestas dažādas graujošās inovācijas – robotizēti un automatizēti pakalpojumi, autonomie transporta līdzekļi, atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, urbānā lauksaimniecība un citi. Tās vienlaicīgi būs pakļautas arī arvien lielākiem stresiem – tīra gaiss, ūdens resursu un enerģijas avotu izsīkšanai, dabas katastrofām un sociālajai spriedzei, pieaugot nevienlīdzībai sabiedrības grupās, terorisma draudiem, bezdarbam. Līdz ar to pilsētu galvenais uzdevums būs rast kompleksus un viedus risinājumus minētajām problēmām,» pauž I. Suija–Markova. Savukārt mazu pilsētu galvenais uzdevums nākotnē būs izveidot viedu vietējo kopienu, jo vienmēr būs cilvēku grupa, kas gribēs un varēs atļauties dzīvot mazās, ne tik blīvi apdzīvotās vietās, iespējami tuvāk neskartai dabai. Šādu pilsētu viedums atspoguļosies prasmē ātri risināt iedzīvotāju, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu vajadzības, iesaistīt viņus vietējo lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošināt atbalstošu vidi un infrastruktūru radošiem biznesiem, kvalitatīvu sociālo, veselības un kultūras pakalpojumu grozu un mobilitātes iespējas.

I. Suija–Markova piebilst, ka mazpilsētas, kas pārdzīvo visdziļākās krīzes, tomēr spēj atgūties un radīt dzīvīgu vidi, kas piesaista gan iedzīvotājus, gan arī uzņēmējus un tūristus. Analizējot simtiem šādu mazpilsētu, var redzēt, ka tām ir kopīgi vairāki elementi – definēta nākotnes vīzija, skaidra savas vietas unikalitātes apzināšanās, gudri līderi, estētiska vide, tās ir integrētas dažādos sadarbības tīklos, šīs pilsētas augstu vērtē mācīšanos un sabiedrības līdzdalības spēku un nebaidās pieņemt netradicionālus lēmumus, piemēram, negaida vienu superinvestoru.

Sadarbība prasa vēlmi

«Viedpilsētā svarīga ir gan dzīvei, gan investīcijām un darbavietām piemērota vide. Tas nereti mēdz nonākt savstarpējā pretrunā, bet šajā gadījumā tas var būt viens un tas pats, līdzās pastāvot gan kā zaļai un patīkamai videi dzīvošanai, gan labai vietai strādāšanai. Labākie zaļo, mobilo un viedo pilsētu piemēri varētu būt Kopenhāgena, kas iedvesmo ar iedzīvotāju pārvietošanos ar velosipēdiem, un Parīze, kas samazina satiksmes apjomu un piedāvā dažādas alternatīvas – velosipēdus, skrejriteņus, koplietošanas automašīnas,» norāda SIA LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Lai veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, I. Suijas–Markovas skatījumā vajadzīga vīzija par viedu pilsētu, iedvesmojoši un drosmīgi pilsētas līderi, kas ir spējīgi radīt attiecīgu vidi un iedrošināt cilvēkus līdzdarboties, tādējādi radot piederības apziņu savai vietai, kā arī skaidri procesi un sociālie inovatori jeb cilvēki, kuri ir prasmīgi dažādu interešu grupu, ideju, iniciatīvu un projektu koordinētāji un saskaņotāji. «Lai veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīgi vien prāti, kas saprot un grib to darīt un māk vadīt procesus. Viss pārējais šobrīd ir pieejams. Digitālā vidē visiem ir vienādas iespējas – veciem, jauniem, sportistiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gudriem un ne tik gudriem, bet tas strādā tikai tad, ja kāds to saprot un rīkojas,» uzsver N. Kalniņš.

Rodas bizness

«Vietas, kurās koncentrējas radošā inteliģence, vienmēr ir piesaistījušas jaunus iedzīvotājus un talantus, līdz ar to veidojas pateicīga vide gan jauniem, gan arī esošajiem uzņēmumiem. Uzņēmēji tiek pie biznesam nepieciešamajiem talantiem, zināšanām un infrastruktūras. Savukārt attīstīti informāciju tehnoloģiju risinājumi ļauj uzlabot produktivitāti, tādā veidā stiprinot uzņēmumu konkurētspēju,» skaidro I. Suija–Markova. N. Kalniņš teic, ka uzņēmumiem viedpilsētās lielākie ieguvumi ir pieejami anonimizēti dati, kas daudziem ir un būs biznesa pamats, iespēja efektīvāk darboties un būt konkurētspējīgākiem, lielākas iespējas piesaistīt investīcijas, vieglāk prototipēt jaunus pakalpojumus un produktus, kā arī vieglāk veidot partnerības. I. Suija–Markova uzskata, ka viedpilsētu ietekmē visspēcīgāk mainīsies transporta, enerģētikas, lauksaimniecības, finanšu, veselības un viegli automatizējamu pakalpojumu jomas.

N. Kalniņš teic, ka pašvaldības iegūst iespēju racionālāk plānot resursus, piemēram, izmantojot mākslīgo intelektu, būtu iespējams izveidot ideālo budžetu, būt efektīvākai un ar mazāku cilvēku skaitu izdarīt lielāku darbu, pieņemt optimālus lēmumus, iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Savukārt I. Suijas–Markovas skatījumā pašvaldības galvenais ieguvums ir datos balstīti lēmumi, efektīvi pārvaldīti resursi, tajā skaitā finanses, īpašumi un publiskā komunālā infrastruktūra, un stabils vai pieaugošs iedzīvotāju skaits, kas attiecīgi rezultējas pašvaldības budžeta rādītājos.

Nākotne balstās sadarbībā

Runājot par nākotni, N. Kalniņš cer, ka gudrākie iedzīvotāji sapratīs, ka vienīgā iespēja racionālai dzīves videi ir sadarbība un pārējo iesaiste. «Lēmumus modelēs mākslīgā intelekta risinājumi, un cilvēkiem tiks atņemtas iespējas darīt stulbas vai nelietīgas lietas. Ja tas tiks darīts, to pamanīs nekavējoties, nevis pēc pieciem vai septiņiem gadiem. Pilsētas uzdevums būs nodrošināt dzīves vidi cilvēkiem, kuri būs vienojušies tajā dzīvot. Par pilsētas budžeta apmēru un izlietojumu vienosies tās iedzīvotāji,» tā viņš, piebilstot, ka nākotnē mazināsies vai pat izzudīs nepieciešamība pēc vienkāršā roku darba. Daudzus pienākumus, sākot no sētnieka un beidzot ar grāmatvedi, darīs mašīnas. Mainīsies cilvēku vajadzības pēc socializācijas, izglītības, tehnoloģiju pratības, tas radīs daudzas jaunas profesijas, kuras atkal veiks cilvēki. «Galvenā problēma ir tāda, ka cilvēki šobrīd dzīvo neilgtspējīgu dzīvesveidu, jo viņi nemāk dzīvot citādi. Tehnoloģijas to var mainīt, jo 1+1=2, nevis 43. Mašīnu loģikas pamatā ir 0 un 1, uz tā pamata var veidot uzticamus algoritmus, kas ģenerē scenārijus, un to rezultātu ietekme ir novērtējama. Milzīga loma nākotnē būs zinātnei, jo radošumu un tā nepieciešamību neviens neatcels. Zinātne ir un paliks māksla, kura fiksēs notikumus un piedāvās nākotnes vīzijas, kuras apspriest viedo pilsētu iedzīvotājiem,» spriež N. Kalniņš.

Dabiska evolūcija

«Nākotnes viedpilsētas tehnoloģiju attīstība nav iespējama bez vispārējas būvniecības nozares digitalizācijas. Digitalizācija ir tāds pats evolūcijas process, kāds savulaik norisinājās dabā. Tā vispirms ir domāšanas maiņa, pēc tam – programmatūras un sistēmu ieviešana. VAS Valsts nekustamie īpašumi kā valsts lielākais būvdarbu pasūtītājs izjūt savu atbildību šo pārmaiņu virzīšanā. Tāpēc jau tagad strādājam pie BIM jeb Būves informācijas modelēšanas ieviešanas stratēģijas, lai jau 2019. gada nogalē vērienīgu projektu iepirkumos iekļautu prasību, ka projekta plānošanai un modelēšanai jāizmanto BIM,» saka VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Sigita Janvāre. Šajā procesā nepieciešama arī likumdevēja iniciatīva – valstij jādod signāls, ka arī Latvijā būvniecības digitalizācija ir neizbēgama. Viņas skatījumā pārmaiņas jāvirza gan privātajam sektoram, gan valstij – abām pusēm jābūt kopīgam virzības vektoram. Prioritāte ir lietotājs, kurš vēlas saņemt kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecības produktu. Valsts nekustamo īpašumu gadījumā klients ir valsts iestādes un ikviens sabiedrības lietotājs.

S. Janvāre piebilst, ka BIM sniedz daudz ieguvumu: informācijas uzkrāšanu vienuviet, laicīgu kļūdu novēršanu, termiņu un izmaksu kontroli, ēkas pārvaldības ilgtspēju – iespēju modelēt un aprēķināt nākotnes ekspluatācijas izmaksas, kas veidosies, izmantojot tādus vai citādus materiālus. Piemēram, Dānijā ceļš uz BIM ieviešanu sākts jau pirms desmit gadiem un ir kļuvis par ikdienā lietojamu platformu. Dānijā likums paredz, ka visu jaunbūvju projekti, neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības, ar būvniecības budžetu no 700 tūkstošiem eiro jāizstrādā BIM. «VNĪ sāk ar sevi: ar starptautisku pieredzes apmaiņu, ar VNĪ darbinieku mācībām un pirmo pilotprojektu – topošo centralizēto prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7. Sarežģītais un vērienīgais projekts ļauj mums apgūt BIM iespējas un izprast nepieciešamās prasības turpmākajiem projektiem. Piemēram, plānotā Elizabetes ielā 2 esošās ēkas pielāgošana Ekonomikas ministrijas iestāžu vajadzībām iecerēta kā viens no pirmajiem iepirkumiem, kur prasībās iekļausim BIM,» viņa teic.

Nopietns izaicinājums tuvā nākotnē ir izglītības jomai, jo tai ir jāsagatavo speciālisti, kas ir gatavi strādāt jaunajā BIM realitātē. Tie ir ne tikai projektētāji, arhitekti, inženieri, bet arī atbilstoši projektu vadītāji un būvuzraugi. Būtisks aspekts būvju modelēšanas ieviešanā ir zināšanu apmaiņai starp dažādu paaudžu profesionāļiem. Piemēram, lai mazinātu pretestību pret jauninājumiem, gados jaunākie VNĪ speciālisti, kas ar tehnoloģijām ir uz «tu», tiek apvienoti komandās ar pieredzējušiem ekspertiem, kuriem tehnoloģijas ir svešākas.