Atpūtnieki vēlas baudīt klusumu un dabu

Reģionos

Liepājā noteikti ir vieta kādam spa kompleksam, vērtējot tūrisma piedāvājumu potenciālu, saka Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa. Līdz šim ar iniciatīvu nākuši vairāki uzņēmēji, taču visas idejas tā arī palikušas ieceru stadijā.

Vārdu spēlīte

Patlaban vēju pilsētā viens no galvenajiem tūristu magnētiem ārpus vasaras sezonas ir Liepājas Olimpiskā centra baseins un spa komplekss. Tajā ietilpst ūdens atrakcijas bērniem, pieaugušie var relaksēties trīs veidu pirtīs – sāls saunā, turku un aromātiskajā pirtī, masāžas baseinos, sauļošanās zonā tvert Alpu saules starus. Mājaslapā minēts – tas ir lielākais un modernākais centrs Kurzemē. Tomēr šī vieta, līdzīgi kā Ventspils ūdensatrakciju parks, kur spa zonā ir trīs pirtis, masāžas un burbuļvannas, vairāk piemērota ģimenēm ar bērniem, jo apkārt valda troksnis, nevis tiem, kuri vēlas baudīt mieru.

Interneta meklētājs Kurzemē piedāvā 14 vietas, kur pieejamas spa procedūras. Skaitlis šķiet pārsteidzoši liels. Papētot piedāvājumu tuvāk, izrādās, ka daudzos gadījumos tā ir vienkārši pirts ar burbuļvannu. «Tā ir vārdu spēlīte, kas reklāmas nolūkos nevienam nav aizliegta,» saka SIA Usma spa īpašnieks Staņislavs Backāns. «Tomēr es uzskatu, ka banāli nosaukt par spa, ja uzliek ar malku kurināmu mucu, ko ļoti daudzi laukos dara, vai lauku pirtiņu ar slotiņām. Vienā gadījumā tā ir muca un otrā – pirts. Tas nav nekāds lauku spa!»

Prasa lielas investīcijas

No pašreiz nozarē strādājošajiem uzņēmumiem pie nopietnākajiem spa procedūru piedāvātājiem Kurzemes Tūrisma asociācijas mārketinga speciāliste Inese Rone piemin tieši Usma spa Ventspils novadā, Vitalitātes akadēmiju Aizputes novadā, Laipa spa Brocēnos un Piena muižu Skrundas novadā. Arī viņa, līdzīgi kā I. Šoriņa, uzskata, ka vēl kādam lielam šāda virziena kompleksam Kurzemē atrastos vieta un pietiktu klientu.

«Tūrisma izstādē Tallinā bija liela interese par mūsu spa piedāvājumu, kaut gan viņiem pašiem to ir daudz – vairāk nekā Latvijā. Acīmredzot vietai ir nozīme. Arī lietuvieši aizvien vairāk apgūst Kurzemi. Būtiskākā viņiem ir jūra, tomēr arvien biežāk viņi dodas atpūsties dziļāk vidienē – pierod, gribas redzēt vairāk,» stāsta I. Rone. Tomēr sarunās ar uzņēmējiem viņa secinājusi, ka daudzi uz šo jomu skatās skeptiski, jo tas prasa lielas investīcijas.

«Ja nav, kur naudu likt, to var darīt. Tā ir skaista lieta, un visu laiku jādarbojas,» S. Backāns viegli ironizē. Viņš uzskata – ja paša projekta izveidē pirms 13 gadiem nebūtu piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, bet ņemts kredīts bankā, īpašumu sen jau būtu zaudējis. Kopējās izmaksas toreiz sasniedza aptuveni miljonu latu, tagad tās noteikti būtu augušas.

Usmā izveidots 170 kvadrātmetru liels pirts un baseinu komplekss. Pieejama tvaika pirts, aromātiskā sauna, siltais baseins ar pretstraumi, zemūdens masāžu, kaskādi, aukstais baseins, solārijs ar krāsu terapiju. «Investīciju apmērs spa kompleksam gan pilsētā, gan laukos ir identisks, bet atdeve, salīdzinot ar Rīgu vai Jūrmalu, ir nekāda, jo otrdien vai trešdien jūs pie manis simt četrdesmit kilometru uz spa nebrauksit. Gribēsit atbraukt nedēļas nogalē ar ģimeni,» uz problēmu norāda S. Backāns. Ziemā pakalpojums pieprasīts, sākot no piektdienas līdz svētdienas pēcpusdienai. «Tomēr nedēļā ir nevis vienas vai pusotras dienas, bet septiņas! Un šajā laikā baseini ir jāuztur, pirtis jāuztur. Visas jaunās tehnoloģijas balstās uz elektrības patēriņu...»

Vieni atsakās, citi uzsāk

Idejas par spa kompleksu būvniecību Liepājā piedāvājuši vairāki uzņēmēji. Pēdējais bija holdingkompānijas AmberStone Group projekts. Tās ieplānotajam spa kūrortam 2015. gada vidū pašvaldība nolēma rezervēt zemi netālu no jūras, Zvejnieku alejā. Projekta attīstītāji izvirzīja nosacījumu par piegulošo teritoriju labiekārtošanu, savukārt pašvaldība prasīja trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas nodot ekspluatācijā pirmo kārtu – autonomi darboties spējīgu akvaparka daļu ar ūdensatrakcijām. Septiņu gadu laikā būtu vajadzējis pabeigt visu projektu. Tomēr pērn uzņēmums lūdza izbeigt nomas līgumu. Kā iemesls tika minēta lielākās akcionāres AS ABLV Bank finanšu situācija – tā bija pieteikusi pašlikvidāciju.

Liepājas pašvaldība joprojām ir atvērta sadarbībai ar uzņēmējiem, kas vēlētos būvēt jaunu spa kompleksu. Taču patlaban nekādas intereses nav. «Tas ir atkarīgs no finansiālajām iespējām un tīras matemātikas. Tātad uzņēmēji nesaredz iespēju šobrīd šai virzienā strādāt,» spriež domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Lai brīvo nišu aizpildītu, būtu jādomā par jau esošo piedāvājumu attīstīšanu – gan Liepājas Olimpiskā centra spa, gan viesnīcās, viņš piebilst.

Tikmēr drosmes un pārliecības par savas ieceres izdošanos pietiek SIA Aviao, kas aptuveni 50 kilometru attālumā no Liepājas – Pāvilostā – sākusi spa viesnīcas būvniecību. Projekta īstenošanā plānots ieguldīt 2,2 miljonus eiro. Brīvdienu viesnīca specializēsies uz helioterapiju – saules staru enerģijas izmantošanu ārstniecībā un profilaksē. Tā kļūst aizvien iecienītāka Skandināvijā, īpaši Zviedrijā, un uz šo valstu atpūtniekiem arī varētu orientēt piedāvājumu. Ēkā būs baseins, pirtis, spa zona, ko varēs izmantot ne tikai viesnīcas klienti, bet arī jebkurš cits atpūtnieks. Atvēršanas svētkus varētu svinēt jau šā gada beigās.

Bez stresa

Piena muižas īpašniece Inta Seska gan stāsta, ka spa procedūru piedāvājumu baudīt pārsvarā izvēlas Latvijas iedzīvotāji. Ārzemnieku mērķis vairāk ir baudīt dabu, mieru un klusumu. Spa viņi izvēlas tikai kā papildu iespēju, tas nav brauciena mērķis.

SIA Kalnmuižas viesnīca, kas dibināta 2004. gadā, sākotnēji nodarbojās tikai ar naktsmāju piedāvāšanu un pienrūpniecības muzeja attīstīšanu. Tomēr laika gaitā pakalpojumu klāsts papildināts. Nu jau rit astotais gads, kopš pieejamas arī spa procedūras. «Koncentrējamies uz tiem klientiem, kam ir dinamiska darba nedēļa, kas vēlas atpūsties mierā un klusumā, bez stresa apkārt. Ķermeņa kopšanas rituālus cenšamies pielāgot katram klientam individuāli,» uzsver I. Seska.

Piena vannas ir Piena muižas neoficiālais zīmols visas Latvijas mērogā. Tā tiešām ir viena no populārākajām procedūrām gadu gadiem, atzīst I. Seska. Viņa atklāj, ka tā gan nesastāv tikai no piena vien, un pasmaida: «Tad šai vannai būtu zelta cena.» Īstam pienam pievienotas arī sūkalas, ko paši iegūst saldkrējuma sviesta gatavošanas procesā, kā arī citas sastāvdaļas, kas procedūru padara ļoti patīkamu un jūtami uzlabo ādas stāvokli.

Vēl atpūtnieki bieži vien izvēlas šokolādes masāžu, lauku pirti, procedūru, kuras gaitā izmanto Latgales dūņas. Pie interesantākajiem piedāvājumiem minama alus vanna, tāpat zemeņu vanna, medus un dzintara putekļu pūdera masāžas maska. Ik pa laikam saimnieki cenšas papildināt klāstu, tomēr novērojumi rāda, ka daudzi pastāvīgie klienti izmanto jau pārbaudītas vērtības.

Populārākie ir piedāvājumi pāriem un draudzeņu atpūtas vakariem. «Ja atbrauc pāris, cenšamies, lai pakalpojumu saņem abi vienlaikus un tiešām pavada laiku pēc iespējas vairāk kopā,» uzsver I. Seska. Viņa nenoliedz, ka aktīvākais darba cēliens ir tieši brīvdienās. Tomēr to uztver kā pašu par sevi saprotamu: «Tas ir pakalpojumu sfērai atbilstošs modelis. Cilvēki strādā darbdienās, un mēs strādājam tad, kad citiem ir brīvdienas.»

Nav lēts prieks

Pārlūkojot cenrāžus, kļūst skaidrs, ka tas nav lēts prieks. Viens no iemesliem ir lielās investīcijas, ko nepieciešams atpelnīt pēc projekta sākšanas. «Spa ir lēts, ja ir tikai burbuļvanna un pirts. Baseinam ar dažām masāžas kaskādēm, vairākām pirtīm un specpiedāvājumu cena jebkurā variantā būs liela,» norāda S. Backāns.

Viņš gan piebilst, ka Usma spa izcenojumi nav mainīti vismaz desmit gadu.

Otrs iemesls ir tas, ka daudzas procedūras nodrošina roku darbs. Arī šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, trūkst darbaspēka, turklāt cilvēkam jārēķinās ar neregulāru ritmu un aizņemtību svētkos un brīvdienās. «Mēs kalpojam klientam un gribam, lai viņš aiziet apmierināts un saņēmis lutināšanu. Kolēģi, kas to nodrošina, par savu darbu vēlas saņemt adekvātu samaksu, jo viņiem arī jādzīvo,» saka I. Seska. «Taču ne jau vienmēr atalgojums naudā ir galvenais. Citreiz labie vārdi, ko kolēģi saņem no klientiem, ir daudz svarīgāki nekā mēneša algas izmaksa.»

Visticamāk, ka tieši maksātspēja ir iemesls, kādēļ lielākā daļa klientu daudzos lauku spa tomēr ir rīdzinieki, kuriem algas ir lielākas nekā reģionos. Lai arī galvaspilsētā un tās tuvumā ir pieejams plašs spa piedāvājumu klāsts, doties tālāk prom cilvēki izvēlas individuālas attieksmes un dabas dēļ.

«Saka – Rīga kļūst arvien lielāka. Es domāju – tas ir forši, jo tas jaunais rīdzinieks savus laukus ir pārdevis, bet brīvdienās tomēr grib pie dabas. Un tad viņš atbrauc pie manis,» teic S. Backāns. «Jebkurā lielā vietā ir konveijers. Mums spa ir desmit numuriņi. Pie pilnas viesnīcas ziemā šeit var atpūsties aptuveni trīsdesmit cilvēki. Tad bez liekuļošanas iespējams nodrošināt individuālu pieeju. To vienkārši nav iespējams izdarīt, ja viesnīcā ir divsimt un četrsimt viesu.»