Viedpilsētu veidojošie digitālie risinājumi ir gan modes kliedziens, gan arī nepieciešamība, jo tie palīdz taupīt resursus un padarīt cilvēku dzīvi patīkamāku un ērtāku

Viedpilsētas

Tā norāda SIA LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode. Daļa ģimeņu pārvietojas no pilsētām uz piepilsētām, lai dzīvotu ērtākā un zaļākā vidē, bet tas saistās ar lielu mīnusu – ceļā neatgriezeniski pazaudētu laiku. Tāpēc viedpilsētas koncepcija var palīdzēt noturēt iedzīvotājus pilsētās un pat veicināt viņu atgriešanos no piepilsētām. Vairāk par to, kā mūsdienās pieaug nepieciešamība pēc ilgtspējas, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam, bet par citiem ar viedpilsētu saistītiem aspektiem eksperti diskutēja konferencē Open City.

Kā jūs raksturotu viedpilsētu?

Mēs kā LNK Properties esam daļa no Skanstes, tāpēc kopā ar Skanstes attīstības aģentūru esam pētījuši labākos viedpilsētu paraugus, ko ņemt par piemēru, lai turpinātu attīstību. Labākie zaļo, mobilo un viedo pilsētu piemēri varētu būt Kopenhāgena, kas iedvesmo ar iedzīvotāju pārvietošanos ar velosipēdiem, un Parīze, kas samazina satiksmes apjomu un piedāvā dažādas alternatīvas – velosipēdus, skrejriteņus, koplietošanas automašīnas.

Viedpilsētā svarīga ir gan dzīvošanai un brīvā laika pavadīšanai, gan investīcijām un darbavietām piemērota vide. Tas nereti mēdz būt pretrunā, bet šajā gadījumā tas var būt viens un tas pats un līdzās pastāvēt gan kā zaļa un patīkama vide dzīvošanai, gan kā laba vieta strādāšanai.

Kas viedajā pilsētā ir pašas nepieciešamākās lietas?

Galvenie punkti ir infrastruktūra un ekoloģija.

Kā ar digitālajām lietām un sensoriem, kas pirmās nāk prātā pie visiem vārdu savienojumiem, kas sākas ar «vied»?

No vienas puses, digitālās lietas ir modes kliedziens, bet, no otras puses, tās kļūst arī pieprasītas. Birojos svarīgs apstāklis ir izglītoti darba resursi, cilvēki. Nevar šodien uzbūvēt ēku, kur nav elektroautomobiļu uzlādes stacijas, nerunājot par velonovietnēm un veloceliņu infrastruktūru. Jaunajos birojos tas jau ir obligāti, tāpat arī dzīvojamos projektos. Pirms pieciem gadiem nekā tāda nebija.

Arvien svarīgāki kļūst viedtālruņi, jo cilvēki no telefona vēlas kontrolēt, vadīt vai vismaz uzraudzīt pēc iespējas vairāk savas dzīves telpas parametru. Tas ļauj samazināt energopatēriņu, kas kopumā ir pluss ekonomikai, – jo mazāk tērē no ārvalstīm ievestus resursus, jo lielāks pluss vietējai ekonomikai. Zaļā, viedā vide galarezultātā ved uz kopīgu ietaupījumu un devumu ekonomikai.

Kā viedpilsēta atšķiras no «parastas» pilsētas – kur beidzas tradicionālā pilsēta un sākas gudrā?

Viedā pilsēta pēc būtības ir ar daudz plašāku, modernāku infrastruktūru, kas piemērota visa veida iedzīvotāju grupām, nevis tikai transporta plūsmai. Piemēram, Kopenhāgenā ir rajoni, kur vispār nav iespējas iebraukt ar mašīnu. Tā ir organiska, cilvēkiem piemērota vide, kurā izmantots maksimāli daudz tehnoloģiju, lai samazinātu dažādu faktoru kaitīgo ietekmi uz vidi, un pieejami visi šodienas risinājumi, kādi pasaulē ir pieejami.

Šodien mūsdienu birojos nepieciešams nodrošināt jau cita līmeņa e-pakalpojumu klāstu. Latvija ir labā situācijā, jo pieejamais e-pakalpojumu klāsts ļauj diezgan daudz. Šodien var uztaisīt ideālas telpas jebkurā pasaules nostūrī, ja vien ir pieejams labs internets un cilvēkresursi, kas spēj strādāt šajā modernajā vidē.

Kādu labumu viedā pilsēta dod iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pašvaldībai?

Daļa cilvēku mūk prom no pilsētas uz piepilsētu, lai bērniem būtu pilnvērtīga, zaļa un droša dzīves vide. Līdz ar to viņu pievienotā vērtība nodokļu izteiksmē aiziet konkrētajai pašvaldībai. Nodrošinot piemērotu, zaļu un patīkamu vidi, ir iespējams daļu cilvēku neaizlaist projām un daļu pilsētnieku atvilināt atpakaļ no piepilsētām. Taču klasiski šīs Pierīgas dzīvesvietas saistītas ar lielu mīnusu, kas moderniem cilvēkiem izraisa «zaļas pumpas», – daudz laika tiek patērēts ceļā.

Ja vien nav moderna darba, kur katru dienu nav jābūt no astoņiem līdz pieciem uz vietas birojā.

Jā, tiklīdz katru dienu ir jābūt birojā, tas nozog laiku ģimenei. Tipiski, dzīvojot Pierīgā, tās ir divas stundas dienā. Laiks ir neatgriezenisks resurss, cilvēki to ļoti novērtē un labprāt bezjēdzīgi netērētu. Piedāvājot patīkamu, zaļu, drošu vidi pilsētā, ir iespēja šos cilvēkus nepalaist prom vai atvilināt atpakaļ. Tāpat brīdī, kad ir atbilstoša vide, var piesaistīt jaunus uzņēmumus. Viens no spilgtākajiem piemēriem varētu būt Vroclava, kas aktīvi piesaista uzņēmumus, kas tur izvieto savus birojus. Jaunas darbavietas ir tiešs pienesums ekonomikai.

Var secināt, ka pilsētai ir izdevīgi ieguldīt viedajos risinājumos, jo nākotnē tas gluži vienkārši būs ekonomisks ieguvums.

Jā, tāpēc mums arī valsts mērogā ir jāmēģina apsteigt citas Eiropas viedās pilsētas, kas attīstās pakāpeniski.

Vai vispār ir iespējams noķert šīs jomas paraugpilsētas un pat konkurēt ar tām?

Drīzāk var paspēt tās apsteigt. To nav iespējams izdarīt, metodiski ejot uz priekšu un darot to, ko tās pilsētas jau ir izdarījušas, jo tās nepārtraukti virzās uz priekšu, ģenerē jaunas idejas. Mūsu uzdevums – būt priekšā par diviem trim soļiem. Brīžiem tas var izskatīties revolucionāri, un kāds to varētu nesaprast, bet tas ir vienīgais veids, kā apsteigt līderus.

Latvijas kontekstā ir attīstīta galvaspilsēta ar lielāku ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju skaitu un gadiem ilgi cilvēki no mazākām pilsētām aizplūst. Vai viedpilsētas koncepcija varētu būt risinājums, kā attīstīties mazākām pilsētām reģionos?

Tieši tas mūsdienās ir viens no veidiem, kā tās var attīstīties, jo īpaši, ņemot vērā, ka visos gadījumos vairs nav vajadzīga fiziskā klātbūtne darbavietā un šobrīd jau daļa cilvēku strādā attālināti. Viņiem ir ērti dzīvot loģiski sasniedzamā attālumā no Rīgas, lai aizbrauktu uz to tikai tajos brīžos, kad vajadzīgs. Šādu piemēru ir arvien vairāk. Mazajām pilsētām vienā brīdī varētu būt pat vieglāk to visu implementēt savos nākotnes plānos, nekā salīdzinoši lielajai Rīgai, kur visi attīstības plāni ir daudz grandiozāki un grūtāk ieviešami.

Ko mazajām pilsētām vajadzētu darīt, lai tās būtu tikpat gudras kā labākie piemēri?

Tās jau šobrīd uz to iet, piemēram, Cēsis. Cilvēki uz to pārceļas, un viņi staro, stāstot par savu jauno, gudro pilsētu, kur viņi ir laimīgi dzīvot. Ja cilvēks var attālināti strādāt Cēsīs, tas nozīmē, ka tas ir salīdzinoši labi atalgots darbinieks, kura nodokļi nonāk Cēsīs, nevis Rīgā, Berlīnē vai Londonā. Tam vajadzīga tehnoloģiskā infrastruktūra, kas Latvijā ir salīdzinoši laba, kā arī patīkama vide, lai ikdienas rūpes nenovērstu no lielajiem mērķiem un nebūtu jādomā, kur bērns ies skolā vai bērnudārzā utt.

Kā mainās sociālā vide šajās pilsētās – vai tā kļūst iekļaujošāka?

Jā, tā ir iekļaujošāka. Protams, uzspiež sava veida domāšanu, bet visi ir laipni lūgti iesaistīties, piedalīties un domāt ārpus ierastajiem rāmjiem.

Kuras nozares nākotnē no viedajām pilsētām iegūs visvairāk?

Pilnīgi noteikti – IT. Viedās pilsētas ietekmēs pārvietošanos, energoefektivitāti, alternatīvo transportu, alternatīvo enerģiju, auto koplietošanu, velo lietas. Vairums no tām tieši saistītas ar IT.

Kāpēc jūsu uzņēmums iesaistās šajā kustībā, kāda ir jūsu loma šajā lielajā mozaīkā?

Ir jārada patīkama vide un tādas mājas, kas ir pieprasītas. Pilsētnieki kļūst arvien izglītotāki, attiecīgi mums jāiet kopsolī ar tendencēm un jābūvē tādas mājas, kas ir pieprasītas, ieskaitot visas gudrās tehnoloģijas. Šodien ir jābūvē biroju ēkas, kas atbilst augstākajiem standartiem un apsteidz vidējo tirgus piedāvājumu, jo tie, kas pievērš uzmanību videi, zina, ko gribēs ne vien šodien, bet arī rīt. Tie ir cilvēki ar pietiekami labiem ienākumiem, viņiem ir diezgan skaidra vīzija, ko viņi vēlas šodien. Ar šodienas standartu vien nepietiek. Jāskatās nedaudz uz priekšu.

Kā saprast, ko piedāvāt un kā iekļaut mājā to, kas būs svarīgs rīt?

Pētīt tendences. Domāju, ka Rīga ir zaļa, arī osta mums ir kolorīta, tur varētu attīstīt gan dzīvojamās, gan komerctelpas. Industriālie termināļi attālinās no centra, līdz ar to pilsēta top vēl tīrāka un skaistāka, ar lieliskām promenādēm pie upes, skaistiem parkiem un tiešu jūras tuvumu. Varam to izmantot salīdzinājumā ar citām pilsētām, kas ir ļoti industriālas. Rīga tāda nav.

Šodien dzīvojamās un biroju ēkās jāieliek bāze, lai nākotnē tehnoloģijas varētu atjaunināt. Jāparedz vieta, kur pieslēgt nākotnes tehnoloģijas, jo pagaidām tās vēl neeksistē.

Kam šodien obligāti jābūt gudrā ēkā?

Elektrības patēriņa kontroles rīkiem, kas ekonomē resursus. Elektrība ir pirmais resurss, jo to vislabāk redz rēķinos. Par ūdens patēriņu pie mums vēl tik izteikti neviens nedomā, bet ar laiku tas kļūs arvien aktuālāk. Vēl jaunajos projektos ir svarīga atkritumu šķirošana.

Arī komposts?

Vēl ne, bet ar laiku – noteikti. Pie privātmājām komposts vienmēr bijis, jo īpaši pie vecajām. Pat jaunajās, kas celtas pirms kādiem desmit gadiem un kur sākumā nebija paredzēta vieta kompostam, šodien tas tiek ieviests. Tas skaidrojams ar to, ka atkritumu izmaksas ar katru gadu pieaug, tāpēc cilvēki aktīvāk šķiro atkritumus, jo tā ir gudra iespēja ietaupīt.

Visdrīzāk, nākotnē pie mums būs līdzīgi kā Skandināvijā un atkritumu konteineru laukumi pazudīs, tie tiks pārvietoti uz pazemi. Virszemē paliks tikai nelielas tvertnes, viss pārējais būs neredzams. Tas tiek darīts gan tāpēc, ka atkritumu konteineri nav vizuāli pievilcīgi, gan arī tāpēc, ka tie aizņem vietu, ko varētu izmantot lietderīgāk. Protams, vajadzīgi papildu finanšu resursi, lai atkritumus varētu turēt pazemē, bet, ja pamanāmies ietaupīt resursus citās pozīcijās, tam var atrast naudu.

Kāpēc tieši tagad tik daudz runā par viedpilsētām?

Pasaulē pieaug izpratne par nepieciešamību pēc ilgtspējas, tāpēc visi skatās uz zaļiem risinājumiem, jaunām tehnoloģijām. Liela daļa no tiem saistīta ar resursu patēriņa samazinājumu, jo tiem ir skaidri redzama pievienotā vērtība un ir skaidrs, kāpēc tie ir izdevīgi, – ne tikai kā jauna rotaļlieta, kas rāda, kādus resursus un kā patērēju, bet ir precīzi redzams, kā tas ietekmē manu maku un dod iespējas samazināt izdevumus. Šobrīd strauji ceļas resursu cenas, kas palīdz rast jaunas iespējas. Tas ir līdzīgi, kā bija ar siltināšanas programmu Latvijā, – visefektīvākā tā bija Liepājā, kur siltums maksāja vairāk nekā citviet Latvijā.

Kāds ir jūsu redzējums par viedpilsētu nākotnē?

Domāju, ka nākotnē pilsēta būs enerģiju ražojoša. Būs minimāls fosilā transporta īpatsvars, un vide būs minimāli tērējoša, ēkas būs neitrālas vai pat enerģiju ražojošas. Grūti teikt, vai tas notiks desmit gadu laikā, bet pamatmērķis ir mazināt atkarību no energoresursu īpašniekiem un turētājiem, kam ir liela ietekme uz valsts ekonomiku.

Tehnoloģijas kļūs arvien autonomākas.