Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē

Reforma

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

VK konstatējusi, ka kopš 2016. gada VID ir izveidota īpaša nodaļa ar 15 darbiniekiem, kas nodarbojas ar kases aparātu lietām. Reforma tieši skar elektronisko kases aprātu lietotājus, izplatītājus un apkalpojošos dienestus. Reformas laikā ir noteikta jauna institūcija kases aparātu atbilstības pārbaudei. VK šādu revīziju izvēlējusies veikt, jo tā skar lielu nodokļu maksātāju skaitu un tās virzība ir gausa, prasījusi teju desmitgadi.

Kontroles jautājumi

Lai saprastu, ko īsti VK pārbaudīja, ir svarīgi zināt, kādi jautājumi sākotnēji tika uzstādīti. VK revīzijā vērtēja gan FM, gan VID darbu reformas laikā. Plāns bija uzzināt, vai iestādes meklējušas alternatīvus risinājumus, vai skaidri noteikušas reformas mērķus un sasniedzamos rezultātus, lai būtu skaidrs ieguvums sabiedrībai. VK vērtēja arī kases aparātu lietošanas kārtības normatīvo aktu kvalitāti, jautājot, vai noteikumi ir kvalitatīvi un neierobežo uzņēmējdarbības attīstību. Vai ir kompetents elektronisko kases aparātu (EKA) apkalpojošais dienests? Vai VID rīcībā ir kvalitatīvi dati par reģistrētajiem EKA un to lietotājiem? Vai VID efektīvi veic iekšējo tiesību aktu pārbaudi? Vai EKA atbilstības pārbaude notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem?

«Mēs pieņēmām, ka reformu var uzskatīt par projektu, un tā arī to vērtējām pēc projektu vadības labās prakses vadlīnijām,» skaidroja I. Vilka.

Skaidrības nav

Galvenais VK secinājums ir, ka ilgstošā EKA reforma ir neskaidra, ieilgusi, un ar dažādiem trūkumiem. «Uzsākot izmaiņas, VID nebija darbinieku ar speciālām zināšanām. Vērtējot iespējamo risinājumu, netika izskatīti vairāki varianti vai alternatīvas. Neatradām pamatotus aprēķinus, cik plānotās izmaiņas varētu izmaksāt. Pieņēmumi par prognozējamām izmaksām uzņēmējiem ir ļoti atšķirīgi – sākot no 16 miljoniem eiro pēc VID aprēķiniem, līdz 74 miljoniem eiro pēc uzņēmēju aprēķiniem,» stāstīja I. Vilka.

VK nav skaidrības par reformas ieguvumiem – cik lieli ir gaidāmie papildu nodokļu ieņēmumi. Piemēram, 2017. gadā papildu nodokļos ieņēmumi tika plānoti 18,8 miljoni eiro, vēlāk, 2018. gadā, – nedaudz virs 16 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā VK konstatē, ka reforma notiek lēnāk, nekā plānots. Šā gada sākumā izmaiņas veikuši tikai 59% no visiem EKA lietotājiem.

«Noteikt, ka šie rādītāji nav sasniegti, tomēr kāds ir ieguvums, – par to nav informācijas,» uzsvēra I. Vilka.

MK noteikumi, kas ir apstiprināti 2014.gadā, izrādījušies neīstenojami un grozāmi. Dialogu ar nozares organizācijām reformas veicēji, VK ieskatā, veikuši nepietiekami.

Vēl aizvien nav atbildes uz jautājumu, kad reforma tiks pabeigta. Tieši pie šīs sadaļas bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piebilde, ka par šo skaidrība ir vajadzīga visvairāk. VK konstatējusi arī neskaidrības pašos reformas noteikumos, kas ir grūti saprotami.

«VID interneta vietnē pieejamā informācija par reformu un prasībām EKA nav skaidri saprotama, ir iekļauti kases aparātu modeļi, kas neatbilst noteikumiem. Ārvalstniekiem ir nepietiekama informācija angliski,» noslēdzot revīzijas secinājumus, sacīja I. Vilka.

Darītāji palikuši muļķos

Viens no skarbākajiem VK secinājumiem ir tas, ka uzņēmēji, kuri centušies darīt, ir palikuši muļķos. «Skola no tā visa ir, ka tie, kuri veikuši izmaiņas laikus, paliek zaudētājos, bet tie, kuri nav neko darījuši, ir vinnētāji, jo nav tērējuši resursus, laiku, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem,» sacīja I. Vilka.

VK pēc normatīvo regulējumu un noteikumu analīzes secinājusi, ka tiek jaukti termini, un ieteic skaidrojumus sakārtot, lai tie kļūtu saprotami un skaidri visiem.

«Praksē ir iespējamas dažādas MK noteikumu interpretācijas un pretrunas,» norādīja I. Vilka, piebilstot, ka šo to VID, realizējot reformu, tomēr paveicis. Proti, ir apgrūtināta iejaukšanās EKA darbībā, uzlabota VID kontroles iespēja un paredzēta iespēja deleģēt kontroles funkcijas kompetentai institūcijai, tomēr vēl aizvien EKA apkalpojošo dienestu uzraudzībā ir trūkumi. Prasības nav pietiekami skaidras.

VID ieteikts definēt reformas rezultatīvos rādītājus un noteikt, kad reforma tiks pabeigta, kā arī izvērtēt EKA atbilstības pārbaudes procesu. Līdztekus VK norādīja, ka ir jānodrošina apkalpojošo dienestu kompetences izvērtējums un darbības uzraudzība pēc būtības, ko var realizēt, skaidri definējot prasības.

VID sola ieteikumus izpildīt līdz gada beigām.

Emocijas un pārmetumi

VK ziņojumu par revīziju pavadīja arī deputātu samērā agresīvi jautājumi VID un FM. Piemēram, komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens uzdeva jautājumu no savas uzņēmēja pieredzes, jo pats piedzīvojis situāciju, kad pēc iegādātā jaunā kases aparāta bijuši nepieciešami citi izdevumi, lai tas būtu derīgs.

Te VID skaidrojums bija ar nelielu vainas apziņu, atzīstot, ka pieļauta kļūme, bet to izdarījuši uzņēmēji, kas EKA izplata, un tie, kurus viņi uzrauga. Esot bijusi norāde, ka izmaiņas EKA būtu labi veikt bez maksas, tomēr VID neatbild par to, kādi līgumi noslēgti starp uzņēmējiem.

FM Valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa norādīja: «Ne jau VID un Finanšu ministrija ir bijuši tie, kas vēlējušies šo procesu pagarināt un veidot pēc iespējas nesaprotamāku. Jau sākotnēji, kad tika runāts par to, ka būs jaunas prasības kases aparātiem, nevalstiskais sektors tika informēts. Runāja par katru punktu. Termiņi ir nostabilizēti, un mēs pie tiem esam turējušies, bet vienmēr izrādās, ka pēdējā brīdī caur lobismu un citādām vēlmēm termiņi tiek pagarināti, – ir jāuzņemas kopēja atbildība visam Ministru kabinetam.»

Pēc samērā skarbām debatēm par VID un FM darbu I. Vilka institūcijām atbildēja šādi: «Valsts kontrole attiecībā pret revidējamām vienībām nav sabiedrisko attiecību veicējs un savu darbu veic ar profesionālu skepsi!»

Debašu noslēgumā deputāti atzina, ka uzņēmēji EKA reformas gadījumā dažus pakalpojumus saņēmuši kā brāķi un reformas realizētājiem tas jāņem vērā, lai arī pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums, nevis VID.