Šobrīd Hackmotion aproce palīdz analizēt golfa spēlētāju sniegumu, nākotnē vēlas iesaistīties arī rehabilitācijā

TehnoloģiJas

«Esam saglabājuši vīziju un fokusu, ka gribam palīdzēt cilvēkiem apgūt kustības. Sports ir tikai viena nozare, golfs – tikai apakšnozare tam, kur atradām vajadzību pēc šāda produkta,» saka Jānis Linde, SIA Hackmotion līdzīpašnieks. Sākotnējā doma bija uzlabot snovborda prasmes, taču, reāli izmēģinot produktu, uzņēmums secināja, ka tas jāvienkāršo un jāatrod joma, kur tas ir izteikti vajadzīgs. «Bija indikācijas, kas lika apšaubīt, vai snovbordā varētu būt pietiekami daudz un maksātspējīgu klientu. Bijām divos akseleratoros – Build- It Igaunijā un Startup Sauna Somijā – un saņēmām daudz ieteikumu no cilvēkiem, kuri ir investējuši biznesos un paši veidojuši uzņēmumus, ka šādu produktu labāk piedāvāt golfa spēlētājiem. Sākumā stūrgalvīgi negribējām tam ticēt, bet tad nointervējām pietiekami daudz snovbordistu un aizbraucām uz Somijas ziemeļiem, kur ir viens no galvenajiem snovborda apmācības centriem pasaulē, kas bija ieinteresēts nopirkt varbūt divus kostīmus. Sapratām, ka tad, ja snovborda mekā ir interese tikai par diviem kostīmiem, no tā nav iespējams izveidot biznesu,» norāda Jānis.

Reāls pienesums

Domājot par to, kur produkts būtu piemērotāks, Jānis un otrs uzņēmuma līdzīpašnieks Atis Hermanis izmēģināja jāšanu, motosportu un citas nodarbes, līdz nonāca līdz golfam. Tur ir vairāki līdzīgi produkti, kas liecina, ka ir nepieciešamība. «Mūsu uzdevums bija saprast, kāpēc tie produkti vēl nav plaši izplatīti un kā varam konkurēt. Izrādījās, ka atbilde ir produkts, kam ir gana liela vērtība, bet lietotājiem nav jāmaina paradumi nodarbībās. Daudzi konkurējošie produkti sniedz interesantu informāciju, bet maksa par to ir 10 līdz 15 minūšu uzstādīšana. Tādā gadījumā trenerim ir jāredz tik liela vērtība, lai viņš būtu gatavs visu nodarbību pielāgot tikai vienam produktam,» teic Atis. Dažos gadījumos tas strādā, bet šī niša ir ļoti šaura. Hackmotion produkts dod iespēju uzvilkt aproci un pēc dažiem sitieniem redzēt, ko vajadzētu mainīt. Analizējot to, cik bieži treneri to lieto, atklājies, ka produkts tiek gana bieži izmantots, bet ir konkurentu risinājumi, ko reizēm nelieto pat veselu mēnesi. «Kad cilvēks saprot, ko viņš golfā dara, sāk arī analizēt, kā izkopt savu plaukstas kustību, jo tā korelē ar to, kā nūjas lāpstiņa trāpa pa bumbiņu un līdz ar to ietekmē tās trajektoriju un attālumu. To lieto treneri, lai klientiem uzskatāmi parādītu, ko viņi dara nepareizi, un sekotu līdzi progresam,» saka Jānis.

140 tūkstoši eiro

Hackmotion ir klienti 30 valstīs, un to skaits mērāms simtos. Uzņēmuma mobilajai lietotnei ir 350 unikālo lietotāju, kas šāda veida aplikācijai ir labs rādītājs, jo katrs no tiem ir nopircis ierīci, kas kompānijas internetveikalā maksā 795 dolārus. Atis piebilst, ka golfa aprīkojuma kategorijā tas nav dārgs pirkums.

Jau ilgāk nekā gadu Hackmotion ir pelnoša kompānija, un uzņēmums pats sevi spēj uzturēt. Tas panākts trīsarpus gadus pēc idejas rašanās un divarpus gadus kopš uzņēmuma dibināšanas. «Tas ir izdevies, pateicoties dažādām atbalsta programmām un krampim,» spriež Jānis. Uzņēmums produktu sāka tirgot pērn jūnijā; ienākumi no pārdošanas sasniedza 140 tūkstošus eiro. Šobrīd tas ir ļoti šauras nišas produkts, ko pārsvarā izmanto golfa treneri, tāpēc ir mērķis sa- sniegt golfa spēlētājus. Paredzams, ka šis tirgus varētu būt daudz reižu lielāks.

Grūtāk, nekā domāja

«Man ir lepnums, ka esam to izdarījuši. Pirms dažiem gadiem bija daži čaļi, kas satikās un gribēja kaut ko darīt, bet tagad ir reāls bizness. Man par to liels gandarījums,» saka Jānis. Atis priecājas, redzot, kā aug komanda. Pērn ap šo laiku strādājuši trijatā, bet tagad komandā jau ir septiņi cilvēki. Arī Jānis uzsver komandas nozīmi – cits citu motivē, ieklausās, reizēm sabar. «Kopumā mēs ar Ati divatā pēdējos gados esam pavadījuši vairāk laika nekā ar jebkuru citu, vairāk nekā ar ģimeni un bērniem. Nespēju iedomāties, kā to varētu izdarīt cilvēks viens pats,» viņš atzīst.

Atis teic, ka palīdzējis tas, ka viņi no paša sākuma zināja, ka pievēršas šai lietai nopietni un tas nav dažu gadu projekts. Tāpēc visas darbības tika vērstas uz to, lai veidotu ilgtspējīgu biznesu. «Rēķinājāmies ar to, ka šis nebūs viegli, bet tas izrādījās grūtāk, nekā bijām domājuši,» viņš neslēpj. Jānis piebilst, ka no paša sākuma ir bijis jautājums par attieksmi un mērķiem, kāpēc viņi to dara, cik daudz ir gatavi ieguldīt. «Jo vairāk esi ieguldījis, jo grūtāk atmest tam visam ar roku, – jo tālāk tiec, jo dārgāk tas kļūst. Ja redzi potenciālu, gribas ar nagiem un zobiem tajā turēties. Protams, ir solījumi, kas ir doti līdzdibinātājiem un komandai, un pie tiem jāturas, jo citādi pašam sevi grūti cienīt. Protams, kādreiz var pienākt apstākļi, ka objektīvu iemeslu dēļ kaut kas nav iespējams, bet, kamēr ir iespējams, tikmēr jāstrādā,» viņš uzsver.

Vajadzīga pievienotā vērtība

«Ražot fizisku produktu ir grūts un izaicinošs ceļš kompānijai, kas tikko dibināta, kam nav liela kapitāla. Viss panākts ar neatlaidību, lielu vēlmi un pārliecināšanu,» saka Jānis. Elektronikas komponentes uzņēmums pasūta daudzviet ārzemēs, bet lielākā daļa ražošanas un komplektēšanas notiek Latvijā. Agrīnā stadijā, kamēr produktā ir daudz izmaiņu, komunikācija vieglāka, ja ražošanas partneri ir tepat tuvumā, vari ielēkt mašīnā un aizbraukt, un visu izrunāt uzreiz, nevis sūtīt šurpu turpu e-pastus. «Taču, tā kā tirgus tik mazs, ir atsevišķi pakalpojumi, ko var dabūt tikai dažās vietās, līdz ar to esi ļoti atkarīgs no šiem partneriem – ja kādam kaut kas noiet greizi, mums reāli nav alternatīvu. Visu laiku sēžam ar riska kamolu vēderā, baidoties, ka vienā brīdī kaut kas var notikt un mums nebūs, kur saražot,» saka Jānis.

Atis stāsta, ka saražot šādas lietas mazos apjomos parasti ir ļoti grūti un dārgi. Ražojot pirmos desmit, 50 un 100 produktus, vajadzīga gana liela pievienotā vērtība, lai tas atmaksātos. «Tieši golfā redzējām, ka ir liela pievienotā vērtība, kas ļāva arī pie maziem apjomiem pašā sākumā nostāties uz savām kājām. Kad ražo tūkstošos, visu var saražot lēti, bet mazā apjomā jāspēj nosegt relatīvi augstās izmaksas,» viņš norāda.

Bez intervijām neiztikt

Jānis uzsver, ka ir ļoti svarīgi iepazīt potenciālo klientu. «Sākumā ļoti buksējām, līdz tikām līdz klienta vajadzībai. Daudzi bija teikuši, ka vajag veikt intervijas ar klientiem un, kad citi pasaka, cik daudz jānointervē, mati ceļas stāvus un gribas bēgt. Taču atradām lielu skaitu golfa treneru visā pasaulē un rakstījām viņiem e-pastus, sūtījām pat pa 400 «aukstajiem» e-pastiem dienā un aicinājām uz Skype sarunu, lai palūgtu padomu, kā viņi strādā savās nodarbībās un cik lielu nozīmi piešķir rokas kustībām. Kad bijām parunājuši ar kādiem 30 līdz 40 cilvēkiem pa stundai Skype, sāka kļūt skaidrs, kas viņiem traucē. Tā kā nodarbība ir īsa, vajag kaut ko vienkārši un ātri lietojamu, un ka plauktas locītava ir aktuāla un golfā to nevar nekā īsti nomērīt,» viņš stāsta. Pāris mēnešus viņiem galvenais uzdevums bija organizēt intervijas ar potenciālajiem klientiem. Kad komanda bija tikusi līdz tirgus vajadzībai, bija nointervēti vairāk nekā simt golfa treneru. «Varbūt kādam izdodas trāpīt kādā niša bez šī darba, bet lielākā daļa tik un tā to izdara. Veiksmīgi ir tie biznesi, kas ir tuvi iepriekšējai profesionālajai jomai, kuru labi zina. Ja tas ir kaut drusku svešāks, vajadzēs nopietni to pētīt,» uzsver Atis.

Jānis piebilst, ka ir arī svarīgi pārdot savu produktu. Tad, kad bija skaidrs, ko Hackmotion var piedāvāt, viņi sāka tirgot produktu. «Uztraukums bija liels, un acs kaktiņš raustījās, bet no pirmajiem 40 cilvēkiem pieci bija gatavi to nopirkt,» viņš saka.

Ne tikai sports

Turpmāk plānota paplašināšanās tirgū, tāpēc, visticamāk, kādā brīdī uzņēmumam būs jāpiesaista investīcijas. «Līdz produktam esam tikuši saviem spēkiem, bet, lai paātrinātu tirgus apgūšanu, loģisks solis ir piesaistīt investīcijas,» spriež Atis. Uzņēmēji vēlas nokļūt līdz plašāka patēriņa produktam – risinājumam golfa spēlētājiem. Taču kopumā mērķi ir, un lieli, un tas nav tikai sports. Viņi saredz plašas iespējas šādu produktu lietot rehabilitācijā. Šī joma gan ir daudz sarežģītāka, jo maksātājs, visdrīzāk, būs apdrošināšanas kompānija vai valsts. «Ja klients un maksātājs nav viena un tā pati persona, ieiešana tirgū ir apgrūtināta,» piebilst Jānis.