Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug

Tūrisms

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.

Gaida konferenču centru

Baltijas valstu tirgū ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. «Kopumā visām valstīm ir milzīgas investīciju iespējas, kas nozīmē, ka ceļotāju skaits ar laiku palielināsies, un tas palīdzēs gan mums, gan visai nozarei – viesnīcām, transporta kompānijām, restorāniem – veidot biznesu, piedāvāt labākus pakalpojumus un kvalitāti. Atšķirības Baltijā saistās ar aviokompānijām. Latvijā ir spēcīga vietējā aviokompānija, kas palīdz tādā ziņā, ka starptautiskas kompānijas labprāt izvēlas to, lai attīstītu šeit savu biznesu vai rīkotu pasākumus un konferences. Arī Igaunijā ir nacionālā aviokompānija Nordica, kas sadarbojas ar LOT. Lietuvā nav vietējās aviokompānijas, tāpēc uzņēmumi ir atkarīgi no starptautiskiem spēlētājiem,» viņa teic.

Visām trim valstīm ir plašas iespējas pasākumu un konferenču jomā. Lai attīstītos šis virziens, pats svarīgākais ir labi aviosavienojumi, kā arī konferenču un biznesa centri. «Jāsaprot, ka cilvēki, kuri te ieradīsies uz pasākumiem, tērēs naudu un varbūt pēc kāda laika atgriezīsies atvaļinājumā. Darījumu tūrisms un konferenču bizness ir labs ekonomikai un visiem saistītajiem biznesiem. Šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei,» uzsver R. Barisiene.

Vienā līmenī

«Dažos gadījumos komandējumus aizstāj telekonferences. Tāpēc cilvēki vairs tik daudz neceļo, tomēr, ieplūstot ārzemju investīcijām un paplašinoties uzņēmumu starptautiskajai sadarbībai, arī vietējās kompānijas aug,» teic R. Barisiene. Viņas skatījumā, attīstība Baltijā notikusi vienmērīgi, rokrokā ar vispārējo ekonomikas izaugsmi. Igaunija, Latvija un Lietuva vairāk vai mazāk ir vienā līmenī. «Tās vienmēr konkurē par pasažieru skaitu, un katrai no tām ir, ar ko lepoties – Lietuvā ir trīs starptautiskas lidostas, Latvijā ir viena, bet ar skaistu izaugsmi, savukārt Igaunijā skaita kopā prāmju un avio satiksmi. Visās trīs valstīs ir potenciāls, tāpēc uzņēmumi te iegulda un izbauda, ka reģionā ir izglītoti darbinieki, jo īpaši IT, inženierijā un pakalpojumu jomā. Daudzi cilvēki ir studējuši ārzemēs, viņiem ir labas valodu zināšanas. Te ir tiešām labs potenciāls Eiropas un Amerikas investīcijām,» domā R. Barisiene.

Lietuvā darījumu tūrisms aug galvenokārt saistībā ar jaunām investīcijām. Valstī bijuši nozīmīgu investīciju piemēri no Vācijas, atvērtas jaunas ražotnes, jo īpaši Kauņā. Savukārt Viļņā ir attīstīta ārpakalpojumu centru darbība. «Viļņas pašvaldībai izdevās panākt, ka no maija ir regulāri lidojumi uz Londonu, ko nodrošinās poļu aviokompānija LOT. Jau iepriekš bija lidojumi šajā maršrutā, bet tos izpildīja tikai zemo cenu kompānijas. Šāds solis ir par labu biznesa ceļotājiem, jo viņi izvēlas konkrētu pakalpojuma līmeni un lielākajā daļā gadījumu zemo cenu aviokompānijas izvēlas vien galējā situācijā. Tiesa, daudz kas atkarīgs no organizācijas braucienu politikas,» viņa piebilst. Arī Igaunijā ir laba situācija un darījumu tūristi no Somijas un ziemeļvalstīm ir bieži viesi. «Somiem ir tiešām viegli ierasties Tallinā un sarīkot pasākumu. Tas Igauniju atšķir no pārējām Baltijas valstīm,» spriež R. Barisiene.

Latvijā attīstību lielā mērā veicina airBaltic un citi plaši pārstāvētie aviopārvadātāji. Latvijā ir labi savienojumi ar Vāciju, Franciju un teju visām Eiropas lielākajām pilsētām. «airBaltic ir padarījis labu darbu, kas palīdz valstij kopumā. Latvija ir Baltijas vidū, te ir vieglāk atbraukt. Piemēram, kad uzņēmumā plānojam savus Baltijas pasākumus, izvēlamies Jūrmalu. To nosaka loģistika, labas viesnīcas. Šajā jomā svarīgas ir noteikta standarta biznesa klases viesnīcas. Labi, ka tagad Baltijā papildu Radisson ir Hilton un Marriott. Labi zināmi zīmoli biznesā palīdz, tie nodrošina zināmus kvalitātes standartus,» saka R. Barisiene. Ilgtermiņā darījumu tūrisma jomā viesnīcu nodrošinājums ir ļoti svarīgs. Lai gan varētu šķist, ka tiek būvēts pārāk daudz viesnīcu, ilgtermiņā tās palīdzēs ekonomikai. «Viena no svarīgākajām jomām, kam valstu institūcijas varētu pievērst vairāk uzmanības, ir konferenču centri, jo pagaidām, ja runājam par tiešām lieliem pasākumiem, piemēram, ar pieciem vai desmit tūkstošiem cilvēku, Baltijā ir grūti atrast vietu, kur ko tādu varētu noorganizēt. Tas, kurš būs pirmais, būs ieguvējs ilgtermiņā, jo paspēs nostiprināt savas pozīcijas. Lai noorganizētu lielu konferenci, vajadzīgi pieci gadi, tas jāņem vērā,» pauž R. Barisiene.

Vienoti standarti

Starptautiskas kompānijas koncentrē savus iepirkumus, un vietējām pārstāvniecībām ir liels spiediens sekot globālajiem kompāniju standartiem, akcentē R. Barisiene. Tas nozīmē vienotus standartus, izvēloties vienu partneri, budžeta ierobežojumus, vadlīnijas. «Ceļošanas politika kļūst striktāka. Uzņēmumi seko globāliem noteikumiem, un izvēle kļūst arvien kontrolētāka,» viņa stāsta.

Visbiežāk biznesa ceļotāji aģentūrā rezervē aviobiļetes un viesnīcu, bet pakalpojumu klāsts ietver arī citus transporta veidus, taksometrus, sagaidīšanas pakalpojumus, ēdināšanu utt. Biznesa ceļotāji galamērķī pavada vienu vai divas naktis, nevis nedēļu kā agrāk.

«Kompānijas izvēlas zemākas cenas gaisa pārlidojumiem un biežāk pasūta ekonomisko, nevis biznesa klasi, tāpat arī mēdz izvēlēties sauszemes transportu – autobusu vai vilcienu. Tas dod iespēju saudzēt vidi. Viss ir atkarīgs no konkrētās kompānijas politikas un tā, kas ir pieejams. Piemēram, maršrutā no Rīgas uz Tallinu diezgan daudzas kompānijas izvēlas pārvietoties ar autobusu. Ja Rail Baltica kādudien tiks atklāts, uz ko mēs tiešām ceram, tas dos iespēju ceļot ar vilcienu un pat sasniegt citus Eiropas galamērķus. Kad ir ļoti jātaupa laiks, izvēlas lidojumus,» stāsta R. Barisiene. Vaicāta, vai arī kompāniju vadītāji, kuru laiks ir saplānots pa minūtēm, izvēlas autobusu, viņa teic, ka dažreiz vilciens vai autobuss kopumā ir pat ātrāks par lidmašīnu. Piemēram, ja lido no Rīgas uz Tallinu vai otrādi, lidostā jābūt vismaz stundu iepriekš, jāierēķina ceļš līdz lidostai un arī galamērķī.

Ienāk tehnoloģijas

«Agrāk šajā jomā bija daudz manuāla darba, bet tagad tehnoloģijas palīdz augt un padarīt procesus ātrākus, efektīvāk apkalpot klientus. Tas nenozīmē, ka samazinās darbinieku skaits – cilvēki būs vajadzīgi, jo īpaši individuāliem produktiem – pasākumiem, īpaši augstas kvalitātes pakalpojumiem, grupu braucieniem. Tajā pašā laikā mūsdienās izmanto robotizētus risinājumus. Piemēram, ja lidojums ir atcelts, jaunu lidojumu, visticamāk, atradīs robots. Tāpēc ceļotājs ne vienmēr būs priecīgs par tā izvēlēto variantu, jo roboti strādā pēc konkrētiem algoritmiem. Taču tas ļauj risināt problēmas ātrāk,» teic R. Barisiene.

Vaicāta, kā Airbnb un citas naktsmītņu platformas ietekmē biznesu, viņa norāda, ka arī biznesa ceļotāji tās izmanto. Saistībā ar tehnoloģiju radīto sajūtu, ka viss notiek uzreiz, operativitāte ir svarīga arī darījumu ceļojumu organizēšanā. «Tehnoloģijas šajā procesā ir svarīgas. Tās palīdz ne vien veikt rezervāciju, bet arī kontrolēt procesu. Uzņēmumiem ir svarīgi zināt, kur viņu darbinieki ceļo, jo īpaši krīzes situācijās. Ja kaut kas notiek, piemēram, aviokatastrofa, mūsu kompānija uzreiz saņem paziņojumu, ka ir iesaistīts kāds no mūsu klientu darbiniekiem, un uzreiz varam komunicēt ar viņu darbadevēju,» viņa norāda.

Aģents kabatā

«Ceļotājiem patīk rezervēt lidojumu pašiem dažādās korporatīvajās rezervācijas sistēmās un mobilajās aplikācijās. Uzņēmumiem ir svarīgas atskaites, iespējas redzēt, kā tērēts budžets, kādiem piegādātājiem maksāts,» saka R. Barisiene. CWT ir mobilā aplikācija myCWT, kur mobilajā telefonā cilvēkam ir pieejama visa jaunākā informācija par braucienu, kā arī iepriekšējiem ceļojumiem. Aplikācija izstrādāta pirms septiņiem gadiem. «Klientiem vajadzīga ērtība, drošība, atgādinājums un iespēja piereģistrēties reisam, jo dažas aviosabiedrības prasa maksu, ja neesi to izdarījis internetā. Aplikācija ļauj visu informāciju glabāt vienā vietā, lai ceļotu bez stresa. Ar savu mobilo aplikāciju lepojamies,» saka R. Barisiene. Tajā iespējams arī iegūt apstiprinājumu savam braucienam, organizēt visus procesus, piereģistrēt visus izdevumus. Viņa piebilst, ka tiešsaistes rezervācijas rīki mūsdienās nav domāti tikai rezervēšanai, bet visa procesa vadībai. myCWT dienā lejupielādē vidēji 650 reizes.

Bizness konsolidējas

R. Barisiene spriež, ka konkurence mainās globālā mērogā. Uzņēmumi konsolidējas, un lieli spēlētāji pērk mazākus, apvienojot spēkus starptautiskā mērogā – gluži kā jebkurā citā biznesā. Vēsturiski Carlson Wagonlit Travel izveidojās, kad apvienojās divas lielas tūrisma aģentūras – Carlson Travel Network un Compagnie Internationale des Wagons-Lits. CWT aizsākumi Latvijā saistās ar kompāniju Via Rīga, ko vēlāk nopirka Somijas Kaleva Travel, ko savukārt nopirka Carlson Wagonlit Travel. Igaunijā situācija bija līdzīga, bet Lietuvā Carlson Wagonlit Travel izveidoja kompāniju, ko vēlāk nopirka Kaleva Travel, bet 2011. gadā tā atkal nonāca Carlson Wagonlit Travel rokās.

«Globālā līmenī kompānijas investē tehnoloģijās. Ir jāatrod līdzekļi, lai jaunos projektus finansētu. Mazās valstis spēj ātri pielāgoties izmaiņām. Sen bija tas laiks, kad Rietumeiropa strauji attīstījās un mēs saņēmām tikai gala rezultātu. Tagad esam priekšgalā interneta ziņā, dažādos banku risinājumos, finanšu tehnoloģijās. Arī ceļošanas industrijā ir līdzīgi. Domāju, ka tuvākajā nākotnē situācija industrijā mainīsies,» viņa saka, paredzot, ka nākotnē šī joma arvien vairāk balstīsies uz dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tāpat no klientu puses ir arvien lielāks spiediens būt sociāli atbildīgiem un caurspīdīgiem.