Pilsētu attīstība ir nepārtraukts dinamisku pārmaiņu process, kuru veicina spēja sadarboties, rast piemērotākos risinājumus un tehnoloģijas

Viedpilsētas

Viedā pilsēta ir līdzsvars starp iedzīvotāju vajadzībām, tehnoloģijām un sadarbību starp institūcijām. «Mūsdienās pieaug urbānā populācija un cilvēki pārceļas uz lielākām pilsētām, jo tur ir attīstītāka ekonomika un plašākas darba iespējas. Tāpēc var redzēt ekonomisko nevienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, ir plaisa starp lielām un mazākām pilsētām. Tāpēc katrai pilsētai vajag skatīties, kā kļūt gudrākai. Taču urbānā infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas nevar mainīties vienā dienā,» saka Tomass Millers (Thomas Müller), bee smart city līdzdibinātājs. Plašāk par mūsdienu pilsētu dažādi eksperti diskutēja konferencē Open City.

Skaidrs skats nākotnē

Pilsētām ir ierobežoti resursi, tāpēc ir svarīgi noteikt, kas ir pats svarīgākais. T. Millers uzsver, ka ir svarīgi saprast, kas katrā pilsētā ir pats svarīgākais, un ņemt to vērā, izvēloties potenciālos risinājumus. «Budžets ir ierobežots, un pilsētām ir jāfokusējas uz svarīgākajiem aspektiem,» viņš teic. Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons norāda, ka viedpilsētas radīšana nav vienas dienas pasākums un ir vajadzīgs skaidrs skats nākotnē, lai galarezultātā iedzīvotāji būtu ieguvēji. Viņš stāsta, ka Jelgavā līdz šim jau īstenotas daudzas iniciatīvas un, to darot, galvenais mērķis ir uzklausīt katra pilsētas iedzīvotāja vēlmes. «Pašvaldībai jācenšas būt atvērtākai iedzīvotājiem un spēt nodrošināt kontaktu ar katru. Tam digitalizācija ir milzīgs atbalsts. Piemēram, ikdienā mēs lietojam WhatsApp, jo zvanīt nav laika. Tāpēc ieviesām to arī dispečeru dienesta komunikācijā starp speciālistiem. Tas ļauj ieekonomēt laiku, jo nezini, vai cilvēks nerunā paralēli ar kādu. Šāda komunikācija ļauj nodot darba aprakstu. Piemēram, kad inženieris ir atgriezies darbavietā, viņš jau redz sagatavotus uzdevumus un var ķerties klāt darbam,» viņš stāsta. VAS Elektroniskie sakari biznesa attīstības vadītājs Neils Kalniņš iesaka nekļūt par tehnoloģiju vergiem, bet izmantot tās pēc būtības, lai ekonomētu resursus un savu laiku.

«Man šķiet, ka būt forši, ja pašvaldības izvirzītu skaidru mērķi – nevis būt viedākajai vai zaļākajai pilsētai, bet lai iedzīvotāji 30 minūšu laikā varētu nokļūt jebkur, piecu minūšu attālumā no mājām bērniem būtu skola un bērnudārzs, tiktu pārstrādāti 90% atkritumu. Izvirzot šādus konkrētus mērķus, tos vieglāk sasniegt, un daudzas lietas «pavelkas» līdzi,» spriež nozares eksperts Jānis Bokta.

Centrā - cilvēks

T. Millers teic, ka viedpilsēta nav jauna koncepcija. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad lielās IT kompānijas ieviesa dažādus tehnoloģiskus risinājumus un centās tos pārdot pilsētām, lai padarītu tās efektīvākas. Tomēr ātri vien tika secināts, ka tehnoloģijas var palīdzēt pilsētām būt efektīvākām, bet pilsētu kā pakalpojumu nedrīkst diktēt kompānijas. Pēdējos desmit gados viedpilsētas attīstījušās, koncentrējoties uz iedzīvotājiem – tiek ņemtas vērā cilvēku vajadzības un dažādi risinājumi tiek attīstīti, balstoties uz tām. «Barselona ir viena no attīstītākajām viedpilsētām un ir labs piemērs, kā sākumā tā bija orientēta uz tehnoloģijām, bija daudzi pilotprojekti, bet liela daļa no tiem nebija ilgtspējīgi. Pilsēta mainīja stratēģiju par 180 grādiem, un tagad tā daudz vairāk fokusējas uz cilvēkiem, nevis tehnoloģijām,» stāsta T. Millers, piebilstot, ka ir svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi un viss nav jāizdomā no nulles. Viņa skatījumā, nav jēgas visu darīt vienatnē. Ja kāda lauku kopiena atrodas tuvu lielākai pilsētai, ir jādomā, kā ieviest risinājumus, no kuriem būtu lielāka jēga abām pusēm. «Ir svarīga sadarbība, un tāpēc jāskatās, ko var darīt kopā, piemēram, lai optimizētu infrastruktūru,» teic T. Millers.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks uzskata, ka labas lietas var paveikt kopā, nevis atkārtojot iepriekšējā darītāja kļūdas. Šāds domāšanas veids rosina domāt, kā izmantot citu kompetenci un pieredzi.

Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Gints Kaminskis teic, ka, lai pilsētu sauktu par viedu vai gudru, nepietiek ar vienu ideju, kura ir izcili realizēta. Tam jābūt ideju kopumam, tāpēc ir jautājums par to, kā ieviest visas jaunās inovatīvās un gudrās lietas, neizgudrojot velosipēdu no jauna, bet gan mācoties no kolēģiem, ņemot vērā citu pieredzi un īstenojot to savā pašvaldībā. Tāpēc viņš uzsver sadarbības nozīmi.

T. Millers uzsver, ka viedpilsētas attīstība ir dzīvs process un tajā neder pieeja pieņemt lēmumus «no augšas uz apakšu». «Nevar teikt cilvēkiem, kā viņi strādās nākamos desmit gadus, jo to nevar paredzēt. Vajadzīga holistiska pieeja, citādi būs komunikācijas u.c. problēmas,» viņš spriež.

Iekļauj dažādas grupas

T. Millers uzskata, ka Eiropā viedpilsētu attīstībā jāņem vērā Eiropas pilsētu vēsture, kas attīstījušās simtiem gadu laikā. Viņš uzskata, ka jāsaglabā identitāte un dzīves kvalitāte, ko cilvēkiem patīk redzēt tradicionālajās pilsētās. «Varbūt Rīga pēc 20 gadiem izskatīsies tāpat kā tagad un daudzas tehnoloģijas būs ieviestas, bet tās nebūs redzamas,» viņš pieļauj. Kad runā par viedpilsētām, T. Millers atgādina, ka šis apzīmējums sastāv no vieds un pilsēta. Daudzi domā, ka vieds nozīmē tehnoloģijas, bet viņš uzskata, ka šāda pieeja ir nepareiza. Lai gan tehnoloģijas ir svarīgas, lai optimizētu daudzus procesus, visa pamats ir cilvēki, kuri šos risinājumus un infrastruktūru izmanto. «Ja sabiedrību pareizi neiesaista, tehnoloģijās investētā nauda ir izniekota. Pasaulē ir daudzi piemēri, kā tiek izniekoti resursi. Tā vietā jādomā, kā sasniegt mērķus. Digitalizācijai ir lieliska lieta, bet nevar aizmirst par gala lietotāju, turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāji noveco un ir jānodrošina dažādu grupu iekļaušana,» saka T. Millers.

N. Kalniņš uzsver, ka viedpilsētā dzīvo viedi iedzīvotāji, kuri rūpējas par vidi, resursiem un savu laiku, izmantojot visas iespējas, kas šodien ir dotas, lai vairotu viedumu, jo tehnoloģiju uzdevums ir atbalstīt cilvēkus gan lielās, gan mazās pilsētās.

Mūsdienu tehnoloģijas dod iespējas jauniem produktiem, līdz ar to rodas jaunas biznesa idejas un projekti. «Latvijā šobrīd agrīnas stadijas finansējuma ir vairāk, nekā jebkad vēsturiski ir bijis – ir biznesa eņģeļi, akseleratori. Jautājums ir par klientu – kas to pirks, kam to vajag. Te liela loma ir pašvaldībām un valsts sektoram. Parasti jaunuzņēmumi domā par savu produktu, kam klients ir cilvēks vai bizness, bet viedpilsētu kontekstā klients ir pašvaldība. Jaunuzņēmumiem, kas pieraduši ātri domāt, šis mirklis, kad tie satiekas ar iepirkuma sistēmu, ir izaicinošs, tāpēc reizēm tie vēršas pie biznesa klienta,» saka Zane Bojāre, akseleratora Startup Wise Guys mārketinga vadītāja.

Fraunhofer IAO projekta vadītāja Eliana Uribe piebilst, ka inovācija ir māksla skatīties uz lietām citādi – ja visu laiku rīkojas pa vecam, būs tie paši rezultāti. Viņa teic, ka ne viena vien pilsēta pirms kāda laika ir bijusi bīstama, bet daļa no tām ir mainījušās, pateicoties ilgspējīgai pieejai. Tā, ieviešot gudro apgaismojumu, noziedzība pamazām izzūd. Tāpat grafiti var būt māksla un daļa no tūristu apskates objektiem pilsētā, nevis vandalisms.

Galvenais – efektivitāte

Tartu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Tams (Raimond Tamm) uzsver, ka viedpilsēta ir par un ap cilvēkiem – pilsētas rada cilvēki, un tās ir radītas cilvēkiem. Iedzīvotājiem ir dažādas gaidas no viedpilsētām. Daži domā, ka tā ir futūristiska pilsēta, bet citu ieskatā tā nozīmē, ka visi pakalpojumi ir pieejami elektroniski un attālināti. Vēl citi ir pārliecināti, ka viedpilsētas rūpējas par nākamajām paaudzēm un vidi. «Visi šie pieņēmumi ir pareizi. Tehnoloģijas cilvēkiem lielā mērā palīdz, elektroniskie pakalpojumi ir svarīgi, arī ilgtspēja ir kaut kas, kā nozīmei nevar nepiekrist,» viņš teic.

R. Tama skatījumā, Tartu ir laba bāze, lai būtu viedpilsēta. Igaunija kopumā ir labi zināma kā attīstīta e-pakalpojumu izmantotāja. «Nevar attīstīt viedpilsētu, ja nav iniciatīvu valsts līmenī. Tāpat pašvaldībā vajadzīgi cilvēki, kuri saprot, ka vajadzīga attīstība, un kuri nebaidās no jauniem risinājumiem un nebaidās mainīt pasauli. Tartu ir universitātes pilsēta, un mums ir augsta līmeņa zinātnes potenciāls, kas lielā mērā palīdz attīstīt jaunus pakalpojumus. Mums daudz risinājumu ir vietējo kompāniju izstrādāti,» viņš teic.

Mūsdienās cilvēki vēlas spēt komunicēt ar pašvaldību no jebkuras vietas, jo ļaudis ceļo, viņiem ir lauku mājas un viņi negrib tērēt laiku, lai apmeklētu kādu iestādi, – viņi grib visu darīt attālināti. Tāpēc 20 gadu laikā Igaunijā daudz uzmanības pievērsts elektroniskajiem risinājumiem. Saistībā ar to arī kopš 2003. gada Tartu pašvaldībā neizmanto papīra dokumentus. Visi noteikumi un dokumentu aprite notiek elektroniski. «Tas tiek darīts efektivitātes dēļ. Pašvaldībai jābūt efektīvai,» uzsver R. Tams.

Mūsdienās svarīgi ir dati, tāpēc pašvaldībām jāizvērtē dažādi aspekti saistībā ar tiem un datu ievākšanai jābūt tādā formātā, ko arī citi vēlāk var lietot. Viņš piebilst, ka jādomā par datu vadību un datu atvēršanu. «Izmantojot datus, var uzlabot efektivitāti un attīstīt jaunus pakalpojumus. Publiskie dati ir laba bāze biznesa idejām,» uzskata R. Tams.

Attīsta centru

«Urbānisti Eiropā runā par to, ka nav jāattīsta jaunas teritorijas tālu no pilsētas centra, uz kurām tālu jābrauc ar transportu, tādā veidā radot nospiedumu vidē. Drīzāk jāmēģina attīstīt centra rajonus un mudināt cilvēkus dzīvot un strādāt centrā,» saka Mārtiņš Vanags, Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs. Kopš 2000. gada Rīgā iedzīvotāju skaits esot samazinājies par 16%, Rīgas centrā par 40%, bet Pierīgā palielinājies par 5-7% - Mārupē pat par 115%, bet Garkalnē – par 200%. Daudzas Eiropas pilsētas piedzīvoja līdzīgu attīstības scenāriju, bet mūsdienās pilsētas mēģina attīstīt centru, lai mudinātu cilvēkus tur dzīvot un strādāt. Tas ietver arī iniciatīvas atbrīvot centru no transporta, lai cilvēki staigātu kājām un pārvietotos ar sabiedrisko transportu.

M. Vanags stāsta, ka Rīgā ir salīdzinoši lielas problēmas ar mūsdienīgu biroju pieejamību un kopš 2009. gada krīzes Rīgā uzbūvēti 160 tūkstoši m2 jaunu biroju platību, no kuriem 40 tūkstoši m2 ir jaunā VID ēka. Vienlaikus Viļņā uzbūvēti 340 tūkstoši m2 jaunu biroju platību, bet Tallinā – 320 tūkstoši m2. Viņa skatījumā, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgai nav viegli pievilināt biznesa pakalpojumu centrus, kur strādā darbinieki ar augstu atalgojumu. «Lai pievilinātu starptautiskus uzņēmumus, birojam jāatbilst kādam no ilgtspējas standartiem. Visi biroji Skanstē atbilst BREEAM standartam, kam ir konkrētas prasības par projekta ietekmi uz vidi, siltuma un ūdens rekuperāciju. Ja būvē šādu biroja ēku, nevar vest cementu no Spānijas, jo tam būtu pārāk liela ietekme uz vidi. Tāpat šādās ēkās ir dažādi sensori u.tml., kas iederas viedas pilsētas vides idejā. Interesanti, ka tā vairs nav iegriba – ja grib pie sevis kādu starptautisko biznesa pakalpojumu centru, biroju ēkai jāatbilst ilgtspējas standartiem,» saka M. Vanags.

M. Vanags stāsta, ka Skanstē paredzētas 40 elektroautomobiļu uzlādes stacijas. Tāpat pie birojiem atrodas Carguru koplietošanas automašīnas. Varētu domāt, ka nekustamā īpašuma attīstītājiem nav īpašas intereses pie ēkām nodrošināt šādus pakalpojumus, bet viņš teic, ka tiem auto stāvvietas ir viens no neizdevīgākajiem biznesiem. Taču auto koplietošana palīdz dažādot apkaimes darbinieku un iedzīvotāju pārvietošanās iespējas. «Te sakrīt iedzīvotāju, viedpilsētas un tīras biznesa intereses,» viņš teic.

Transformācijas brīdis

«Šobrīd ir interesants laiks, kad visās jomās notiek digitālā transformācija. Patīkami apzināties, ka Latvijas sabiedrība atrodas šajā transformācijā, līdz ar to ir pienācis likumsakarīgs moments domāt, veltīt pūles un finanses, lai radītu kaut ko vēl vērtīgāku, kas iedzīvotājiem atvieglotu dzīvi. Ir interesants laiks, kas sakrīt ar stratēģisko plānošanas dokumentu revīzijas laiku. Tā ir unikāla iespēja transformāciju iebūvēt plānošanas pamatos. Ir jāatbild uz daudziem jautājumiem, arī neērtiem – tie rosina domāt. Tāpēc ir svarīgi aktivizēt domāšanas procesu, lai labās idejas, kuras mums kopīgi rodas, rod iemiesojumu un realizāciju,» saka U. Bisenieks.

Prognozē kļūdas

«Digitalizējot būvniecības procesu, tehnoloģijas vienas pašas visas problēmas neatrisinās. Visam pamatā ir profesionalitāte – pasūtītāja, izpildītāja, tāpat svarīga sadarbība un attieksme, jo bez abpusējas un cieņpilnas attieksmes labu projektu nerealizēsim. Tikai tad nāk tehnoloģijas, kas var palīdzēt kopīgi realizēt projektu. Tad varam runāt par kvalitāti, ilgtspēju, gudru māju, apmierinātu lietotāju,» saka Sigita Janvāre, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes locekle.

VNĪ savu būvniecības digitalizācijas ceļu sāka ar pilotprojektu, kas tika īstenots vēsturiskā ēkā, ko vēlas pārvērst par viedu vidi valsts pārvaldē, modernu, energoefektīvu un apsaimniekošanā un uzturēšanā ekonomisku ēku. Projektam tika izstrādāts digitālais dvīnis, kas ļāva pārbaudīt savietojamību. Tas palīdzēja atklāt dažādas kļūdas, ko izdevās novērst. «Protams, šis ir tikai sākums, pirmais pilotprojekts. Apzināmies, ka mācāmies kopā ar nozari un priekšā vēl daudz mācībstundu,» teic S. Janvāre.