Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

pasaules ziņas

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Puse - ASV un Ķīnai

Visai aktīvi savu militāro dominanci apliecinājušas ASV, kuras šāda veida tēriņi 2018. gadā palielinājušies par 4,6% un sasnieguši gandrīz 650 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka vienas pašas ASV ir atbildīgas vairāk nekā par trešo daļu no visiem kopējiem pasaules militārajiem izdevumiem. Tas ir aptuveni tikpat, cik nākamajiem astoņiem lielākajiem tērētājiem (militārajai jomai) kopā. Jāteic gan, ka šajā ziņā ASV dominance ir mazinājusies - agrāk varēja teikt, ka vienas pašas ASV armijas vajadzībām tērē aptuveni tikpat cik nākamie 20 lielākie tērētāji (valstis) šai jomai kopā. Situācija ASV šajā ziņā kājām gaisā sagriezusies līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas. 2018. gads bijis pirmais kopš 2010. gada, kad šīs valsts militārie izdevumi palielinājušies. SIPRI dati arī liecina, ka ASV tie joprojām ir par 17% mazāki nekā 2009. gadā.

Par otru lielāko tērētāju pasaulē pārliecinoši kļuvusi Ķīna. SIPRI lēš, ka tās militārie izdevumi pagājušogad auguši par 5% un sasnieguši 250 miljardus ASV dolāru. «Ja vērtē ASV un Ķīnu, tad šīs valstis kopā 2018. gadā bija atbildīgas par pusi no pasaules militārajiem tēriņiem,» rezumē pētnieki. Tāpat tie izceļ, ka ASV turpinās vērienīgu armijas modernizēšanu, kas ietvers arī tās kodolspēju palielināšanu. Tas šīs valsts tēriņu ziņā nozīmēšot pretēju tendenci iepriekšējiem gadiem. ASV prezidents Donalds Tramps pirms kāda laika jau solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts.

Vēl milzīgi tērētāji militārajai jomai pasaulē ir Saūda Arābija, Indija, Francija, Krievija un Apvienotā Karaliste. Tramps bieži kritizējis Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) citus dalībniekus, ka tie militārajai jomai neatvēl apsolītos 2% no IKP. Vācija šai jomai 2018. gadā esot atvēlējusi 1,2% no IKP, Apvienotā Karaliste - 1,8% no IKP un Francija - 2,3% no IKP, liecina SIPRI dati. Savukārt visas 29 NATO valstis kopā ir atbildīgas vairāk nekā par pusi no pasaules militārajiem tēriņiem (lauvas tiesu no tiem, protams, veido ASV ieguldījums).

Interesanti, ka zināmi pavērsieni šajā ziņā vērojami Krievijā - šī valsts ir izkritusi no globāli lielāko militāro tērētāju pirmā piecinieka. Pieejamā informācija liecina, ka arī Krievija modernizē armiju, lai gan tai jāsavelk josta saistībā ar sankcijām. Tāpat pagājušogad ne pārāk pārliecinoši uzvedās naftas cena, un Krievijas budžets lielā mērā ir atkarīgs no tās (šogad naftas cena gan ļoti strauji aug). 2018. gadā tās militārie tēriņi visa tā rezultātā saruka par 3,5%. Tiesa gan, kopš 2009. gada tie tāpat palēkušies par 27%.

Uz pārējo fona var izcelt arī mūsu valsti. Latvija ir viena no tām valstīm, kur 2018. gadā militārie tēriņi pasaulē auguši visstraujāk - par veseliem 24%. Ļoti tālu ar 18% pieaugumu neatpaliek arī Lietuva. Lietuva var lepoties ar to, ka tai ir pats lielākais pieaugums militārajiem tēriņiem no visām Eiropas valstīm, ja kā atskaites punktu ņem 2009. gadu. Šajā laikā šie mūsu dienvidu kaimiņu izdevumi palēkušies par 156%.

Plaukst ieroču tirdzniecība

SIPRI arī aprēķinājis, ka iepriekšējo piecu gadu laikā pasaulē ieroču tirdzniecības apjomi palēkušies gandrīz par 8% (salīdzinot ar iepriekšējo piecgadi). Sevišķi strauji - par 97% - augusi ieroču plūsma uz Tuvajiem Austrumiem.

Interesanti ir tas, ka jau pieminētā Krievija šajā laikā zaudējusi būtisku ieroču eksporta tirgus daļu. Proti, šī valsts iepriekšējā piecgadē bijusi atbildīga par 21% no globālo ieroču pārdošanas tirgus, kas ir kritums par sešiem procentpunktiem. Savukārt ASV savu tirgus daļu ir izdevies audzēt no 30% līdz 36%. ASV pārējai pasaulei 2018. gadā ieročus pārdevusi 55,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par trešo daļu vairāk nekā 2017. gadā (tam palīdzējusi Trampa virzība uz šī tirgus eksporta liberalizēšanas pusi). ASV ieroču eksports iepriekšējā piecgadē bijis aptuveni par 75% lielāks nekā Krievijai, kas ir otrs lielākais spēlētājs šajā tirgū.

Militāro uzņēmumu ETF

Valdot šādam fonam, iespējams, perspektīvi varētu būt ieguldījumi pasaules vadošo militārā aprīkojuma ražotāju akcijās. Kopš janvāra sākuma tāda biržā tirgotā fonda kā iShares U.S. Aerospace & Defense (ITA) vērtība ir palielinājusies par 21%. Tas ir pat labāks gada starts nekā kopējam tirgum (ASV Standard & Poor’s 500 vērtība kopš gada sākuma pieaugusi jau par 17,4%). Tāpat līdzīgi fondi ir PowerShares Aerospace & Defense Portfolio un SPDR S&P Aerospace & Defense ETF.

Jau rakstīts - paredzēt to, kurai tieši ieroču kompānijai varētu veikties vislabāk, var būt pagrūti, jo daudz ko noteiks iegūtie līgumi, ap kuriem bieži vien vijas zināma slepenība. Militāro aprīkojumu ražo tādi giganti kā Lockheed Martin, Boeing, Northrop Grumman, General Dynamics un Raytheon. Turklāt jāņem vērā, ka šīs kompānijas starptautiskajos tirgos ir konkurentes. Tādējādi alternatīva var būt līdzīgu - ar šādu tematisko piesitienu - biržā tirgoto fondu pirkšana, kas nozīmē, ka ieguldījumi ir vairāk sabalansēti. Pēdējā laikā šādu akciju kāpums bijis ļoti straujš, kas visai augstiem liek būt šo kompāniju vērtspapīru novērtējumiem (akcijas var nebūt pasargātas ne pret korekcijām, ne lāču tirgiem). Liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka tas gan nemaina pozitīvu skatījumu uz šo uzņēmumu veikumu ilgākā termiņā.