Eirozonas IKP dati mazāk slikti; Latvija sarūgtina

pasaules ziņas

Šonedēļ vairāku datu kopums ļāva gūt priekšstatu par to, kā klājas Eiropas tautsaimniecībai. Pamatā kopaina bijusi mazāk slikta, ja salīdzina ar pirms tam izteiktajām aplēsēm. Tiesa, ne viss pārsteidza pozitīvi. Eirozonas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā izrādījās augusi par 1,2%, kas bija vairāk nekā pirms tam vidēji prognozētais 1%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tautsaimniecība palielinājusies par 0,4%, kas arī pārspēja vidējo aplēsi 0,2% apmērā. Straujāk ekonomika augusi Spānijā - pirmajā ceturksnī gada skatījumā par 2,4%. Pozitīvi ir tas, ka nedaudz galvu pacēlusi politisko izaicinājumu māktā Itālija - šīs valsts IKP pirmajā ceturksnī gada skatījumā palielinājās par 0,1%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka Itālijas tautsaimniecība šajā periodā varētu būt samazinājusies par 0,1 līdz 0,3%.

Tika sagaidīti arī eirozonas darba tirgus mērījumi. Martā bezdarba līmenis eiro monetārajā reģionā sarucis līdz 7,7% (no 7,8% februārī), kas ir vismazāk 10 gados. Vēl pirms gada - 2018. gada martā - tas atradās pie 8,5% atzīmes.

Latvijas negatīvais pārsteigums

Kopumā gan izaugsmes tempi noplok, kas visai jūtami ietekmējis Latviju. Mūsu valsts ekonomika pirmajā ceturksnī gada skatījumā augusi vien par 2,8% un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pat nedaudz sarukusi. Tas ir negatīvs pārsteigums. «To, ka izaugsmes nosacījumi vājinās, ārējā vide signalizēja visu pērno gadu. Taču uzrāviens būvniecībā šos signālus veiksmīgi noslāpēja un ļāva sasniegt straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tālākās perspektīvas joprojām ir nenoteiktas, kaut pazīmes liecina, ka negatīvie faktori sāk sevi izsmelt. Tomēr arī strauju pozitīvu pavērsienu iespējas nav saskatāmas. Riska noskaņojums pēdējo mēnesi ir saglabājies spēcīgs un finanšu tirgi auguši. Atbalsts no centrālajām bankām turpinās, un pienāk ziņas par labiem makro datiem, piemēram, Ķīnas un ASV. Tomēr izaugsmes aina joprojām ir nevienmērīga, jo īpaši eirozonā, kur pēdējos mēnešos rūpniecības un pakalpojumu noskaņojums ir gājis pretējos virzienos. Šāda nenoteiktība gada pirmajā pusē saglabāsies. Lai gan nepārliecinoši, vairāki apsteidzošie dati norāda uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ļoti nozīmīgs faktors globālajai un arī Latvijas ekonomikai būs tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu iznākums un tas, kā šajā sakarā virzīsies disputs starp ASV un Eiropas Savienību,» spriež SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Gatavi piemaksāt

Eiropas ekonomikas kopējā bilde jau kādu laiku nav pārliecinoša. Tas daudziem liek meklēt, kur droši noparkot naudu, un investori Vecajā kontinentā jau kādu laiku piemaksā valdībām par privilēģiju turēt to parādus.

Eiropā kopējais obligāciju ar negatīvu ienesīgumu apmērs šogad palēcies jau par piekto daļu un pārsniedzis 10 triljonu atzīmi, liecina Deutsche Bank Securities dati. Jau ziņots - investoriem negatīvs ienesīgums nozīmē, ka, nopērkot un līdz dzēšanai turot attiecīgos vērtspapīrus, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas, ka investori gatavi iegādāties šādus vērtspapīrus, liecina, ka ekonomikai un patēriņa cenām vēl ilgi netiek paredzēta būtiska atgūšanās. Vecajā kontinentā pa negatīviem ūdeņiem dzīvojas ne vien valdību parāda ienesīgums. FactSet informācija liecina, ka tas tāds ir arī lielām, nosacīti drošām kompānijām. Piemēram, šajā teritorijā atrodas trīs gadu termiņa Francijas farmācijas milža Sanofi un luksusa nozares līdera LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton obligāciju likmes.