Ērtības darba vietā padara darbiniekus laimīgākus, kas savukārt noved pie efektīvāka darba un apmierinātākiem klientiem, rāda globāla mēroga pētījumi

Tendences

Jaunām tehnoloģiskām iespējām mainot darba paradumus, mainās arī darba vide. Un šobrīd korporatīvajā pasaulē vērojama tendence uzņēmuma darba kultūrā kopēt jaunuzņēmumu strādāšanas veidu.

Ar šādu novērojumu aprīļa vidū Londonā notikušajā konferencē Unwired Technology and Trends 2019 nāca klajā prestižā Masačūsetsas tehnoloģiju institūta Informācijas sistēmu izpētes centra pētniece Kristīne Derai. 15 gadus analizējot uzņēmumu darbavietas iekārtojumu un izmantotās tehnoloģijas, viņa saskata spēcīgu virzību uz «atvienošanos» no darba vietas. Proti, ar katru gadu vairāk vidējo un lielo uzņēmumu pamāj ardievas desmitgadēm ierastajai darba organizācijai ar konkrētu darbavietu katram darbiniekam un pāriet uz kopstrādes telpu principu. Tas ne vien dod darbiniekam lielāku brīvības sajūtu un iespēju izvēlēties darbavietu pēc attiecīgā brīža vajadzībām vai pat noskaņojuma, bet arī uzņēmumam taupīt finanses.

Mazāk galdu nekā darbinieku

Laikmetā, kad vairākums biroja darbinieku izmanto klēpjdatorus vai darbam nepieciešamo informāciju glabā mākoņpakalpojumos, nav nekādas vajadzības katram strādājošajam uzturēt savu galdu ar atvilktnēm un iemīļoto krēslu. Ņemot vērā darba specifiku, uzņēmumos, kuros daudzu darbinieku diena paiet izbraukumos pie klientiem, darba vietu skaits var būt mazāks nekā darbinieku, jo visi vienlaikus birojā ir sastopami tikai svarīgāko apspriežu stundās. Specifisks darba vietas iekārtojums nepieciešams salīdzinoši nelielai saujiņai speciālistu. Tādējādi uzņēmumiem jātērē mazāk līdzekļu mēbeļu un biroja tehnikas iegādei.

«Ar moderni iekārtotu telpu vien nepietiek. Tai jābūt daļai no plašākas digitālās stratēģijas, kas aptver arī tehnoloģisko nodrošinājumu un darba kultūru. Uzņēmumam jānodrošina iespēja piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, arī esot ārpus biroja, kā arī darbiniekiem jāaprod ar domu, ka nesēdēšana savā biroja krēslā nenozīmē brīvdienu,» uzsver K. Derai, kā vienu no digitālās transformācijas paraugiem izceļot Singapūras Attīstības banku, kas drīzāk atgādina jaunuzņēmumu, nevis klasisku banku. Ne velti tā pēdējos gados divreiz saņēmusi Euromoney piešķirto labākās digitālās bankas balvu.

Jaunieši maina vidi

«Startup kultūras» ieviešana ir kritiski svarīga arī tāpēc, ka darba tirgū ienāk pirmie Z paaudzes darbinieki. Tie ir šajā gadsimtā dzimušie jaunieši, kuri izauguši, sociālajos tīklos apjūsmojot dižākos jaunuzņēmumu veiksmes stāstus, sapņojuši par strādāšanu botāniskā dārza un pieaugušo rotaļu laukuma krustojumu atgādinošos Apple vai Google galvenajās mītnēs. Viņiem ir grūti pieņemt «šūšanas fabrikas» stila darbavietu ar gariem galdiem un dienu no dienas nemainīgu bildi acu priekšā.

Šīs paaudzes spiediena dēļ gados jaunus cilvēkus nodarbinošu uzņēmumu biroji nereti sāk izskatīties pēc spēļu istabām. Blakus printerim novietots gaismas hokeja, biljarda galds vai stimulators datorspēlēm. Uz plašas terases izvietoti ērti krēsli, kur brīvbrīžos atlaisties un «pabakstīt» elektronisko draugu – viedtelefonu. Pat dizains ieturēts jauneklīgā, tīņiem piestāvošā stilā. «Kad vide ļauj cilvēkiem justies brīvi, rodas lieliskas idejas,» šādu pieeju konferencē Commercial Integrator Total Tech Summit aizstāv Rebeka Milna no kompānijas Perkins Eastman.

No K. Derai veiktā pētījuma izriet, ka 56% uzņēmumu pasaulē joprojām klientus vērtē augstāk par darbiniekiem, un tikai 26% globālas aptaujas respondentu atzina, ka pirmkārt parūpējas, lai labi justos darbinieki. Izrādās, ka tam ir lielāka nozīme, nekā uzņēmēji domā. Aptauja rāda, ka uzņēmumos, kuros strādā laimīgi darbinieki, klientu apmierinātība ir divreiz augstāka, tiek ieviests divreiz vairāk efektivitāti uzlabojošu inovāciju un ir par 25% augstāka rentabilitāte.

Citāda sapulču kultūra

Kopdarba koncepcija konservatīvākajiem strādājošajiem var šķist izaicinoša, jo tajā ir grūti iekopt personīgu telpu. Tādēļ privātuma veidošanai tiek ņemtas talkā modernās tehnoloģijas. Vienas no tādām ir skaņas slāpēšanas sistēmas, kas mazina skaņas izplatīšanos. Tās ļauj noturēt ātru sapulci atvērta plānojuma telpā, īpaši netraucējot kolēģiem. Kvalitatīvām apspriedēm noder arī uz riteņstatīviem uzmontētas digitālās tāfeles un skārienjutīgie ekrāni, ko var viegli aizstumt vajadzīgajā vietā un tikpat ātri pārvietot uz nākamo punktu.

Sapulču kultūras izmaiņas ir viena no redzamākajām šā brīža tendencēm, jo tās ne vien pārceļo no tradicionālajiem, slēgtajiem taisnstūra kabinetiem uz plašākām telpām, bet arī ietver aizvien vairāk jauno tehnoloģiju. Šodien jau ir ierasta parādība, ka ne katrā krēslā pie galda sēž cilvēki. Daudzu vietā ir ekrāni, kuros apspriedes laikā parādās caur videozvanu no cita valsts vai pasaules nostūra pieslēdzies atbildīgais darbinieks. Tiek lēsts, ka jau 5–10 gadu laikā ekrānus aizstās trīsdimensiju gaismas hologrammas, radot iespaidu, ka telpa ir cilvēku pilna, taču realitātē fiziski klāt būs tikai daži. Ja kādam šķiet, ka tā ir tāla nākotne, viņš būs pārsteigts uzzināt, ka jau tagad pastāv virtuālās realitātes programmas, kurās, uzliekot specializētas brilles, var «ieiet» sapulču telpā un runāties ar citiem virtuālajiem tēliem.