Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

Likumdošana

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Netiek slēpts, ka padome tiks nomainīta līdz šā gada 1. oktobrim. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš jau paziņojis, ka konkursā nepiedalīsies. Viņam pēc pašreizējā likuma amatā būtu jāpavada vēl vairāk par diviem gadiem. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars klaji paudis atbalstu likuma izmaiņām.

Koalīcija paredz, ka būs nepieciešamas konsultācijas un papildu likuma grozījumu apspriešana. Lai iesniegtu papildu priekšlikumus, tiks dotas 10 dienas līdz Saeimas otrajam lasījumam. Salīdzinoši tas ir īss termiņš, un var teikt, ka likumu maina steidzami.

Nevajadzīgs remonts

Likuma izmaiņas tiek skaidrotas ar valdības apņemšanos cīnīties ar naudas atmazgāšanu, un visu likumu grozījumu kopumu premjers nosaucis par nozares «kapitālo remontu».

Faktiski likumā nav iecerētas izmaiņas, kas uzlabotu darbu. Līdz šim valdība par FKTK darbu izteikusies pozitīvi. Arī šobrīd nekādas kritikas par līdzšinējās padomes darbu nav. Seko arī citi likuma grozījumi, kas norāda, ka politiķi vēlas daudz nepastarpinātāk iedarboties uz finanšu tirgus uzraugu.

Saeimā jau atbalstīti grozījumi likumā Par valsts noslēpumu, kas paredz pieeju valsts noslēpumam arī FKTK padomes locekļiem, taču FKTK padomei un zināmam skaitam amatpersonu šādas pielaides jau ir. Tāda kārtība ir kopš iestādes dibināšanas. Pēc būtības šie grozījumi neko nemaina, tomēr, kā zināms, līdz šim tas ir bijis efektīvākais līdzeklis, kuru izmanto augstu valsts amatpersonu atbrīvošanai no amata. Likumprojekts arī to paredz, proti, ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa. Šie likuma grozījumi Saeimā līdz apstiprināšanai jāskata vēl divas reizes. Ja līdzšinējās padomes atcelšanu neizdosies noformulēt likuma grozījumos par jaunas padomes virzīšanu konkursā, teorētiski instruments tās atbrīvošanai var būt šis otrs – vienkāršais atbrīvošanas iemesls, kas arī jau tiek virzīts.

Pretēji Eiropas pieejai

«Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem Latvija virzās pretēji Eiropas Savienības pieejai, kurā finanšu noziegumu novēršana, kontrole un izmeklēšana nav finanšu iestāžu uzraugu galvenā kompetence. Kā zināms, Eiropas Parlaments nesen ir lēmis veidot Eiropas Finanšu izlūkošanas iestādi, vēl vairāk nodalot noziegumu novēršanu un izmeklēšanu no klasiskā banku uzrauga funkcijām,» Dienas Biznesam sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa arī uzsvēra, ka no FKTK skatu punkta likumprojekta vienīgā jēga ir pašreizējās vadības nomaiņa, kuras mandāts pēc esošā likuma ir spēkā līdz 2022. gadam. FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieci Saeima amatā iecēla 2016. gadā uz sešus gadus ilgu termiņu.

FKTK jau iepriekš norādījusi, ka valdības virzītie grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem banku uzraudzības principiem, kurus paredz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pamatprincipi. Tās pirmais un galvenais pamatprincips ir veidot finanšu sektora uzraudzības iestādi kā maksimāli neatkarīgu institūciju. Līdzīga pieeja ir Eiropas Banku savienībai. Latvija FKTK personā Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānismā ir kopš tā izveidošanas 2014. gadā un līdz šim ir atbildusi vienotiem ES finanšu tirgus uzraudzības principiem.

Ja «kapitālā remonta» iniciatīvas lozungs bija stiprināt FKTK padomes politisko neatkarību, tad nav iespējams to stiprināt, ja visus FKTK padomes locekļus turpmāk paredzēts virzīt tiešā MK kontrolē, atlasot konkursā, kura atlases komisijā ir trīs nozaru ministri.

Leģitimizē laupīšanu

No nozares pārstāvjiem Dienas Bizness saņēmis vēstules, kurās pausts satraukums par mērķtiecīgu likuma grozījuma virzīšanu, kas pieļauj ne tikai FKTK padomes nomaiņu, bet arī paredz politizētu finanšu tirgus uzrauga darbību. Avoti, kuri vēlējās palikt anonīmi, pauduši bažas par vairāku ietekmīgu politiķu un amatpersonu vienošanos un kopēju rīcību, lai atvieglotu vairāku banku nodošanu likvidatoriem. Tiek pieļauts, ka pēc veiktajiem likuma grozījumiem jaunā FKTK padome var pārdomāt jau pasludināto ABLV Bank pašlikvidāciju, kā arī atbalstīt citu banku, kas iepriekš strādājušas ar prāviem nerezidentu līdzekļiem, likvidāciju, ieceļot politiķiem pietuvinātus maksātnespējas administratorus.

Vairākās vēstulēs Dienas Biznesam norādīts, ka līdz ar likuma grozījumiem notiek klaja politiska iejaukšanās finanšu tirgus uzrauga darbībā. Saeima pēc jaunās FKTK likuma redakcijas ieceres varēs atbrīvot FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa, saņemot vien 10 deputātu iesniegumu par tā neatbilstību vienam kritērijam, proti – nevainojamai reputācijai.

Par īpaši interesantu nozares pārstāvji uzskata grozījumu sadaļu, kas paredz, ka FKTK amatpersonas un darbinieki, īstenojot savus uzdevumus, nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Ir bažas par politisku pasūtījumu iespējamību un iespēju vērsties pret konkrētiem, politiķu izvēlētiem tirgus dalībniekiem, kā konkrētu piemēru minot kādas bankas izsludināšanu par maksātnespējīgu un nodošanu administratoriem.

Uz šādu iespēju norādot FKTK it kā darbības mērķu un funkciju paplašināšana, kas paredz arī licences atņemšanu bankām. Šādas darbības jau ir paredzētas Kredīt- iestāžu likumā, un FKTK funkciju paplašināšana nav vajadzīga. Gala lēmumu šajā gadījumā jau kopš 2014. gada pieņem Eiropas Centrālā banka. Ir norāde uz Finanšu ministrijas nostāju, kas klaji degradē tiesisko un uzņēmējdarbības vidi valstī, tieši atbalstot vienkāršotu sankciju piemērošanu bankām līdz pat licences atsaukšanai vai arī draudiem to atsaukt, vienlaikus noņemot jebkādu atbildību no uzraugu, kas to darīs, pleciem.

Šobrīd, pēc FKTK datiem, Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji ir augsti, lielākoties pārsniedzot normu. Banku likviditāte ir ļoti augsta, tajā pašā laikā radītie pēdējā laika ierobežojumi ir samazinājuši biznesa iespējas un notikusi atteikšanās no klientu daļas. Runa ir par aptuveni 10 miljardiem eiro, kas šobrīd tiek apgrozīti citās Eiropas Savienības valstīs. «Iecerētie likuma grozījumi faktiski ir liecība kārdinājumam dažādu noziedzīgu nolūku realizēšanai pret Latvijas banku vidi, kura patlaban ir pārlieku labā finanšu situācijā. Atliek vien izteikt šaubas par kādas bankas stabilitāti, lai panāktu īslaicīgu paniku un ķertos pie tās slēgšanas, izmantojot administratorus. Šobrīd tiek leģitimizēta oficiāla banku laupīšanas shēma,» teikts vienā no vēstulēm Dienas Biznesam.

Norāda uz izpildītājiem

Visinteresantākā sadaļa ir šī politiskā pasūtījuma organizētāji, kur minējumi dažādās vēstulēs redakcijai svārstās no pieciem līdz desmit un vairāk cilvēkiem. Atsevišķi no viņiem arī publiski neslēpj savu sajūsmu par FKTK likuma grozījumiem un ir pauduši savu atbalstu tā ieviešanai.

Piemēram Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa ir visu trauksmes cēlēju vēstulēs. Viņa uzreiz pēc grozījumu izskatīšanas komisijā sniedza interviju ziņu aģentūrai LETA, kurā, faktiski taisnojoties, apstiprina nozares pārstāvju bažas: «Nav tā, ka šis likumprojekts kaut kādā mērā būtu vērsts pret esošo padomi. Skatoties pagātnē, mēs esam sistemātiski strādājuši, lai dažādas iestādes pilnveidotu. Pagājušajā gadā mēs gājām cauri ļoti apjomīgiem grozījumiem par Kontroles dienesta reorganizāciju, stiprinot tā autonomiju un izceļot arī no Ģenerālprokuratūras struktūras. Bija vienošanās arī ar Ekonomikas sadarbības un attīstības padomi, ka viņi vērtēs, kā esošajās iestādēs uzlabot naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) komponenti. Proti, lai mēs neskatāmies tikai uz banku prudenciālo uzraudzību un lai nepazūd AML komponente. Vēl trešais spārns ir likvidācija un maksātspēja. Ar šiem FKTK likuma grozījumiem mēs aptveram visas šīs trīs jomas, lai mums nebūtu iekšēju diskusiju par to, kas ir svarīgāk.»

No dažādiem nozares pārstāvjiem neiztrūkstoša norāde ir uz bijušo finanšu ministri un šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, uzsverot, ka bijusī ministre savu ietekmi un sakarus nav zaudējusi un turpina mērķtiecīgi darboties pie uzsāktās lietas. Ievērojot, ka FKTK likuma grozījumu iedīgļi ir pirms pašreizējās Saeimas vēlēšanām, ir atrodamas arī publiskas atsauces uz D. Reiznieces-Ozolas tiešu atbalstu tieši šādam likuma scenārijam.

Ja grozījumi tiks pieņemti, iespējamas ilgtermiņa negatīvas sekas valsts tautsaimniecībai, teikts vairākās vēstulēs Dienas Biznesam.