Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, tādējādi cilvēki ar koferiem, neieskaitot to saturu bankas kontā, īpašumus iegādāties nevarēs

Likumdošana

To paredz spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim - 2019. gada 1. maijam - un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nepabeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Neko nemaina

«Juridiski tas varbūt arī ir jaunums, taču faktiski Rīgā, Pierīgā un kādu 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas nekustamā īpašuma darījumi jau sen notiek bezskaidras naudas veidā,» situāciju vērtē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Edgars Šīns. Viņš atgādina, ka tie laiki, kad par nekustamo īpašumu maksāja skaidrā naudā, ir senā pagātnē. «Nekustamais īpašums nav tik lēts Latvijā, lai par to varētu norēķināties ar dažiem skaidras naudas tūkstošiem,» uz jautājumu par nekustamā īpašuma cenām atbild E. Šīns. Viņaprāt, šie grozījumi, kuri pilnībā liedz skaidras naudas klātbūtni darījumos ar nekustamo īpašumu, reālajā dzīvē neko nemaina. «Jā, varbūt kādos tālos laukos vēl bija kaut kādu iemeslu dēļ lēts un neliels īpašums, kuru tā īpašnieks bija gatavs pārdot par dažiem tūkstošiem skaidrā naudā, taču tagad vajadzēs visu kārtot, izmantojot bankas kontu,» uz jautājumu, vai Latvijā nav tādu nekustamo īpašumu, kuru cena varētu būt līdz 7200 eiro, atbild E. Šīns. Līdzīgu viedokli attiecībā par skaidras naudas izskaušanu no nekustamā īpašuma darījumiem pauda arī vairāki citi aptaujātie. Bez tam bezskaidras naudas darījumi esot drošāki un arī ērtāki gan pircējam, gan pārdevējam, jo ar naudas koferi apkārt staigāt neesot prāta darbs. Vienlaikus gan skanēja arī šaubas par to, vai tikai ar likuma grozījumiem iespējams izskaust skaidru naudu no nekustamo īpašumu darījumiem, jo Latvijai kā ES dalībvalstij jau nav robežas, uz kuras notiktu skaidras naudas kontrole visiem iebraukušajiem.

Īpašums pamatkapitālā

Viens no DB aptaujātajiem norādīja, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm visā Eiropā, kur nekustamā īpašuma darījumi ir tikai bezskaidras naudas formā un varbūt citu valstu pārstāvji braukšot smelties pieredzi pie mums. Viņaprāt, interesantāk būtu pavērot, kā situācija attīstās, un to varētu redzēt attiecībā, vai pieaugs tādu gadījumu skaits, kad nekustamais īpašums tiek ieguldīts uzņēmumu pamatkapitālā un pēc kāda laika tiek pārdotas šādu uzņēmumu kapitāldaļas. Ir gan kāda nianse – arī šajos darījumos skaidras naudas griesti ir 7200 eiro, tāpēc ir jautājums, vai šādus kapitāldaļu pārdošanas darījumus var veikt ārzemēs un norēķinos izmantot lielākus skaidras naudas apmērus, nekā ļauj Latvijas normatīvi.

Eiropa nav vienota

DB jau vēstīja, ka attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā.

DB jau 23.02.2019. rakstīja par ZAB BDO Law pētījumu, kas rādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, un iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu. Pētījumā bija dati par to, ka 11 ES dalībvalstīs nav ieviesti skaidras naudas darījumu limiti vai kādi ierobežojumi, un, lai arī tādi ir 17 ES dalībvalstīs, tomēr to apmēri un arī to piemērošanas nosacījumi ir ļoti atšķirīgi.