Ar 56 balsīm «par» Saeima 2. maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) likumā

Bankas

Bijusī finanšu ministre un pašreizējā opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola gan skarbi kritizēja to nepieciešamību un šādu likumdošanu pašos pamatos.

«Pret», jo vainīga sistēma

«Savulaik, esot finanšu ministres amatā, esmu Putniņam nosūtījusi vēstuli, kurā izteicu savus pārmetumus par darbu. Mēs varam nomainīt Putniņu, ja viņš nav strādājis pārāk labi, ja neesam apmierināti ar viņa darbu. Vai pašreizējais finanšu ministrs tādus pārmetumus ir izteicis? Tieši šādi notiek amatpersonu nomaiņa, nevis izdodot īpašus likumus. Mēs meklējam grēkāzi. Savulaik bija Burkāns, tagad ir Putniņš, bet pārmetumi jau nav par cilvēkiem, bet gan par sistēmu. Nepietiks, ja pieliksim vienu cilvēku pie kauna staba!» savu nostāju skaidroja deputāte D. Reizniece-Ozola, piebilstot, ka, mainot likumus, lai mainītu institūciju vadību, Latvija panāks vien sliktu reputāciju pasaules organizāciju acīs. Viņa norādīja, ka FKTK ir jābūt nodrošinātai neatkarībai, un aicināja balsot pret likuma grozījumiem.

DB jau vēstīja, ka vairāki neatkarīgi, anonīmi avoti Dienas Biznesam norādīja, ka tieši D. Reizniece-Ozola stāv aiz šo un daudzu citu likumu grozījumu virzīšanas, kuru jēga – dot politiķiem tiešu kontroli pār banku likvidēšanu. Šoreiz politiķe pauda no Saeimas pozīcijas atšķirīgu viedokli.

Deputāts Aldis Gobzems savās divās uzstāšanās reizēs centās uzsvērt, ka «finanšu nozares kapitālo remontu» pēc būtības iesaka tie cilvēki, kuri jau 10 gadus ar nelieliem pārtraukumiem ir vadījuši Finanšu ministriju. Vārdkopu «finanšu nozares kapitālais remonts» klajā laidis premjers Krišjānis Kariņš. A. Gobzems uzsvēra, ka pašreizējie centieni nomainīt FKTK vadītāju Pēteru Putniņu, mainot likumu, ir aplami. Tikpat aplami kā tas, ka Finanšu un budžeta komisiju vada Mārtiņš Bondars, kuram šajā jomā «ir skaļš process». «Bondara kungs, protams, nav vainīgs, bet tas grauj komisijas reputāciju,» norādīja Gob- zems, to saistot ar faktu, ka pašreizējie FKTK likuma grozījumi graus Latvijas reputāciju starptautiskās sabiedrības acīs, lai arī nenotiktu nekas slikts. Tajā pašā laikā, A. Gobzema skatījumā, šobrīd no grozījumu ieceres seko, ka vienīgais FKTK pārkāpums politiķu priekšā ir tas, ka komisija pieļāvusi ABLV bankas pašlikvidāciju, nevis nodošanu maksātnespējas administratoru rokās, kas varētu nopelnīt «400 miljonus eiro».

Kiršteins iebilst

Viens no Saeimas pieredzējušākajiem deputātiem Aleksandrs Kiršteins savos iebildumos pašreizējos likuma grozījumus parādīja ne tikai kā nejēdzīgus, bet arī vienkārši smieklīgus.

Pirmkārt, viņš norādīja, ka šobrīd Saeima ar konkrētajiem likuma grozījumiem cenšas izdarīt nesavienojamas lietas – nodrošināt FKTK neatkarību un tajā pašā laikā mainīt vadību. Otrkārt, sekoja norāde, ka Eiropas Savienības pašreizējā tendence ir izmekēšanas un uzraudzības funkciju stingra nodalīšana, tā norādot, ka nevajag jaukt Kontroles dienestu, kuru vada Ilze Znotiņa, un FKTK, kuru vada Pēters Putniņš. ES līmenī jau izveidota atsevišķa izlūkiestāde, kuras Latvijas analogs ir Kontroles dienests.

A. Kiršteins norādīja uz to, ka šobrīd FKTK padomi formē profesionāļi – Finanšu ministrija, bet plānā ir pie konkursa organizēšanas ļaut izteikties Tieslietu minsitrijai, Iekšlietu ministrijai, SAB, Valsts kancelejai. «Es nesaprotu, kādēļ te vēl Zemkopības un Kultūras ministrijas nav pieminētas? Viņiem taču arī ir darīšana ar naudu!» teica deputāts.

Vissmagāko kritiku A. Kiršteins veltīja iespējai 10 deputātiem uzrakstīt vēstuli un ierosināt FKTK vadības maiņu.

«Kurš uz šo amatu vispār kandidēs, ja zinās, ka aiz stūra stāv nākamie 10 deputāti ar parakstiem, lai ierosinātu atcelšanu?» grozījumu autoriem jautāja A. Kiršteins.

«Par», jo «būs auzas!»

Kopumā argumenti «par» bija neslēpts apstiprinājums tam, ka pašreizējā koalīcija vēlas politisku kontroli pār finanšu sektoru. Deputāts Didzis Šmits tā arī teica, ka «nekā tur slēpjama nav». Piemēram, viņaprāt, ir divas sistēmas – Zviedrijas, kur ir politiski neatkarīgs uzraugs, un ASV, kur, mainoties politiķiem, mainās arī izpildvaras komanda. Līdz Zviedrijai Latvijai esot tālu, bet ASV sistēma, proti, mainīt institūciju vadītājus politiskās varas maiņas gadījumā D. Šmitam liekas simpātiska un pieņemama. Tādēļ viņš aicināja kolēģus neslēpt savu dabu un balsot par grozījumiem. Savukārt deputāts Rihards Kols vienkārši pauda neizpratni par koalīcijas iebildumiem un teicās neko sakarīgu dzirdējis.

Visstingrākā argumentācija bija deputātam un atbildīgās komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram. «Man ir jautājums oponentiem. Dombrovska kungs, ja viss ir tik labi, kāpēc ir tik slikti? Tā ir atbilde un jautājums par pagātni. Starp citu, arī par savu pagātni varu pateikt, ka man nav, par ko kaunēties! Par tagadni ir skaidrs, ka, ja neko nedarīsim, tad, vienkārši runājot, «būs auzas»! Par nākotni – Latvija var izvēlēties sistēmu un, ja jau līdz šim sistēma nav devusi rezultātu, tad tā ir jāmaina. Vai jaunā dos rezultātu, es tādas garantijas nevaru dot. Šis ir pirmais lasījums. Nav nekādas steidzamības. Mēs varēsim par šo debatēt un runāt, tādēļ aicinu atbalstīt grozījumus,» sacīja M. Bondars.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas pirmajā lasījumā priekšlikumiem dots laiks līdz 17. maijam.