Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi

Tehnoloģijas

Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.

Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.

Nauda no blakus produktiem

Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.

Tas uzskatāmi redzams tirgus prognozēs. Piemēram, viedtelefonu tirgū šogad apgrozījuma izaugsme paredzēta vien 1% apjomā salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet ar tiem savienojamo audio tehniku šogad uzskata par īstu zelta bedri. Stereo austiņu segmentā apgrozījums palielināšoties par 37% un bezvadu skaļruņu – par 14%, izriet no pētījumu centra GFK prezentētajiem datiem.

Maksā par inovācijām

Kompānijas pārstāvji apgalvo, ka patērētāji ir gatavi maksāt augstu cenu par produktiem, ko uzskata par inovatīviem. Šī iemesla dēļ šodien Eiropā un Ķīnā jauno produktu cenas ir vidēji par 60% augstākas nekā 2009. gadā attiecīgajos segmentos. Skaitlis ir gana iespaidīgs, lai ražotāji saspringtu uz inovāciju radīšanu cerībā savākt no modernāko lietu tīkotājiem krietnu naudas žūksni, kas pamatīgi pārsniedz produkta izstrādāšanas un saražošanas pašizmaksu. Ja kādam šķiet, ka šodien telefoni kļuvuši ļoti dārgi, viņš nemaldās. 2010.gadā Eiropā tālrunis tika pirkts vidēji par 154 eiro. 2018. gadā cena jau bija dubultojusies un sasniedza 363 eiro. Šogad tā varētu pārsniegt 400 naudas zīmju robežu un ieņēmumi no viedtelefonu tirdzniecības veidos 65% no visa 1,052 triljonu globālā elektropreču apgrozījuma.

Maģiskajam vārdam inovācija laika gaitā izdevies iespiesties cilvēku apziņā un ietekmēt lēmumu, izvēloties preces. Iepriekšējās desmitgadēs cilvēki pārāk neuztraucās, kurā gadā ir izstrādāts viņa noskatītais televizors, bet tagad vairāk nekā 75% cilvēku iegādājas tikai tādu patērētāju elektroniku, mobilās tehnoloģijas un datortehniku, kas ir prezentēta pēdējos divos gados. Proti, šodien ražotājiem ir grūti pārdot 2016.gadā izstrādātu printeri, nemaz nerunājot par viedtelefonu, jo cilvēki tos uzskata par neglābjami novecojušiem. Tas tikai paātrina riņķa danci – ražotājiem nemitīgi jāizstrādā aizvien jaunas preces, strādājot uz kapacitātes robežas, un ar vērienīgām mārketinga kampaņām jācenšas divu gadu laikā krājumus izpārdot. Lielās sadzīves tehnikas segmentā produktu dzīves cikls ir garāks, tomēr, pēc GFK datiem, tikai puse patērētāju lieto par diviem gadiem vecākas preces.

Ierīces gudrākas par cilvēkiem

Pasākumā tika iezīmētas vēl piecas nozīmīgas aktualitātes, kuru izpausmes būs redzamas ražotāju stendos septembrī. Pirmā ir aizvien viedākas ierīču funkcijas. Piemēram, Philips demonstrētais gulēšanas palīgs un somu jaunuzņēmuma Safera viedais plīts uzraugs pasaka lietotājam priekšā visu, kas tam jādara, un, šķiet, jau balansē uz robežas, kad mašīna kļūs zinošāka par lielu daļu cilvēku. Pat, ja tie padara dzīvi ērtāku, neatstāj sajūta, ka ierīces arī atņem vajadzību cilvēkam pašam domāt un uzņemties atbildību par savu rīcību, jo viedā tehnika taču par visu ir parūpējusies.

Otrā aktualitāte ir vienkāršāka dažādu ierīču savstarpēja savienošana. Šobrīd lielāka daļa no tām vienotā tīklā jāsaslēdz manuāli, bet drīzumā piņķerīgo darbiņu uzņemsies mākslīgā intelekta risinājumi, kā rezultātā procesi mājokļos kļūs aizvien vairāk automatizēti un sasaistīti. Sākot ar aizkaru atvēršanos līdz ar modinātāja zvanu un beidzot ar balss asistenta kļūšanu par reālu sulaini, kas sagatavo laika apstākļiem un darba plānotāja ierakstiem atbilstoša apģērba izvēli un sastāda ēdienkarti no ledusskapī esošajiem produktiem.

Premium klases produkti nākotnē būšot ne vien prestiži, bet arī praktiski un iedvesmojoši. Proti, samaksājot augstāku cenu, pircējs varēs rēķināties, ka iegūs patiešām noderīgas funkcijas, kas nav pieejamas lētākos produktos, nevis tikai spīdīgu dizainu un atpazīstamu zīmolu.

Iepirkšanās vienmēr un visur

Ceturtā aktualitāte ir saistīta ar iepirkšanos vienmēr un visur, komersantiem aizvien dziļāk apgūstot digitālās tirdzniecības iespējas. To neapšaubāmi atvieglo bankas konta piesaiste viedierīcēm, kā arī papildinātās realitātes risinājumi, kas atpazīst uz ielas pamanītu lietu, sameklē to internetveikalā un piedāvā iegādāties ar vienu pieskārienu. Protams, apsolot pirkumu pēc iespējas ātrāk piegādāt mājās.

Piektā svarīgā tendence ir tehnoloģiju iespiešanās jaunattīstības valstīs. Tā kā Rietumu pasaule lielā mērā ir apgūta, ražotāji apgrozījuma kāpumu saskata mazāk turīgās, bet cilvēkiem bagātās valstīs. Fokusā ir gan Indija ar 700 miljoniem viedtelefonu lietotājiem, gan Dienvidaustrumāzija, gan Āfrika, gan Centrālamerika, kur dažos segmentos vērojama augoša patērētāju interese iegādāties labākus produktus.