Būvniecības apdrošināšanā pastāv daudzi robi, turklāt aizvien, iegādājoties abus apdrošināšanas veidus, polises īpašnieks izvēlas zemāko cenu

Apdrošināšana

Tāpat šobrīd likumi neuzliek par pienākumu apdrošināties pret zaudējumiem, kas radušies pašam būvniecības objektam, un, pēc apdrošinātāju domām, arī būtu jābūt obligātam.

Nosacījumi atšķiras

Būvniecība ir nozīmīga un strauji augoša nozare Latvijā, šā gada 1. ceturksnī nozare pieauga par 6%. Nenoliedzami, izaugsmes un uzlabojumu iespējas ir arī būvniecības apdrošināšanai, saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins. Šobrīd apdrošinātāji būvniecībā piedāvā divus apdrošināšanas veidus. Būvniecības apdrošināšana paredzēta celtniecības, rekonstrukcijas, remonta vai montāžas darbiem, tā apdrošina pret pēkšņiem, iepriekš neparedzētiem zaudējumiem darbu veikšanas laikā. Parasti tiek atlīdzināti zaudējumi, ja tiek bojāts īpašums, celtniecības iekārtas, tehnika, instrumenti, būvmateriāli u.c., taču apdrošinātāju polisēs iekļautie riska faktori un segums, kā arī nosacījumi būtiski atšķiras. Otrs apdrošināšanas virziens, kas saistīts ar būvniecību, ir obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, kas jau šobrīd ir nepieciešama gan būvdarbu veicējam, gan būvspeciālistam.

Pēc J. Abāšina skaidrojuma, apdrošināšana jāuztur spēkā arī garantijas periodā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, jo tad var atklāties dažādas būvniecības kļūdu dēļ radušās problēmas, turklāt ēka ir kļuvusi apdzīvojama, līdz ar to iedzīvotājiem un to īpašumam var tikt nodarīti zaudējumi dažkārt pat lielākā mērā nekā būvniecības procesā, skaidro LAA vadītājs.

Tiesa gan, tāpat kā vairākos citos apdrošināšanas veidos lielākā daļa klientu šajos abos veidos izvēli izdara par labu zemākajai cenai, norāda apdrošinātāji. «Vēlētos, lai cilvēki ir vairāk ieinteresēti apdrošināšanas sabiedrību piedāvātajos produktos, taču ir skaidrs, ka būvniecības apdrošināšana ir viena no pēdējām lietām, par ko cilvēki aizdomājas, kad izvēlas veikt kādus būvniecības darbus. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc aizvien vairāk tiek runāts par obligātu apdrošināšanas veidu,» norāda If P&C Insurance AS Latvijas filiāles Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Jānis Strods. «Vairākus gadus strādājot ar būvniecības apdrošināšanas pakalpojuma pilnveidošanu, redzu, ka šajā jomā ir vērojamas tās pašas tendences kā valstī kopumā – noteicošā ir cena. Būvdarbu veicēji izvēlas lētāko, nedomājot par nepieciešamo risku segumu un savu darbību. Bieži vien iegādājas kaut ko, lai tikai varētu saņemtu būvatļauju,» saka eksperts.

Vajag atbildīgo

Apdrošinātāji vērtē, ka apdrošināšanas sistēma būvniecībā ir smagnēja nenoteikto normatīvu dēļ. Gjensidige Latvija Civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Madara Leimane piebilst, ka regulējums definē būvniecības procesa dalībniekus un nosaka to atbildību, bet atbildības definīcija ir abstrakta un dažādi interpretējama, un šobrīd atbildību vai tās sadalījumu var noteikt tikai tiesa, kas joprojām ir diezgan ilgi un dārgi. Būvniecības procesā zaudējumus var radīt diezgan plašs personu loks. Esošajā situācijā nesakārtoto būvniecības procesu, tā normatīvo regulējumu ir vēlme uzdot atrisināt apdrošinātājiem, bet problēma būtu jāsāk risināt likumdevēju pusē, nosakot kompetences, atbildību un uzraudzību, norāda eksperte. Iestājoties gadījumam būvniecībā, nav kompetentas iestādes no valsts puses, kas novērtētu zaudējuma apstākļus un vainīgo personu, pauž M. Leimane, kura uzskata, ka šādas funkcijas, piemēram, varētu pildīt Būvniecības valsts kontroles birojs, līdzīgi, kā tas ir veselības nozarē, kad pacientu prasību pamatotību un zaudējumus izvērtē Veselības inspekcija, veicot ekspertīzi un izsniedzot atzinumu par kaitējuma apmēru. Trūkst konsultatīvas iestādes, kuras atzinums būtu kā rekomendācija, piebilst M. Leimane.

Vēl viens aspekts – pretēji civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktam, kas ir obligāts, šobrīd likumi neuzliek par pienākumu apdrošināties pret zaudējumiem, kas radušies pašam būvniecības objektam, saka Baltas Īpašuma un speciālo produktu risku parakstīšanas pārvaldes produktu vadītājs Raimonds Bērziņš. Neskatoties uz to, apdrošinātājiem ir izveidots būvuzņēmējiem paredzēts produkts, ar kuru tiek apdrošināti zaudējumi veicamajiem būvdarbiem, bet par šādas polises nepieciešamību puses vienojas būvdarbu līgumā vai, ja šādu pienākumu līgumā nav, lemj katrs būvnieks pats. Kompānijas pieredze rāda, ka jau šobrīd vairumā būvdarbu līgumu šādas polises tiek paredzētas, tādēļ vienota obligātā seguma definēšana arī šim apdrošināšanas veidam būtu tikai apsveicama, jo veicinātu vienota un saprotama visa būvniecības procesa apdrošināšanas regulējuma izveidi. Iepriekš pieminētais produkts pirms diviem gadiem jau ieviests Lietuvā, saka R. Bērziņš.

Gaida izaicinājumi

LAA uzsver, ka interesants izaicinājums gan būvniecības sektoram, gan saistītajai apdrošināšanai varētu būt tuvākās nākotnes milzu projekts Rail Baltica. Tas ir tehniski sarežģīts, turklāt ne jau katru dienu Latvijas būvniekiem tādi ir jābūvē un apdrošinātājiem jāapdrošina, tas ir arī finansiāli nozīmīgs projekts, kas arī no apdrošinātājiem prasīs nopietnu riska nešanas kapacitāti, kāda ikdienā netiek izmantota, prognozē J. Abāšins.