Pūļa finansējuma pakalpojumu likumprojekts un ar to saistītā grozījumu pakete citos likumos tiks nolikta plauktā līdz rudenim, kad vajadzētu būt skaidrai ES regulai

Likumdošana

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, skatot likumprojektu paketi saistībā ar valdībā izstrādāto kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere atzina, ka jau šā gada jūnijā varētu tikt panākta vienošanās par nosacījumiem pūļa finansētājiem. Ir bijusi ideja noteikt, ka pūļa finansētāji var darboties ar vienu licenci visā ES teritorijā, vienlaikus nosakot skaidras prasības, ir arī cita ideja par katras dalībvalsts iesaisti.

«Ir forši, ka vajag veicināt finanšu sektora konkurētspēju un digitālo attīstību, bet, paraugoties uz konkrēto finanšu tehnoloģiju jomu, jāsecina, ka pirmās aizdevumu platformas parādījās pirms 2009. gada, kad Kanādā jau bija šīs jomas regulējums, bet 2014. gadā žurnālā Forbes bija raksti par to, ka šī ir karsta tēma ASV, savukārt 2015. gadā Latvijā tika izveidota pirmā aizdevumu platforma, 2017. gadā tā laika M. Kučinska valdība deva uzdevumu izstrādāt tiesisko regulējumu, un tajā pašā gadā arī bija priekšlikums šādu regulējumu izstrādāt visai ES. 2019. gadā, atnesot uz Saeimu likumprojektu, Latvija varētu būt pievilcīgākā vieta šādam biznesam, taču šķiet, ka vilciens ir jau sen aizgājis,» retoriski jautāja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Tieši minēto iemeslu dēļ viņš aicināja sagaidīt ES regulu un tad lemt par šo jomu.

«Pašreizējā redakcijā likumprojekts varbūt risina jautājumu par platformu tiešo darbību attiecībā pret patērētāju, ko patērētāju tiesību aizsardzības Latvijas normatīvi aizliedz, bet neko nerisina attiecībā uz esošo platformu darbību,» tā Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pārstāve Ramona Miglāne. Viņa atbalsta atbildīgās komisijas lēmumu – pagaidīt, līdz būs skaidri nosacījumi, kuri tiks ietverti ES regulā.