Latvijas valdība vēl aizvien nav apstiprinājusi Valsts kontroles ieteikumus efektīvai budžeta plānošanai, kas radušies pēc revīzijas par vairāku gadu budžetu plānošanu

Finanses

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 7. maijā, deputātiem atbildot uz jautājumu, vai esošā pieeja budžeta plānošanai Latvijā ir efektīva, Valsts kontroles (VK) Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Zita Zariņa uzsvēra, ka valdība līdz šim nav apstiprinājusi VK priekšlikumus efektīvākam darbam. Valsts iekšējais parāds turpina augt, bet ministrijas sistemātiski vēlas palielināt izdevumus, tā veicinot priekšnoteikumus aizvien jaunām nodokļu reformām, kas palielina valsts ieņēmumu daļu. VK veikusi revīziju par budžetu plānošanu no 2014. līdz 2017. gadam, un tā publiskota jau 2018. gada janvārī. Par rezultātiem savulaik informēts iepriekšējais premjers Māris Kučinskis, kā arī nesen – pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš.

Valdība dara pa vecam

Z. Zariņa Saeimas deputātiem norādīja, ka viņas vizītes iemesls Saeimā ir tas, ka valdība vēl aizvien nav akceptējusi VK priekšlikumus par nepilnībām budžeta plānošanā, bet problēmu netrūkst. Jau revīzijas ieceres pamatā ir apzinātas problēmas budžeta plānošanā, veidošanā un izpildē līdz 2014. gadam. Tādēļ nolemts veikt sistēmisku pārbaudi.

«Esam tikušies ar jauno ministru prezidentu un stāstījuši par šīs revīzijas galvenajiem secinājumiem,» norādīja Z. Zariņa, piebilstot, ka valdības reakcija bijusi vien par diviem ātri izpildāmiem priekšlikumiem, bet pārējie palikuši bez uzmanības.

VK revīziju veikusi, pamatojoties uz OECD labas pārvaldības principiem. Izveidoti 50 kritēriji, kas piemēroti tieši Latvijas situācijai, un rezultāti nav iepriecinoši.

Sekojot pieminētajiem principiem, vissliktāk Latvijai klājas ar attīstības plānošanu. Šajā sadaļā nav sasniegti septiņi no deviņiem kritērijiem. Būtiski trūkumi konstatēti budžeta plānošanas procesā, kā arī vērtēšanā.

«Kustība labas pārvaldības virzienā notiek. Runājot par attīstības plānošanas trūkumu, galvenais ir tās sasaiste ar pašu budžeta plānošanu. Liels trūkums ir procesa caurspīdīgums un rezultātu vērtēšana. Situācija nav pavisam slikta!» optimistiski pauda Z. Zariņa.

Katrs pats sev tuvākais

Latvijas valdība un ministrijas, kā arī dažādi resori darbojas katrs pats par sevi, un tā ir visa valsts izpildaparāta nopietnākā problēma budžeta plānošanas procesā.

«Trūkums ir ilgtermiņa domāšanā. Problēma ir resoru atbildībā, plānojot savu budžetu, un rūpēs, lai tas ir efektīvs. Tā ir Finanšu ministrijas atbildība – cik gadā varam atļauties tērēt, arī tas, cik lielas ir reālās vajadzības, kas ļauj sabalansēt budžeta projekta izstrādi. Ministru kabinets atbild par budžeta plānošanas sistēmas izveidi un nodrošina arī šo ilgtspējīgo valsts budžeta plānošanu. Saeimai ir uzdevums to apstiprināt, un, lai to izdarītu, vajadzētu pieprasīt šo sagatavoto – kvalitatīvo informāciju. Katrā no budžeta plānošanas posmiem mēģinājām formulēt vietas, kur būtu nepieciešami uzlabojumi,» Z. Zariņa izskaidroja pienākumu sadali, norādot, ka šobrīd atpaliek valdība, lai arī trūkums ticis konstatēts pašos pamatos. Proti, VK ieteic pilnībā pārrakstīt likumu par Finanšu un budžeta vadību, kurā kopš tā izstrādes 1994. gadā nemainīti palikuši vien divi panti. Pēc būtības likums sastāv no izmaiņām vien.

Ir labākas ministrijas

VK revīzijā atklājusi, ka ministrijas, prasot naudu valdībai, ir vienlīdz kāras palielināt izdevumus un nemainīgi to arī dara, tomēr pie vienādiem apstākļiem un noteikumiem dažādi resori vai ministrijas nonāk pie atšķirīgiem rezultātiem. Īsāk sakot, vieni naudu dabū, bet citi nē, lai arī pamats visiem ir vienāds. Komisijas deputāte Ilze Indriksone kolēģiem norādīja uz šo faktu kā tādu, kas novedis Iekšlietu ministriju visai bēdīgā situācijā attiecībā pret Aizsardzības ministriju, kā arī minēja citus nevienlīdzīgas vērtēšanas piemērus budžeta plānošanā, kas rezultējas atsevišķas sfēras darbības mazspējā.

Z. Zariņa uzsvēra, ka turpmāk veiksmīgai budžeta plānošanai ir nepieciešama koordinēta valsts investīciju uzraudzības sistēma, ko nosaka arī OECD labās pārvaldības principi.

«Ļoti vienkāršojot, – tas ir prioritāro investīciju saraksts, kas tiktu sastādīts un ievērots arī vidējā termiņā. Piemēram, kad notiek budžeta pārdale resoriem un konkrētajā gadā investīcija projektam nav nepieciešama, būtu pareizi, ja šie līdzekļi nepaliktu resoram citu mērķu sasniegšanai, bet gan tiktu skatīts, kuram no prioritārajiem investīciju projektiem šī nauda ir nepieciešama pēc kopējā plāna,» sacīja Z. Zariņa.

Plāni kopā neiet

Viens no VK būtiskiem pārmetumiem valdībai ir tas, ka budžets nav sasaistīts ar Nacionālajiem stratēģiskajiem attīstības mērķiem. VK izskatījusi valdības rīcības plānu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam (NAP) un nav atradusi visus NAP mērķus valdības rīcības plānā. Līdztekus novērota nepārtraukta izdevumu palielināšana. Z. Zariņa norādīja uz iepriekšējās valdības tendenci pēc izdevumu apstiprināšanas teju vienmēr atrast iespēju resoriem palielināt izdevumu sadaļu, lai finansētu vēl citus budžetā neplānotus izdevumus.

VK konstatējusi, ka Finanšu ministrijai ir grūti sabalansēt vajadzības, ja ir spiediens no resoriem un ministrijām – tērēt pēc iespējas vairāk un milzīga nevēlēšanās kaut ko optimizēt savās darbībās.

«Revīzijas laikā tika atrastas optimizācijas iespējas un pat tika norādīts uz tām. Pretestība no resoriem ir diezgan jūtama,» rezervēti sacīja Z. Zariņa.

Sliktās sarunas

Asu kritiku no VK izpelnījās valdības sadarbības grupa jeb Koalīcijas padome, kura lēmusi par teju trešdaļu no attīstības izdevumiem.

«Mēs stingri iebilstam, ka ārpus sistēmas tiek pieņemti atbildīgi lēmumi, kas ir būtiski arī finansiālā izpausmē,» uzsvēra Z. Zariņa. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs šajā jautājumā izvērsa plašu polemiku norādot, ka pašreizējā valdība ir krietni labāka par iepriekšējo, jo valdības sadarbības grupā tikai apspriežas, bet lēmumus nepieņem.

«Šeit es gribu uzsvērt politiskās kultūras evolūciju. Šajā valdībā mēs esam atturējušies no šādas lemtspējīgas piecu partiju koalīcijas darba grupas dibināšanas. Mēs esam iekšēji definējuši koordinējošo formātu – ir sadarbības sanāksmes, tās notiek reizi nedēļā, bet tās nav lemtspējīgas. Tās ir piecu partneru savstarpējas sarunas, kur partneri izveido kopējas zināšanas par noteiktiem jautājumiem. Lemšanas formāts vēl joprojām ir frakcijās,» pauda A. Zakatistovs. Taisnības labad jānorāda, ka arī iepriekš Koalīcijas padomei nebija likumīga pamata pieņemt jebkādus lēmumus, bet pašreizējo sadarbības sanāksmju ietekmes trūkums uz reāliem lēmumiem frakcijās ir A. Zakatistova apgalvojums. Realitātē ir notikusi partiju sadarbības formas nosaukuma maiņa. Jautājums ir par deputātu ikdienas darbu. Komisijas deputāte I. Indriksone Dienas Biznesam apgalvoja, ka līdz šim deputātes darbā nav jutusi šā brīža partiju sadarbības sanāksmju spiedienu uz frakcijām un deputātiem Saeimā.

Deputāti nepaspēj

VK revīzijā konstatēts, ka deputātiem, lai iepazītos ar visnotaļ biezo budžeta paketi, tiek atstāti nepilni divi mēneši, kas ir nepietiekams laiks, lai kvalitatīvi izskatītu dokumentus, sagatavotu jautājumus, ko uzdot.

«Visiem būtu jādomā, kā darboties efektīvāk, lai budžets līdz Saeimai nonāktu pēc iespējas ātrāk un ar kvalitatīviem paskaidrojumiem,» uzsvēra Z. Zariņa.

Jāteic, deputātu diskusijas par šo tēmu izvērtās tādā kā Saeimas un Rīgas domes darba salīdzinājumā – ko Rīgas domē opozīcijai neļauj, bet Saeimā ļauj. Partijas Saskaņa deputāti pauda, ka viņu ieteikumus vispār neņem vērā, savukārt deputāte Juta Strīķe norādīja, ka Rīgas domē, kur Saskaņa ir pie varas, pat informāciju Saeimai nesniedz, nerunājot par opozīcijas viedokļa respektēšanu. Vārds pa vārdam, līdz deputāte Ļubova Švecova izgāja no komisijas, norādot J. Strīķei, ka Rīgas domes darbs nav bijis darba tēma šajā reizē. Jautājums, kā saņemt budžeta dokumentus Saeimā patiešām ātrāk un kvalitatīvākā veidā, tā arī palika otrajā plānā.

Domā šodienai

Viens no smagākajiem VK pārmetumiem valdībai un budžeta plānotājiem ir par ilgtermiņa domāšanas trūkumu, kas patiesībā attiecināms arī uz 2019. gada budžetu, kuru pieņēma, faktiski balstoties uz pagājušā gada budžeta pamatiem, tāpat kā iepriekšējo un daudzus pirms tam.

Z. Zariņa uzsvēra, ka valdībai ir raksturīgi ignorēt fiskālo disciplīnu un valsts attīstības mērķus.

«Fiskālās disciplīnas jomā galvenā problēma ir valsts parāds, kas turpina pieaugt. Lai arī Latvija izpilda Māstrih- tas kritērijus, tas, ko mēs ierosinājām savā revīzijā, ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un to, ka produktivitāte valstī strauji nepieaug, ir pārskatīt valsts parāda līmeni nacionālā līmenī. Tam, iespējams, vajadzētu būt citādam, nekā nosaka Māstrihtas kritēriji,» sacīja Z. Zariņa.

VK speciāliste uzsvēra, ka vēlamā secība ir skatīties to, kas rakstīts Nacionālajā attīstības plānā, rakstīt Valdības rīcības plānā un tālāk pārcelt uz iestāžu budžeta pieprasījumiem.

«No NAP 78 indikatoriem Valdības rīcības plānā redzam tikai 53, bet tikai 22 parādās politikas un resursu vadības kartēs. Savukārt ir 33 tādi indikatori, kas vadības kartēs parādās, bet nav Valdības rīcības plānā. Tas norāda uz vāju saikni starp attīstības plānošanas dokumentiem. Praksē sistēma ir nevis vēlamā, kā minēju, bet gan otrādi – jāsāk meklēt no apakšas un tad, ja labi paveicas, kaut ko var atrast arī Nacionālajā attīstības plānā,» situāciju raksturoja Z. Zariņa.

Ieteic pildīt priekšlikumus

VK, runājot par saviem priekšlikumiem valdībai, sagaida, ka tos tomēr ievēros, jo Finanšu ministrija no savas puses esot centusies.

«ES fondi un citu valstu palīglīdzekļi lēnām beigsies. Ir jautājums, vai mums ir plāns, kā mēs šobrīd finansējam investīcijas, plānojot tās no saviem līdzekļiem?» deputātiem jautāja Z. Zariņa, piebilstot, ka Ministru kabinets atbalstījis vienkārši ieviešamus priekšlikumus, par informācijas ievietošanu mājaslapā un par to, ka jāpalīdz celt kvalifikāciju darbiniekiem, kuri darbojas pie budžeta izstrādes.

Jāteic, runājot par budžeta plānošanu un vērtēšanu, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs kā nozīmīgāko pilotprojektu izcēla ministriju nekustamās mantas skaitīšanu, kas līdz šim neesot apzināta un tādēļ nekādi nevar novērtēt investīciju efektivitāti. A. Zakatistovs lūdza deputātus būt iecietīgiem, jo darbi neritot raiti, lai gan pasolīja arī konkrētas lietas. Uz 2021. gada budžetu tapšot kādas nodokļu izmaiņas, un par tām sāks diskutēt jau tagad. Savukārt ministrijām, lai saņemtu finansējumu jauniem projektiem un idejām, būs jāpārskata savs bāzes budžets un kaut kas jāsamazina.

Noslēdzot jautājumu, A. Zakatistovs atbildēja arī uz deputātu jautājumu par Igauniju, kur esot par diviem miljardiem lielāks budžets, un vairāki komisijas deputāti pauda pozitīvu skaudību un neizpratni par kaimiņu panākumiem.

«Mēs ne tikai panāksim igauņus, bet aizšausimies viņiem garām kā bulta,» debates par budžeta plānošanu noslēdza A. Zakatistovs.