Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Likumdošana

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Mazināt cukura patēriņu

Saeimas deputāts Andris Skride norādīja, ka priekšlikuma būtība ir samazināt cukura patēriņu uzturā. «Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti daudz apēd cukura, vēl jo satraucošāka situācija, ja 10 gadīgs bērns apēd vairāk cukura nekā pieaugušais. Vairums cukura tiek uzņemts maskētā veidā – ar produktiem, visvairāk, lietojot saldinātos dzērienus,» skaidroja A. Skride. Viņš norādīja, ka daļa gāzēto dzērienu satur apmēram 10 gramus uz katriem 100 mililitriem produkta, tādējādi 330 mililitru traukā būs 33 grami cukura, kas būtiski pārsniedz rekomendējamās cukura patēriņa dienas normu. Pētījumi ārvalstīs rāda, ka saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar cukura diabētu, sirds asinsvadu slimībām, hipertensiju, aptaukošanos u.tml. Pēc A. Skrides sacītā, lai samazinātu cukura patēriņu, pirmais solis ir pārtraukt lietot saldinātos dzērienus. Tāpēc kopš 2015. gada vairāk nekā 35 valstīs un reģionos ir ieviests «cukura nodoklis» ar mērķi padarīt dārgākus cukurotus produktus, īpaši saldinātos dzērienus. 2018. gadā šo valstu sarakstam pievienojās arī Igaunija. «Grozījumu mērķis ir pēc iespējas vairāk ierobežot ar brīviem cukuriem pārmērīgi bagātināto dzērienu patēriņu, aizstājot tos ar produktiem, kuros cukura saturs ir zemāks,» skaidroja A. Skride. Vienlaikus būtu arī papildu ieņēmumi no akcīzes nodokļa diferenciācijas, ko varētu novirzīt veselības aprūpes sistēmai.

Uzvarēs saldinātāji

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, vai ar šādu priekšlikumu akceptēšanu uzvaras gājienu nepiedzīvos tie saldinātie dzērieni, uz kuriem būs norādīts, ka cukurs tajos ir nulle, kaut arī tajos tiek izmantoti cita veida saldinātāji, kuru iespējamais kaitējums veselībai varbūt pat ir lielāks par cukuru. «Saldinātāji nav nekādi veselības uzlabotāji, taču tie ir mazāk kaitīgi nekā saharoze, un, iespējams, nākotnē jāskatās attiecībā par mākslīgajiem saldinātājiem,» atbildēja A. Skride. Saeimas deputāte Ilze Indriksone interesējās par kontroles iespējām – kas tad ir cukurs vai saldinātājs un vai patiešām tiks mainīta dzērienu recepte jau to ražošanā.

VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe atgādināja, ka, sadalot akcīzes nodokļa likmi pa grupām pēc cukura daudzuma, pieaugs administratīvais slogs gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai, kam arī vajadzēs ap 23 000 eiro, lai ieviestu piedāvāto risinājumu. Bez tam, ja uz iepakojuma netiks norādīts cukurs, bet gan saldinātājs, tad uz tiem piedāvātā akcīzes nodokļa likme neattieksies. Tas nozīmē, ka radīsies jautājumi par to, kā pierādīt cukura klātbūtni vai tā neesamību. «Laikā, kad tika celtas akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, daudzi kokteiļi tika pārtaisīti uz alus bāzes, tādējādi samazinot akcīzes nodokļa izmēru teju par trijām reizēm, un šāds risks pastāvēs, priekšlikumu akceptējot,» skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa arī steidza piemetināt, ka viss alus, kas būs zem 4,2%, būs lētāks un izdevīgāks patērētājiem nekā dzēriens ar cukuru. «Kas tad ir kaitīgāks – dzēriens ar lielu daudzumu cukura vai alus – alkoholiskais dzēriens?» retoriski jautāja B. Šmite-Roķe. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars steidza piemetināt, ka 23 000 eiro ir lētāk nekā Veselības ministrijas budžeta pieprasījumi.

Ārpus sistēmas

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atgādināja, ka Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs ir noteikts, ka akcīzes nodoklis alum nevar būt zemāks kā saldinātajiem dzērieniem. Savukārt, nepārskatot visu akcīzes nodokļa sistēmu – alum, vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet akceptējot piedāvātos grozījumus, Latvijā izveidosies situācija, ka akcīzes nodoklis alum būs zemāks nekā bezalkoholiskajiem dzērieniem. «Tas nozīmē, ka nevar skatīties tikai uz vienu elementu, bet jāskatās uz visu sistēmu kopumā,» rosināja S. Pilka-Āmare. Viņa uzskata, ka nevar izveidot situāciju, ka bērniem saldinātie dzērieni ir dārgāki un vecāku maciņiem neizdevīgāki nekā alus.

Jautājumu kalns

«Latvijā ne tikai Baltijas valstīs, bet visā Eiropā ir viens no augstākajiem akcīzes nodokļiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, tostarp minerālūdenim ar dabīgo garšu,» uzsvēra I. Šure. Viņa arī norādīja uz Dānijas pieredzi, kas 2014. gadā atcēla akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. «Dānijā secināja, ka šāds akcīzes nodoklis neko nedod un 20% patēriņa samazinājums ir tikai virtuāls pieņēmums, jo 2015., 2016. un 2017. gadā bezalkoholisko dzērienu patēriņš nav pieaudzis salīdzinājumā ar laiku, kad šiem dzērieniem bija akcīzes nodoklis,» tā I. Šure. Viņa atgādināja, ka jau pašlaik skolās ir aizliegti saldinātie gāzētie dzērieni, taču šis liegums nav ietekmējis to kopējo patēriņu. «Vai šie papildu 10–20 centi par pudeli patiešām liks vecākiem aizdomāties par to, ka saldinātos dzērienus bērniem pirkt nevajag?» jautāja I. Šure. Viņasprāt, atbilde meklējama dzīves stilā, jo var jau šo dzērienu vietā lietot zapti. «Finanšu ministrijā ir akcīzes nodokļa darba grupa, kurā varētu arī šo jautājumu diskutēt, vienlaikus uzticamies valdībai, kura solīja, ka tuvākajā laikā nodokļus nemainīs,» tā I. Šure. Viņa atgādināja, ka dzērienu ražotājus visu laiku skar dažādi liegumi un izmaiņas, – akcīzes nodoklis pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par teju 50%, spēkā ir divu litru alus pudeļu aizliegums, ir pieņemta pudeļu depozīta sistēmas ieviešana, bet kaut kur taču jābūt arī samērības principam.

Savukārt Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka izteica šaubas par grozījumu iesniedzēju datu–argumentu patiesumu, jo, piemēram, Igaunijā šāds akcīzes nodoklis bez- alkoholiskajiem dzērieniem un arī cukuram nav ieviests, kaut šādas idejas ir bijušas. «Latvija ir viena no piecām ES valstīm, kurās vispār šāds nodoklis eksistē, jo ne Lietuvā, ne arī Igaunijā šāda nodokļa nav,» tā I. Lielpinka. Viņa atzina, ka ik pa brīdim ir kādi priekšlikumi cīņā ar cukura izmantošanu, taču ir jautājums, kāpēc dzērieni ir vienīgais izvēlētais upuris, taču netiek skatīti tādi produkti kā cepumi, konfektes un citi, kuri arī satur cukuru.