Mūsdienu izaicinājumi pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā rada ne vien nepieciešamību, bet arī plašas iespējas inovācijai, lai arī nākamās paaudzes nodrošinātu ar pārtiku

Pētniecība

«Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir virssvars, kas nozīmē, ka, iespējams, viņu izvēlētā pārtika no uzturvērtības viedokļa nav piemērota. Tajā pašā laikā ir liels skaits cilvēku, kam nav gana daudz ēdiena. Šī problēma ir milzīgs izaicinājums,» saka Marjalīsa Meurise (Marja-Liisa Meurice), Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food vadītāja Ziemeļeiropā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede norāda, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug un nepietiek ēdiena, lai visus pabarotu. Vienlaikus daudzās valstīs ēdiens nonāk atkritumos. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvarot to, ka daļā pasaules ēdiens nonāk atkritumos, bet citur tā trūkst,» viņa teic.

EIT Food atbalsta inovāciju un ilgtspējīgas ekonomikas iniciatīvu, kas vairo piekļuvi kvalitatīvai pārtikai, uzlabo vidi un veselību, kā arī rada jaunas darbavietas un palielina Eiropas konkurētspēju. EIT Food ietvaros RTU sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Pārtikas un veterināro dienestu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR plāno dažādas atbalsta aktivitātes. Tās vērstas uz jaunu ideju komercializāciju, nodrošinot apmācības, mentoringu, koučingu, agrīnu inkubāciju, akselerāciju, palīdzību prototipēšanā. Piemēram, līdz 12. maijam notiek pieteikšanās jauno ideju un jaunuzņēmēju konkursam Innovation Prize. Tajā var pieteikt idejas, kas radīs pievienoto vērtību pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Visiem Innovation Prize dalībniekiem būs iespēja piedalīties t.s. Demo dienā Baltijas lielākajā pārtikas industrijas izstādē Riga Food 2019 un iepazīstināt plašāku publiku ar saviem risinājumiem. Savukārt līdz 15. maijam iespējams pieteikties dalībai apmācību un tīklošanās programmai pārtikas nozares ekspertiem EIT Food Government Executive Academy. Programma tiek fokusēta uz stratēģijas izstrādi un pārtikas nozares saistīto sistēmu ekspertīzi. Tā ir bezmaksas programma nozares profesionāļiem.

Jauna programma

EIT Food ir diezgan jauna programma, darbojas vien otro gadu. Tā apvieno partnerus no kompānijām, universitātēm, pētniecības centriem un institūtiem 13 Eiropas valstīs. Tās mērķis ir iedrošināt inovatorus, uzņēmējus un studentus attīstīt pasaules līmeņa risinājumus un palielināt Eiropas konkurētspēju. «Tā kā EIT Food vēl ir agrīnā stadijā, es vēl nevaru nosaukt kādu konkrētu veiksmes stāstu, bet programmā esošie uzņēmumi ir tiešām interesanti, un par tiem nākotnē mēs noteikti dzirdēsim. Viens no EIT Food veiksmes stāstiem ir programma RisingFoodStars, kas apkopo labākos jaunuzņēmumus, kas vairs nav pavisam agrīnā attīstības fāzē,» saka M. Meurise.

Kļūstot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food partneri, RTU veicinās inovācijas pārtikas industrijā, sākot no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un klientu apkalpošanai. Šobrīd atvērta pieteikšanās dalībai vairākās programmās, piedāvājot gan izaugsmes iespējas studentiem un nozares ekspertiem, gan atbalstu inovatoriem un uzņēmumiem biznesa ideju attīstīšanā.

Pirmajā mirklī var rasties jautājums, kāpēc EIT Food partneris ir tieši RTU. L. Briede uzsver, ka inovācijām vajadzētu būt multidisciplinārām un šī iemesla dēļ šī partnerība ir iederīga. «Patiesībā saistība starp RTU un EIT Food ir liela. Piemēram, ja runājam par ūdeni kā vienu no būtiskākajiem pārtikas nozares avotiem, mums ir RTU Ūdens pētniecības zinātniskā laboratorija, tāpat daudz kas ar pārtiku saistīts tiek pētīts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē un ne tikai. Sadarbojamies ar RSU, esam ciešā kontaktā arī ar LLU. Vēlamies apzināt sadarbības partnerus un apvienot kopīga mērķa sasniegšanā – pārtikas nozares inovāciju veicināšana un starppartneru sadarbība. Inovācijas pārtikas jomā šobrīd ienāk pārāk pasīvi, to varētu aktivizēt ar atvērtu dialogu,» teic L. Briede.

Tuvas programmas

RTU interese kļūt par EIT Food nacionālo partneri un kontaktpunktu Latvijā lielā mērā saistāma ar līdzšinējo pieredzi, īstenojot EIT Climate-KIC programmas. Proti, virkne no klimatam draudzīgām biznesa idejām, kas pieteiktas un attīstītas ar EIT Climate-KIC programmu atbalstu, saistītas ar zaļo tehnoloģiju risinājumiem pārtikas jomā. EIT Climate-KIC un EIT Food atbalsta instrumentu sinerģija varētu nodrošināt papildu iespējas biznesa idejām un inovatīviem risinājumiem, kas saistīti ar uzturu, pārtikas pieejamību, resursu ziņā efektīvu pārtikas sistēmu. Turklāt pārtikas industrijai ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā, tā nodarbina lielu skaitu iedzīvotāju, nozarē notiek arī aktīva zinātniski pētnieciskā darbība.

L. Briede stāsta, – EIT Climate-KIC programmā gūtā pieredze liecina, ka ir liels izaicinājums startup un citiem iesaistītajiem atpazīt sevi kā videi draudzīgus projektus. «Tagad mūsu izaicinājums ir palīdzēt startup atpazīt sevi kā saistītus ar pārtikas industriju, jo tā nav tikai tas, ko ēdam vakariņās. Pirmajā gadā sāksim ar komunikāciju par to, kādi ir ieguvumi, esot daļai no EIT Food kopienas,» teic L. Briede. Rīgā ir labi attīstīti publiskie pasākumi saistībā ar pārtiku, piemēram, Riga Food, ielas ēdienu festivāls, tāpēc būtu loģiski iesaistīties šādos pasākumos un parādīt, kā šajā jomā radīt inovācijas un palīdzēt uzņēmumiem atpazīt sevi kā inovatīvu nozares pārstāvi.

Uzlabot efektivitāti

Vaicāta par šī brīža tendencēm pārtikas nozarē un lauksaimniecībā, M. Meurise piesauc vertikālo un urbāno lauksaimniecību. Aktuāla tēma ir augu izcelsmes proteīni un dažādi ar ūdeni saistīti jautājumi. Arī tad, kad diskutē par jūru un okeānu piesārņojumu, ir runa par šīm ūdenstilpnēm kā pārtikas avotu. «Savā ziņā mēs atgriežamies pie dabiskā veida, kā skatāmies uz ēdienu, un tā, ko iespējams darīt, lai tas notiktu pēc iespējas dabiski, piemēram, zivju barošana. Svarīgs temats ir arī efektivitāte un kā ražot ēdienu, kas ir vērtīgāks, labāk garšo un atbilst visām kvalitātes prasībām. Pārtikas nozarē varam strādāt arī ar klimata izmaiņām,» viņa teic. Pārtikas tehnoloģijas var uzlabot to, kā tiek izmantota zeme, – kā notiek ražošana, kā tā varētu kļūt videi draudzīgāka. Lai gan Ziemeļeiropas reģionā ir gana daudz tīra ūdens un vietu, kur audzēt ēdienu, kā arī noteikumi un sistēmas, globāli situācija nav tik spoža un ir jādomā par problēmas risinājumiem.

Saistībā ar pārtiku svarīga joma ir arī iepakojums, kā galvenais uzdevums ir funkcionalitāte un nodrošināt ēdiena drošumu. «Neviens nepriecāsies, ja ēdiena iepakojums «izkusīs». Pirms kāda laika runāja par to, cik slikts ir alumīnijs. Taču tas ir labs, jo ir pārstrādājams. Protams, ir jācenšas atteikties no plastmasas izmantošanas, bet ir jomas, kur tas nav iespējams. Tādos gadījumos jārūpējas, lai notiek pārstrāde un šī plastmasa nenonāk jūrās un okeānos. Iepakojums ir sarežģīts jautājums, tas nav vienkāršs. Šajā jomā vajadzīgas inovācijas, lai risinātu nākotnes problēmas,» saka M. Meurise.

Uzlabot veselību

«Ēdiens ir saistīts gan ar emocijām, gan kultūru, gan tehnoloģijām. Šī iemesla dēļ pārtika un lauksaimniecība ir brīnišķīga un aizraujoša joma, kas ir cilvēkiem tuva, jo ēdiens visiem ir ļoti pazīstams. Tajā pašā laikā tā ir sarežģīta un plaša nozare,» saka M. Meurise. Tā kā cilvēkos ir dziļi iesakņojušies kulturāli pieņēmumi par ēdienu, šī joma mainās ne pārāk viegli. Bieži vien cilvēki uzskata, ka pārtika un tehnoloģijas ir divas dažādas lietas, taču tehnoloģijām ir milzīga ietekme tajā, kas nonāk uz šķīvja. Pārtika un tehnoloģija nav atdalāmas lietas, pārtikas tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un nākotnē tādām lietām kā sensoriem un lietu internetam būs nozīmīga loma. Piemēram, iepakojumā iestrādāti sensori var palīdzēt nodrošināt pārtikas svaigumu. Tie var palīdzēt uzlabot loģistiku, produktu pārvietošanu, ražošanas sistēmu. Paredzams, ka tehnoloģijas palīdzēs samazināt arī pārtikas atkritumu daudzumu.

M. Meurise uzskata, ka lielākais tehnoloģiju potenciāls ir saistīts ar veselības uzlabošanu. «Bieži sakām, ka ēdiens ir veselība un veselība ir ēdiens. Protams, nav viena risinājuma, kas der visiem, bet veselība noteikti ir viena no jomām, kur pārtika var daudzējādi palīdzēt,» viņa teic.

Cilvēciskais aspekts

No pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem dzirdēts, ka nākotnē ēst gatavošana varētu būt tikai hobijs, bet virtuves varētu būt tikai profesionāļiem un cilvēkiem, kuri nopietni aizraujas ar to. Savā ziņā šo tendenci ilustrē jaunuzceltās dzīvojamās ēkas, kur virtuve vairs nav atsevišķa telpa, bet apvienota ar dzīvojamo istabu. M. Meurise cer, ka nākotnē ēst gatavošana nebūs tikai hobijs. «Ēdiens nodrošina fantastiskus momentus kopā ar ģimeni un draugiem, kopīgi to gatavojot un daloties tajā. Kopīgas maltītes ietekmē cilvēku labsajūtu. Tas attiecas gan uz bērniem, gan senioriem. Kad runājam par vecākiem cilvēkiem, par maz ir novērtēta ēdiena loma socializācijā. Mēs biežāk runājam par ēdiena uzturvērtību. Protams, ēdiens ir uzturvielas, bet tas arī lielā mērā saistās ar emocijām un socializāciju. To nedrīkst aizmirst. Tendences rāda, ka ir arvien vairāk viena cilvēka ģimeņu, daļa cilvēku strādā tālu no mājām. Iespējams, šo tendenču ietekmē ēst gatavošanai un savstarpējai komunikācijai būs vēl nozīmīgāka loma. Noteikti ir lietas, ko saistībā ar nākotni pat nevaram iedomāties, bet es ceru, ka cilvēki neēdīs vienatnē pie kāda ekrāna un neuztvers ēdienu tikai kā uzturvielas. Es ceru, ka saglabāsies ēdiena kulturālā un sociālā loma,» viņa norāda.