Tendences Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Vai vērojamas atšķirības nozaru griezumā saistībā ar ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu?

Jebkurai nozarei ir kopēja vēlme samazināt izmešus un to ietekmi uz vidi – vienā nozarē to izdarīt ir vieglāk, lētāk, ērtāk, piemēram, tirdzniecībā saistībā ar iepakojumiem, elektroenerģijas patēriņa samazināšanu, taču ir nozares, kur to izdarīt ir grūtāk un nepieciešams lielāks ieguldījums, piemēram, transports un ražošana, tāpēc tas notiek pakāpeniski. Transporta nozarē šis process aktīvāk sācies pēdējo piecu gadu laikā. Neste atjaunojamo degvielu sāka ražot 2008. gadā, un tagad tās apjomi ir nozīmīgi pieauguši. Ik gadu pieaug gan prasības, gan vēlme pārstrādāt atkritumus vai ražošanas pārpalikumus, lai varētu saražot degvielu. Pasaulē parādās jauni uzņēmumi, kas pievēršas atjaunojamās degvielas ražošanai, un pat Latvijā ir veikti pētniecības darbi un skatīts, kā to varētu attīstīt.

Ko nozīmē ilgtspējīgs uzņēmums, un kā Neste virzās uz šo mērķi? Vai ir paredzams, ka aizvien vairāk uzņēmumu pievērsīsies šim jautājumam, un vai būtu nepieciešams paātrināt šos procesus?

Ilgtspēju, manuprāt, varētu sadalīt trīs daļās. Pirmais ir uzņēmums, kas domā par vides, dabas resursu saglabāšanu – uzņēmumi strādā, lai samazinātu izmešu daudzumu, ko atstāj vidē savas darbības rezultātā, meklē jaunus risinājumus, kā ražot produktus un pakalpojumus, lai pēc iespējas mazāk izmantotu dabas resursus. Otrkārt, ilgtspējas jomā uzņēmumiem jāveido sociālais taisnīgums – jādomā par saviem darbiniekiem un klientiem, jāpiedāvā darbiniekiem ērti darba apstākļi, lai darbinieks var sabalansēt privāto dzīvi ar darba ikdienu. Tas ir ļoti būtiski, un uzņēmuma vadītājam jādomā, kā veidot sociāli atbildīgu uzņēmumu. Tajā pašā laikā uzņēmumam ir jāaug un jāstrādā ar peļņu, un ar ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmumi var uzlabot savu rentabilitāti, paaugstināt konkurētspēju, taču tas prasa iniciatīvu domāt nevis 2–3 gadu griezumā, bet ilgākā laika posmā. Arī Neste šajā jomā ir viens no aktīvākajiem uzņēmumiem pasaulē – esam pievērsušies atjaunojamās degvielas ražošanai – to darām jau 10 gadus un to ražojam trīs rūpnīcās pasaulē. Patlaban tiek būvēta jauna rūpnīca Singapūrā, kurā tiks investēti aptuveni 1,4 miljardi eiro un kuru plānots atvērt 2021. gadā. Līdz ar šo jauno rūpnīcu saražotās atjaunojamās degvielas apjoms palielināsies līdz 4 miljoniem tonnu gadā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pašreizējie 2,4 miljoni tonnu gadā.

Vai virzība uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību jāatstāj pašu uzņēmēju ziņā, vai jābūt kādiem valsts vai starptautiskiem stimuliem, lai šo procesu paātrinātu?

Domāju, ka uzņēmēji paši sapratīs – ja nemainīsies, tad būs grūti vai pat neiespējami pastāvēt ilgtermiņā. Uzņēmēji to saprot vislabāk un ātri pielāgo savu darbību ilgtspējai. Protams, to nevar izdarīt, ja valstiskā vai globālā līmenī nav šādu uzstādījumu par vides piesārņošanu, klimata izmaiņām. Uzskatu, ka mums Latvijā ir laba izpratne par ilgtspējīgas darbības nepieciešamību, tomēr ne līdz galam izmantojam sniegtās iespējas – piemēram, energoefektīvus risinājumus, kas biznesam atmaksājas.

Kā atšķiras uztvere attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem uzņēmēju paaudžu griezumā?

Tas noteikti ir individuāli, bet, protams, jaunā paaudze ir citādi domājoša. Tie jaunieši, kas šobrīd beidz augstskolu, ir pavisam citādi – darba laiku uztver citādi, un pārējiem tas ir jāņem vērā. Bērni jau tagad šķiro atkritumus, viņi jau to ir iemācījušies agrā bērnībā, vecākiem cilvēkiem tas vēl nav izveidojies kā ierasts ikdienas paradums. Tāpat būtiskas atšķirības ir tam, kādā vidē cilvēks dzīvo – laukos pagaidām nav izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri, līdz ar to ir grūtāk šo ieradumu veicināt.

Vai uzņēmēji, izvēloties autoparku, ņem vērā ilgtspējas aspektus?

Manuprāt, šis process ir sācies. Varbūt tas nenotiek ātri, taču, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, redzam, ka aizvien vairāk tiek iegādātas elektroautomašīnas vai hibrīdautomašīnas. Vienkāršākais veids šajā jomā, kā uzņēmējiem pārorientēties, ir izmantot degvielu, kas rada mazāk izmešu un patērē mazāk degvielas. Domāju, ka vēl daudzus gadus cilvēki brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, taču to ietekme uz vidi būs ievērojami mazāka. Pirms trim gadiem, kad Neste Latvijā sāka tirgot ProDiesel, cilvēki mums prasīja, kā tas var samazināt izmešus. Mēs skaidrojām, ka šī degviela ir tīrāka, rada mazāk kvēpu un pelnu, līdz ar to izmešu apjoms, kas caur izpūtēju nonāk dabā, un kvēpi, kas paliek filtros, ir mazāki. Pērnā gada nogalē Neste Latvijā sāka tirgot dīzeļdegvielu Neste MY, kas ražota no atjaunojamiem resursiem un atkritumiem – tajā nav ne piles naftas. Ja salīdzina fosilo dīzeļdegvielu ar šo atjaunojamo degvielu, izmešu apjoms, kas nonāk vidē, ir līdz pat 90% mazāks tā dzīves cikla laikā. Pie mums regulāri vēršas uzņēmumi, kurus interesē, kā varētu izmantot šo degvielu, lai samazinātu izmešus. Diemžēl pagaidām Latvijā šāda veida degvielai vēl nav tik liela valsts atbalsta, taču, lai veicinātu tās izmantošanu, likumdošanai būtu jānosaka zemākas akcīzes nodokļa likmes. Salīdzinājumam – Latvijā šī degviela ir par 50–60 centiem dārgāka nekā fosilā degviela, bet Somijā šī starpība ir tikai 15 centi.

Ja raugāmies uz elektroautomašīnām, mēs nevaram runāt tikai par to ikdienas izmantošanu. Jādomā par visu šī transportlīdzekļa ciklu – sākot no ražošanas līdz pat utilizācijai, taču patlaban maz tiek diskutēts, kādu ietekmi atstāj šīs automašīnas akumulatoru ražošana, kādas izejvielas tiek izmantotas, kur tās tiek iegūtas, kādas tehnoloģijas un darbaspēks tiek izmantots. Otrs – ir būtiski, kur šie akumulatori, kas nav videi draudzīgi, tiek utilizēti pēc to darbības beigām, jo šīs automašīnas netiek pārdotas otrreizējā tirgū. Patlaban šis jautājums nav līdz galam atrisināts.

Līdz ar to paredzams, ka iekšdedzes dzinējs, kas izmanto dīzeli un benzīnu, tiesa gan, ar jauninājumiem, būs vēl kādu laiku aktuāls, un degvielas ražotājiem aktīvi jāpiedalās inovāciju ieviešanā.

Vai būtu nepieciešams iniciēt diskusijas par akcīzes nodokļa samazināšanu atjaunojamai degvielai?

Diemžēl vismaz pagaidām Latvijā šis jautājums nav bijis starp būtiskākajām prioritātēm, jo tikai pēdējos pāris gados esam sākuši runāt par atjaunojamās degvielas ieviešanu un aktīvāku tās izmantošanu. Tajā pašā laikā nākamajā gadā stājas spēkā ES prasības, kas paredz to, ka transporta nozarē būs jāsasniedz vismaz 10% minimālais atjaunojamās degvielas izmantošanas apjoms. Uzskatu, ka šim jautājumam esam pievērsušies par vēlu, jo 1–2 gadu laikā šo mērķi nav iespējams sasniegt. Skandināvijas valstīs šis jautājums starp prioritātēm ir bijis jau vairāk nekā 10 gadu, un Somija, Zviedrija, Norvēģija izmanto šos atjaunojamos resursus vairāk nekā 10% apmērā. Baltijā mēs šajā ziņā stipri atpaliekam, un es domāju, ka nākamgad būs grūti sasniegt šo prasību, jo patlaban šīs degvielas īpatsvars ir zem 5%. Šogad tas varētu pārsniegt 5%, taču pēc gada noteikti nesasniegsim 10%, jo tad būtu nepieciešams liels šīs degvielas apjoms un līdz ar to arī salīdzinoši lielas investīcijas – ne tikai no tirgotājiem, bet arī vietējiem ražotājiem, kas Latvijā vai Baltijā varētu saražot šādu degvielu. Līdz ar to šeit ir nopietns darbs Ekonomikas ministrijai, valdībai kopā ar ieinteresētajām pusēm – degvielas ražotājiem, tirgotājiem un lauksaimniekiem – jāveido likumdošanas bāze, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

Kā ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā izskatāmies uz Eiropas fona?

Eiropa šajā ziņā ir diezgan sadrumstalota, un vadībā kā labais piemērs ievērojami izvirzījusies Skandināvija. Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka tās ir salīdzinoši jaunas, ir iespēja, jau veidojot jaunu uzņēmumu, tajā ieviest šos ilgtspējas principus. Tādēļ Baltijas valstīm tos būtu vieglāk adaptēt nekā Rietumeiropā, kur ir jau ilgi strādājošas vecas rūpnīcas un visi darbības procesi izveidoti sen. Lai arī energoefektīvu risinājumu ieviešana uzņēmumu darbībā prasa ievērojamus resursus, ir pieejami ES fondu finanšu instrumenti un granti, kas laika gaitā noteikti atmaksājas. Arī Neste pirms vairākiem gadiem piesardzīgi visās degvielas uzpildes stacijās nomainīja kvēlspuldzes uz LED lampām. Rēķinājām, ka tās atmaksāsies aptuveni 4–5 gadu periodā, taču ieguldītās investīcijas atmaksājās mazāk nekā 2 gadu laikā – enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks. Nereti šķiet, ka ieguldījumi ir lieli, un uzņēmumi baidās no riska, taču rezultātā ietaupījums ir būtisks. Tehnoloģijas attīstās, un tās tiek veidotas, lai paātrinātu un atvieglotu ražošanas procesus, kā arī samazinātu ietekmi uz vidi. Piemēram, Neste pērn saražotā atjaunojamā degviela par 8 miljoniem tonnu samazinājusi emisiju ietekmi uz vidi. Salīdzinājumam – ietekme ir tāda, it kā no ielām uz gadu pazustu trīs miljoni automašīnu. Kompānijas mērķi nākamajiem gadiem arī ir samērā ambiciozi – līdz 2023. gadam samazināt izmešu apjomu vidē par 14 miljoniem tonnu.

Kāds Latvijā ir pieprasījums pēc atjaunojamās degvielas?

Protams, apjomi vēl nav augsti, taču nebijām plānojuši, ka pārdošanas apjomi būs tik lieli – ir cilvēki, kas iebrauc, pamēģina, interesējas, salīdzina, kāda ir automašīnas darbība, pildot tradicionālo degvielu vai atjaunojamo. Patlaban šo degvielu tirgojam vienā DUS, bet šajā gadā plānojam sākt piedāvāt vismaz vēl vienā. Mums ir plāns arī mūsu tirgoto ProDiesel padarīt pieejamāku – to piedāvājam visās jaunajās DUS un plānojam to ieviest arī līdzšinējās DUS, kurās tā vēl nav pieejama. Latvijā dīzeļdegvielas apjoms veido gandrīz 80% no kopējās patērētās degvielas, un benzīna apjomi samazinās, tāpēc šis aspekts jāņem vērā.

Vai Neste plāno šajā jomā palielināt investīcijas, un kādi jauni virzieni plānoti nākotnē?

Neste ļoti aktīvi investē izpētē un attīstībā. Jaunākajā kompānijas darbības stratēģijā aizvien lielāks akcents tiek likts uz atjaunojamo degvielu. Ir plāns attīstīt arī polimēru un ķimikāliju pārstrādi, līdz ar to Neste nākotnē varbūt vairs neasociēsies tikai ar degvielas ražotāju, bet ar uzņēmumu, kas pārstrādā atkritumus un pārpalikumus, lai ražotu izejvielas jauniem produktiem. Tas ir līdzīgi kā, pārstrādājot naftu, rodas blakusprodukti, ko var izmantot plastmasas ražošanā – ražojot atjaunojamo degvielu, rodas blakusprodukti, ko var izmantot ilgtspējīgas plastmasas ražošanā. Jau patlaban kā spilgtu piemēru var minēt sadarbību ar Ikea – Neste ražo izejmateriālus no atjaunojamiem resursiem, un Ikea tos izmanto savas produkcijas izgatavošanā. Plānos ir veikt apjomīgu pētījumu un tuvākajos gados kā jaunu izejmateriālu izmantot plastmasu. Jau līdz šim Neste ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus (katru gadu tie ir apmēram 50 miljoni eiro), pētot, kā atkārtoti izmantot plastmasu un no tās ražot izejvielu atjaunojamai degvielai. Mērķis ir ap 2030. gadu katru gadu pārstrādāt aptuveni miljonu tonnu plastmasas, lai ražotu izejvielas degvielai un ķīmiskajai rūpniecībai. Izpēte patlaban ir veikta, un pirmie komerciālie apjomi jau plānoti šajā gadā.

Vēl viens no stratēģiskiem mērķiem ir aviācijas degvielas ražošana, jo piesārņojums, ko rada lidmašīnas, ir ļoti liels. Jau tagad ir pieejama Neste degviela no atjaunojamiem resursiem – veikti daudzi pētījumi, testa lidojumi, un tā izmantota jau praksē reālos pasažieru un kravu pārvadājumos.

Vēl – ja Neste līdz šim vairāk asociējas kā Baltijas tirgus kompānija, kas eksportē uz ASV un Eiropu, tad nākotnē uzņēmums strādās arī Ķīnā un Dienvidamerikā, kur ir liels potenciāls.