Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Metālapstrāde

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Uzņēmuma teritorijā, kas atrodas Grobiņā, darbojas metāla konstrukciju un mašīnbūves cehi. Pašreiz darbi saplānoti jau līdz oktobrim. Metāla konstrukciju cehā šobrīd aktīvi ir 27 projekti, teju visi pasūtījumi ir aiz Latvijas robežām – uz Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju. Pārsvarā tās konstrukcijas ir biroju tipa ēkām. Šobrīd vienīgais lielais pasūtījums Latvijā ir Stopiņu tirdzniecības centrs. «Latvijā ir tā īpatnība, ka vajag tūlīt un uzreiz,» novērojis S. Skalže, «bet mums ražošana ir aizpildīta vismaz līdz oktobrim ar obligātu nepieciešamību piesaistīt arī apakšuzņēmējus.» Maijā, piemēram, pieprasījumā ir 1200 tonnas metāla konstrukciju, pašu jauda ir vairāk nekā 700 tonnas. Tas nozīmē, ka būs jāiegulda papildu darbs, meklējot, kuri uzņēmumi saražos atlikušās 500 tonnas. Stabilākie sadarbības partneri ir SIA Vairogs M Rīgā un SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Svarīgi ir tas, ka apakšuzņēmējiem arī jāiekļaujas sistēmā, jāatbilst RK Metāls grupas kvalitātes prasībām, produkcija jāpiegādā atbilstošos termiņos.

Lai arī nozares uzņēmumu skaits pieaug, S. Skalže to nesaredz kā problēmu. Tas drīzāk ir ieguvums. «Es būtu priecīgs, ja Liepājā vai tepat, Grobiņā, būtu ražotāji, ar kuriem varētu strādāt kā ar apakšuzņēmējiem. Diemžēl Liepājā tādu, kas varētu saražot simt vai divsimt tonnu būvkonstrukciju mēnesī, nav. Mani nepārliecina uzņēmumi, kas var izgatavot divdesmit tonnas mēnesī – tā ir viena krava,» viņš pamato. AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka uzsver: «Vēlamies sadarboties ar citiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā, jo katram ir sava niša, kur tas ir spēcīgs. Protams, katrs uzņēmums var cīnīties pats par sevi, bet, saliekot spēkus kopā, varam radīt augstākas pievienotās vērtības produktus, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem kopā ieiet eksporta tirgos daudz augstākā līmenī.»

Izaicinājums – debesskrāpji

RK Metāls grupa ir viena no sastāvdaļām t.s. 3K projektos – tie ir AS UPB projektēti, ražoti un montēti apvienotie stikla, metāla un dzelzsbetona projekti. Klients iegūst apvienotu projektēšanu, īsāku montāžas laiku, vienotu tāmi, precīzu izpildes grafiku, darbu koordinēšana notiek vienmērīgi. «Ejam uz to, lai būtu šis kompleksais piedāvājums. Neskatāmies uz RK Metālu kā atsevišķi stāvošu uzņēmumu. Iesaistot pēc iespējas vairāk UPB grupas uzņēmumu, varam izveidot objektu, kas ir daudz vērtīgāks, pilnīgāks,» paskaidro I. Rosicka. Šāds risinājums izmantots arī pērn, būvējot Liepājas Olimpiskā centra Vieglatlētikas manēžu un Tenisa halli.

«Šobrīd jaunais virziens, uz ko ejam kopā ar pārējiem UPB grupas uzņēmumiem, ir augstceltnes un debesskrāpji,» saka I. Rosicka. Viena no augstceltnēm, kur tiek izmantotas RK Metāls grupas ražotās konstrukcijas, ir Stockholm New biroju ēka, kurai būs 28 virszemes stāvi. Notiek būves montāža.

Uzņēmums labprāt izvēlas darbus sarežģītos objektos, kas ir īsts izaicinājums arī pašiem. Tikai tādā veidā iespējams attīstīties. Tā uzņēmums, piemēram, piedalījās projektos Zviedrijā, kuru laikā tapa baseini un ūdens atpūtas centri. Nosacījumi paredzēja, ka uz vietas objektā nedrīkst notikt metināšanas darbi. Inženieri ieguldīja lielu darbu, lai izstrādātu saliekamus un skrūvējamus savienojumus. «Šāds risinājums izmantots, lai izpildītu korozijas aizsardzības prasības gana agresīvā vidē. Šiem materiāliem ir jādod garantija vairāku gadu garumā,» piebilst S. Skalže. Patlaban realizēti pieci šādi projekti, pierādot, ka tas ir izdarāms. Tā kā pasūtītājs ar paveikto ir apmierināts, tiek piedāvāti aizvien jauni šāda paša veida projekti.

Sarežģīts un tādēļ interesants darbs no montāžas viedokļa bijis arī vairāku staciju būvniecība Zviedrijā, Stokholmā, uz vienas no centrālajām dzelzceļa līnijām. Tur darbs var notikt pārsvarā naktīs. «Stacijas ir ļoti garas, tādēļ darbi jāsaplāno tā, lai nebūtu bieži jāpārvietojas no viena gala uz otru, jo tie ir simts vai pat divsimt metru,» piebilst I. Rosicka.

Izgatavo unikālus produktus

Mašīnbūves cehs ir salīdzinoši jauns – šī struktūrvienība izveidota 2013. gadā. Pirmajā gadā tā apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, pērn jau vairāk nekā četri miljoni. Lai arī pirms dažiem gadiem bija mēģinājums iet tirgū ar standartizētu produkciju – ekskavatoru kausiem –, secināts, ka arī šajā jomā RK Metāls grupas niša ir unikāli produkti vai ražojumi ļoti mazās sērijās. «Sapratām, ka ķīniešus nepārspēsim ne tikai ar kausiem, bet arī tipizētiem izstrādājumiem, ko var ražot jebkurš un jebkur,» atzīst S. Skalže. Kausi palikuši tikai specifisku pasūtījumu izpildei. Tāpat tiek izgatavotas fasāžu, ražošanas līniju daļas, dažādu iekārtu detaļas, ko pasūta iekārtu komplektētāji.

Nupat lidostā Slovēnijā uzstādīts Grobiņā izgatavots lidmašīnas karkass reālā izmērā ar daudziem sensoriem un aprīkojumu. To ugunsdzēsēji izmantos, mācoties rīkoties avārijas situācijās. Gadu iepriekš līdzīgā nolūkā tika izgatavots helikopters. Projektu pasūtīja ASV kompānija, kas par RK Metālu uzzinājusi sociālajā tīklā Facebook.

Uzņēmums projektējis un izgatavojis arī pacēlāju Latvijas Nacionālajai operai. Tā celtspēja ir 30 tonnas. Uz platformas var uzbraukt kravas mašīna ar dekorācijām, un to paceļ līdz skatuvei. Pasūtījums nācis interesantā ceļā – pasūtītājs vispirms meklējis piegādātāju Vācijā, bet tur ieteikts sazināties ar latviešu kompāniju. Tādu pašu liftu izgatavos arī Stopiņu kultūras centram.

Vērtē jaunus eksporta tirgus

Zviedrija, Norvēģija kā galvenie būvkonstrukciju eksporta tirgi izvēlēti ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Ražojumu piegādē ir loģistikas ierobežojums – ir konkrēts rādiuss, kurā piegādājot tas ir efektīvi. «Ekskluzīvākas konstrukcijas ar lielāku pievienoto vērtību, protams, var transportēt tālāk,» piebilst I. Rosicka.

Viens no projektiem pērn tika realizēts Krievijā, Sanktpēterburgā. Biroju ēkai Lakhta Center, kas ir Eiropas augstākais debesskrāpis, saražotas specifiskas fasādes daļas nesošās konstrukcijas. Tām bija augstas arhitektūras prasības, vajadzēja izmantot nerūsējošo tēraudu. Cenas ziņā starpība bija ievērojama – parastie izstrādājumi maksā vidēji 1500 eiro tonnā, bet šajā gadījumā – 19 tūkstošus.

Uzņēmums vērtē arī jaunas eksporta iespējas. Tas lūkojas Azerbaidžānas virzienā, kur šobrīd notiek aktīva būvniecība. Pērn tur Azerbaijan Airlines pasūtījumā tapa vairāk nekā 8000 m2 liels Boeing 747-8 lidmašīnas angārs, ko UPB realizēja vienotā Design&Build piedāvājuma ietvaros. Metāla konstrukciju platums ēkā ir simt metru. Ar augstākas pievienotās vērtības produktiem RK Metāls grupa pamazām ieiet arī Lielbritānijas tirgū.

Inženierzināšanām savukārt nav loģistikas ierobežojuma. «Tas, ko spēj mūsu inženieri, ir globāli eksportējams,» akcentē I. Rosicka. Pakalpojums pieprasīts arī Amerikā. Savukārt mašīnbūves jomā RK Metāls ražojumi pagaidām nav eksportēti tikai uz Austrāliju un Antarktīdu, ar smaidu piebilst S. Skalže.

Runājot par konkurenci globāli, uzņēmumā piemin Poliju un Ukrainu, kas ar savām konstrukcijām cenšas iekarot Skandināviju. «Mūsu priekšrocība ir tajā, ka ražojam tiešām sarežģītas konstrukcijas, ne katrs to var paveikt. Tāpēc, tiklīdz ir liels un sarežģīts objekts, esam viens no jau atlasītajiem un pārbaudītajiem uzņēmumiem, ar ko veidot sadarbību,» saka I. Rosicka. «Nedrīkstam paļauties tikai uz līdzšinējiem panākumiem, jo vide pastāvīgi mainās un sfēras uzņēmumi arī attīstās. Tieši tāpēc nemitīgi strādājam pie jauniem produktiem, veidojam un ieviešam digitalizācijas un automatizācijas risinājumus gan inženieru darbā, gan ražotnēs, gan būvlaukumā. Tikai tā ir iespējams saglabāt konkurētspēju pat tad, ja tirgus situācija krasi mainītos.»