Kurjeriem grib «piegriezt skābekli»
Ar 1. jūliju, ievedot vai izvedot no Latvijas uz jebkuru ES dalībvalsti skaidru naudu no 10 000 eiro vai vairāk, tā obligāti būs jādeklarē
Skaidra nauda
Par šīs prasības neizpildīšanu paredzēts sods 20% apmērā no deklarējamās summas. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Pašlaik skaidras naudas deklarēšanas prasības attiecas tikai uz ārējo robežu, taču ar šiem grozījumiem tāda tiks ieviesta, arī šķērsojot Latvijas–Lietuvas, kā arī Latvijas–Igaunijas sauszemes robežu. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar savulaik Latvijas parakstīto iestāšanās ES dokumentu, kurš paredz brīvu kapitāla (arī naudas) kustību, kuru šie priekšlikumi ierobežo. Viņa aicinājums šos grozījumus izskatīt tikai pēc tam, kad ir saņemts Ārlietu ministrijas atzinums, neguva atbildīgās komisijas deputātu vairākuma atbalstu. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pienākums deklarēt skaidru naudu ir Vācijā, Luksemburgā, Francijā, Itālijā, savukārt Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Portugālē, Horvātijā – pēc muitas iestāžu pieprasījuma, vēl pēc cita principa jādeklarē Anglijā, Īrijā, Spānijā (tikai par summām, kas gada laikā pārsniedz 100 000 eiro). Pēc Finanšu ministrijas informācijas, Šveice ir valsts, uz kuru visaktīvāk notiek skaidras naudas kustība. Ķīna savukārt ir dominējošā skaidras naudas galamērķa valsts. Turcijai ir būtiska nozīme skaidras naudas kustības tranzītā no ES uz Tuvajiem Austrumiem. Krievija esot naudas plūsmu avots un galamērķis uz ES un no tās, galvenokārt attiecībā uz Baltijas valstīm, arī Poliju un Rumāniju.
Saeimas Juridiskais birojs atgādināja, ka skaidras naudas deklarēšanas likums savulaik tika radīts, balstoties uz ES regulu, kas paredz skaidras naudas kontroli uz ES ārējās robežas, nevis ES dalībvalstu starpā.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vērsa uzmanību uz faktu, ka pēc grozījumu pieņemšanas kompetentās iestādes iegūs ļoti plašas pilnvaras vērsties pret cilvēkiem, kuri šķērsos Latvijas robežu, pārbaudot somas un transportlīdzekli arī gadījumos, kad kabatā būs tikai daži simti.
«Lai pie kāda cilvēka veiktu kratīšanu, ir vajadzīgs tiesneša sankcionēts orderis, bet šajos gadījumos neko nevajadzēs, pietiks tikai ar kompetentas iestādes darbinieka aizdomām,» norādīja V. Dombrovskis. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norādīja, ka šāda norma iederas, piemēram, situācijā, kur Uzbekistānas pilsonis (konkrētajā gadījumā ir ierosināts kriminālprocess) sadala uz piecām personām (ieskait sešus mēnešus veco bērnu) 9900 eiro katram un formāli deklarāciju neraksta, bet uz Latviju dodas ik mēnesi vai biežāk. Savukārt A. Kiršteins piemetināja, ka tas ir stāsts par trešās valsts, nevis ES dalībvalsts pilsoņiem. K. Podiņš atgādināja, ka kopš 2013. gada vairāk nekā trīs miljardi eiro ir nezināmas izcelsmes nauda, kura ievesta/izvesta no Latvijas. Daļu no šīs naudas ir vedušas bankas, no 2018. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. aprīlim izvedušas 165 milj. eiro un ievedušas 43 milj. eiro. Lielas summas veda arī fiziskas personas, proti, pagājušajā nedēļā tikušas aizturētas divas personas, kur katrai tika izņemti ap 0,3 milj. eiro skaidras naudas, norādīja K. Podiņš.
Pašlaik ir soda sankcija 5% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas, bet plānots, ka tā būs 20% no visas summas, jo deklarēšanas pienākums netiks uzskatīts par izpildītu, ja informācija nebūs patiesa vai būs nepilnīga. Deputāti interesējās, vai tādējādi, piemēram, deklarējot skaidru naudu citā valūtā, par nepilnību netiks uzskatīts atbilstošais tā brīža kurss. Vienlaikus bija bažas par to, vai, prasot deklarēt skaidru naudu un pārbaudot cilvēka kabatas, un atrodot vēl pāris eiro, tiks uzskatīts, ka norādītā informācija deklarācijā nav patiesa un sods tiks piemērots no visas summas 20%, nevis kā līdz šim 5% apmērā no nedeklarētās summas. K. Podiņš atzina, ka citās valstīs ir augstāki sodi: Dānijā, Francijā, Grieķijā – 25%, Itālijā līdz 50%, Ungārijā pat līdz 60% no nedeklarētās summas.