Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro

Riska kapitāls

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Expansion Capital AIFP valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons piebilst, ka vēl fonds metālapstrādes jomā ir investējis Balt Brand, kas attīsta koksnes kalšu ražošanu. Līdz ar riska kapitāla piesaisti uzņēmums varēja atvērt savu ražošanu labi aprīkotā, modernā rūpnīcā. Tādā veidā tam bija iespējams kontrolēt produkcijas kvalitāti, un šobrīd tā noieta tirgus ir Austrija, Zviedrija un arī Latvija.

Altum aizdevumu portfelī kopumā ir 67 aizdevumi, kas izsniegti 46 nozarē strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA KnK Mefab un SIA OR3. Aizdevumu kopējā summa ir trīs miljoni eiro. «Raugoties uz Altum portfeli, metālapstrāde visbiežāk bijusi finansēta mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes programmas ietvaros – 2,7 miljoni eiro jeb 88% no visa nozares finansējuma. Pārējo daļu veido salīdzinoši mazāki aizdevumi biznesa iesācēju segmentā,» informē S. Eglīte.

Stratēģija atšķiras

«Fondu ieguldījumu stratēģija atšķiras. Vieni investē agrīnas fāzes uzņēmumos, sagaidot ļoti augstu atdevi, kas samērojama ar risku, citi diversificē portfeļus un iegulda arī tradicionālās nozarēs. Virkne Latvijas uzņēmumu ir pierādījuši, ka ar labu komandu, konkurētspējas priekšrocībām un mērķtiecīgu izaugsmi var strauji iekarot eksporta tirgu un vairākkāršot apgrozījumu dažos gados,» norāda Rūdolfs Krese, ZGI Capital investīciju direktors un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis.

BaltCap ieguldījumu stratēģija ir fokusēta ģeogrāfiski uz Baltiju, kompānija ir gatava izskatīt investīciju iespējas dažādās nozarēs. «Parasti lēmumu par ieguldīšanu izšķir vadības komandas veiksmīga līdzšinējā pieredze, esošās iestrādnes un attīstības plāni,» saka Mārtiņš Jaunarājs, BaltCap investīciju direktors. Līdz šim vienīgais BaltCap ieguldījums metālapstrādes nozarē ir Amateks, bet fonds ir ieguldījis arī citās apstrādes rūpniecības jomās, piemēram, kokapstrādē.

Arī Ē. Fricsons uzskata, ka nav pareizi metālapstrādes industriju noteikt kā potenciāli nepiemērotu vai tieši pretēji – piemērotu riska kapitālam. Visu nosaka tas, vai nozare tajā brīdī ir attīstības cikla augšējā fāzē vai krīzē. «Krīzes brīdī nepieciešamas relatīvi mazākas investīcijas, kas dod labu atdevi. Riska kapitāls nedrīkst būt sekotājs panākumiem, jo tas nozīmē, ka tā nozare, iespējams, savu straujāko izaugsmes potenciālu jau ir izsmēlusi un liels peļņas pieaugums nav gaidāms. Riska kapitālam ir jāinvestē nozarēs, kas ir grūtībās, bet ar labām izaugsmes iespējām,» viņš norāda. Klasiski metālapstrāde tiek uzskatīta par nozari ar gara perioda investīciju atmaksas potenciālu, Latvijā atsevišķos segmentos tas tā nav, un tāpēc tā kļūst interesanta riska kapitālam. «Metālapstrādē ir atsevišķi segmenti, kuros labprāt iegulda arī riska kapitāla fondi. Tas ir vairāku apstākļu kopums, kas liek skatīties uz šo nozari Latvijas apstākļos kā vērtīgu finanšu ieguldījumu mērķi,» teic Ē. Fricsons.

«Fondā ieguldījumus veicam dažādu nozaru kompānijās. Arī metālapstrādes uzņēmumi ir pierādījuši, ka var apgūt eksporta tirgu, kāpināt jaudu un automatizēt procesus, tādējādi palielinot savu konkurētspēju. Metālapstrāde kopā ar kokapstrādi, informācijas tehnoloģijām, pārtikas sfēru, mašīnbūvi un loģistiku veido Latvijas ekonomikas mugurkaulu un daudziem šo nozaru uzņēmumiem ir turpmākas izaugsmes potenciāls,» uzskata R. Krese. Vaicāts, kā nolēmis ieguldīt Mārupes Metālmeistars, viņš stāsta, ka uzņēmums vēlējies strauji augt, modernizēt ražošanu un kāpināt rentabilitāti un tam bija nepieciešamas investīcijas. «Četros gados kopš mūsu ieguldījuma Mārupes Metālmeistara apgrozījums audzis no 5,8 miljoniem eiro līdz 10 miljoniem eiro, bet EBITDA augusi par 57%. Citos nozares uzņēmumos ieguldījumus neesam veikuši, bet esam investējuši saistītajās sfērās, piemēram, mašīnbūvē un bioreaktoru ražošanā,» viņš teic.

Visu eksportē

SIA SFM Latvia direktors Nauris Jansons stāsta, ka kopumā uzņēmumā ieguldītais riska kapitāla finansējums ir nepilns miljons eiro. Vaicāts, kāpēc nolēmis piesaistīt šāda veida finansējumu, viņš teic: «Dzīve piespieda.» Jauniem uzņēmējiem bez bagātiem atbalstītājiem nav citu variantu, kā attīstīties. Runājot par to, cik sarežģīti bija piesaistīt riska kapitālu, viņš spriež, ka īpašas grūtības neatceras, un pieļauj, ka tas tāpēc, ka SFM Latvia nav tipiskais metālapstrādes uzņēmums, bet gan nodarbojas ar mašīnbūvi un industriālo iekārtu būvniecību. Ar lēmumu piesaistīt riska kapitālu N. Jansons ir apmierināts, jo citādi nebūtu jaunās rūpnīcas. Pagājušā gada apgrozījums nav īsti objektīvs rādītājs, jo pēdējos trīs gadus uzņēmums pavadījis būvniecības fāzē. Paredzams, ka šī gada apgrozījums būs aptuveni seši miljoni eiro un viss saražotais tiek eksportēts – pārsvarā uz Skandināviju un Rietumeiropu. Šī gada plāns ir efektivizēt ražošanu.

«Svarīgi, lai uzņēmumam savā nišā būtu skaidri definēts tirgus ar aktuālu pieprasījumu, kā tas bija SFM Latvia gadījumā. Uzņēmumam bija nepieciešamas investīcijas ražotnē, lai varētu nodrošināt esošos pasūtījumus. Uzņēmēju pieredze jomā tika novērtēta kā garants kvalitātes nodrošināšanai un attīstībai nākotnē. Šis ir labs piemērs, kā riska kapitāla piesaiste stimulē ražošanu konkrētiem nišas produktiem,» saka Ē. Fricsons.

Svarīga - atrašanās ES

Metālapstrāde ir nozare ar augstu darbaspēka īpatsvaru, un Latvijā kvalificētais darbaspēks ir lētāks nekā rietumvalstīs. «Pakāpeniski Latvijas konkurētspēju uzlabo atrašanās ES, kas iepretim ražotnēm Krievijā vai austrumu valstīs spēj nodrošināt labas kvalitātes produktu par konkurētspējīgu cenu. Atrodot noieta tirgu šaurā, specifiskā segmentā, uzņēmumi uzrāda labus kapitāla atdeves rādītājus un, pateicoties riska kapitāla piesaistei, ir spējīgi attīstīt konkurētspējīgu ražošanu,» norāda Ē. Fricsons. Kopumā apstrādes rūpniecība ir diezgan plaši pārstāvēta Latvijā, un tai ir raksturīgas Ziemeļeiropas reģionam salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas, teic M. Jaunarājs. Baltijas uzņēmumu salīdzinošā priekšrocība pret ražotājiem austrumos ir piegāžu ātrums un procesu pielāgotība mazākām partijām. «Svarīgi ir palielināt ražotņu pievienoto vērtību, jo šobrīd liela daļa metālapstrādes uzņēmumu ražo tikai aizvietotājproduktus, komplektējošās daļas Skandināvijas pasūtītājiem. Ir jāveicina šo komplektējošo rūpnīcu izvietošana Latvijā un jāatbalsta jauni industriālie parki,» spriež Ē. Fricsons.