No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Būvniecība

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Nebija sodu

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs norādīja, ka grozījumi sagatavoti, lai ieviestā elektroniskās darba laika uzskaites sistēma tiktu atbilstoši lietota. Proti, ja nav paredzēta atbildība par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas lietošanu – ieejot būvlaukumā un izejot no tā reģistrēties –, tad pastāv riski, ka tā netiek izmantota. Vienlaikus būvniecības sektorā joprojām ir salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. «Grozījumi vērsti, lai motivētu ne tikai darba ņēmējus, bet arī darba devējus, lai darbinieki reģistrētos elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā,» skaidroja A. Lazarevs.

Pārejas laiks beidzas

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem grozījumiem, jo elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas mērķis bija visiem (Valsts darba inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam) saprast to, kas notiek būvlaukumos. J. Salmiņa norādīja uz pētījuma datiem, kas rāda darbinieku neuzrādīšanas pieaugumu. Savukārt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas iemesls bija tieši darbinieku neuzrādīšana būvlaukumos. Labā noskaņa, ka divus gadus mācāmies lietot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un netiekam sodīti, vienlaikus aicinām viens (uzņēmēji) otru (valsts iestādes) būt atbildīgiem un darbiniekiem attiecīgi reģistrēt savu darba laiku būvlaukumos, pēc J. Salmiņas sacītā, daļēji neesot attaisnojusies. «Ja tā pātaga (soda sankcijas) būs atvēzēta, tad darbinieki kļūs atbildīgāki un reģistrēsies elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, vienlaikus par to atbildība tiks prasīta arī no darba devējiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa norādīja, ka ģenerāluzņēmēji nereti ir atzinuši savu nespēju ietekmēt apakšuzņēmēju darbinieku disciplīnu, tagad daudz lielāka atbildība (naudas sods) paredzēta gan apakšuzņēmējam, gan arī ģenerāluzņēmējam. J. Salmiņa uzsvēra, ka ģenerāluzņēmējam tiek piemērots sods divos gadījumos, – kad viņa darbinieki nereģistrējas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā un kad nav piereģistrēti arī viesi.

Katram savs apmērs

Grozījumi paredz, ka pašam darbiniekam par nereģistrēšanos elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā ir paredzēts sods – brīdinājums vai arī naudas sods no 2 līdz 20 eiro. J. Salmiņa norādīja, ka sākotnēji (pirmo reizi) tiks izteikts brīdinājums un tikai pēc tam piemērots reāls naudas sods. «Vai divu eiro soda nauda ir samērīga ar tām administratīvajām izmaksām, kuras būs, tādu piemērojot?» interesējās Saeimas deputāte Ilze Indriksone. J. Salmiņa atzina, ka tas ir minimālais soda apmērs, ko paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Faktiski tas varētu būt kā mazs, bet audzinošs sods pašam darbiniekam. «Cik zinu, tad pašvaldību līmenī nemaz mazāks sods par pieciem eiro nav vērts, lai to administratīvi noformētu, un varbūt arī šajā situācijā vajadzētu, lai soda apmērs nosedz tā administratīvās izmaksas,» piedāvāja I. Indriksone. J. Salmiņa atzina, ka šo minimālā soda apmēru darbiniekam varētu vērtēt turpmākajos lasījumos. Jāņem gan vērā, ka konkrētā darbinieka, kurš nereģistrējas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, darba devējam jārēķinās ar soda naudu no 20 līdz 400 eiro.

Savukārt gadījumos, kad pienākumu reģistrēties būvlaukumā nebūs izpildījuši vismaz 30% no kontroles brīdī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto personu skaita (bet ne mazāk par 20 personām), galvenajam būvdarbu veicējam uzliks naudas sodu 1000 eiro par katru personu, kopā nepārsniedzot 100 000 eiro apmēru. A. Lazarevs norādīja, ka šāda konstrukcija izvēlēta, lai visi būtu ieinteresēti reģistrēties, nevis maksāt soda naudas.

Liela ēna

Ekonomikas ministrijas informācijā norādīts uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem par to, ka 2016. gada 11 mēnešos 48,1% no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 eiro (vidējais darba devēju skaits 2016. gada 11 mēnešos – 5838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināti pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016. gada 11 mēnešos – 51 841). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamības intervālu +/-4100). Dati iegūti darbaspēka apsekojuma rezultātā, tādēļ pamatoti uzskatāms, ka tie tuvāk atspoguļo patieso nodarbinātību, kā arī ir ļoti tuvu A. Saukas pētījuma rezultātiem.

Viens no iemesliem zemajiem atalgojuma līmeņiem ir neuzrādītais darba laiks būvlaukumā strādājošajiem. VID dati liecina, ka vidējais darba laiks būvniecībā nodarbinātajiem ir 120 stundu mēnesī. Normālais darba laiks mēnesī ir 168 stundas. 

Skatās nākotnē

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts iestrādāt arī sodus par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu nodošanu uz kopējo datu bāzi. Proti, par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par jaunas trešās grupas būves būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir viens miljons eiro vai vairāk, vai par noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju nepildīšanu uzliek naudas sodu no 100 līdz 5000 eiro, ja informācija nav iesniegta ilgāk par mēnesi no likumā noteiktā termiņa. Savukārt par noteiktās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (elektroniskā darba laika uzskaite katrā būvlaukumā) neieviešanu uzliks naudas sodu uzņēmumam no 500 līdz 5000 eiro par katru dienu, skaitot no dienas, kad būvdarbu žurnālā veikta pirmā atzīme par būvdarbu uzsākšanu, vai no dienas, kad elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati pēdējo reizi ir nodoti vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, kopā nepārsniedzot 100 000 eiro apmēru.