Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra

Gaisa kvalitāte

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Lai saņemtu gaisa kvalitātes datus pilsētas fona līmenī un novērtētu autotransporta piesārņojuma ietekmi, gaisa kvalitātes novērojumus veic četrās novērojumu stacijās Rīgā un vienā novērojumu stacijā Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē.

Lai novērtētu, kā pārrobežu gaisa masu pārneses ietekmē Latvijā ienākošā atmosfēras gaisa kvalitāti, darbojas arī divas lauku fona novērojumu stacijas – Rucavā un Cēsu novada Zosēnos. Novērojumu stacijās pilsētās ir uzstādītas Zviedrijas firmas OPSIS automātiskās stacijas, kuras strādā nepārtrauktā automātiskā režīmā un nodrošina rādītāju mērījumus: sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa dioksīdu (NO2), slāpekļa oksīdu (NO), ozonu (O3), benzolu, toluolu, ksilolu, daļiņas PM10 (putekļi) un PM2,5 (putekļi). Jāmin, ka daļiņu PM10 emisijas ir viena no aktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.

Plāns gatavs

Tik tikko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam. Tas sagatavots, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī lai samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Mērķis ir laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam samazināt Latvijas kopējās emisijas, kuras tiek radītas tādos tautsaimniecības sektoros kā enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība un arī mājsaimniecības, uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās. Plānā ir piedāvātas konkrētas darbības, kas būtu jāveic, lai šos mērķus sasniegtu. Piemēram, pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, finansiāli atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu un veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un izmantošanu.

Plāns arī piedāvā veikt esošo nodokļu izvērtējumu, lai samazinātu transporta radītās emisijas, veicinot izmantot vairāk sabiedrisko transportu un velotransportu. Pēc ministrijas paustā, aprēķinātās emisiju prognozes parāda, ka Latvijā ir nepieciešams īstenot papildu pasākumus, lai nākotnē samazinātu slāpekļa oksīdu, amonjaka emisijas un cieto daļiņu koncentrāciju gaisā.

Lielās pilsētas

Gaisa kvalitāti ietekmē daudzi faktori, un daži no tiem nav atkarīgi no cilvēka darbības. Tie ir laikapstākļi, piemēram, bezvējš, kas kavē piesārņojuma izkliedi, vai nokrišņu trūkums un sausuma periodi, kā arī ziedputekšņi. Tomēr kopumā gaisa piesārņojums Latvijā galvenokārt rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības. Savukārt īpaši pilsētās vēl viens būtisks faktors ir smiltis un sāls, kas palicis uz ielām no ziemas ielu kaisīšanas posma.

Gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākas gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša kvalitāte ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

Amonjaka emisiju galvenais avots Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir lauksaimniecība. Savukārt Rīgas pilsētā lielu daļu no problēmām rada autotransports un mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas. Līdz ar to ir jādomā par videi draudzīgu sabiedrisko transportu, kā arī par pasažieru pārvirzi no privātā uz sabiedrisko transportu. Jāmin, ka šobrīd, lai veicinātu alternatīvu izvēli, piemēram, elektroautomobiļu lietotājiem Rīgā ir atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Tāpat viens no risinājumiem būtu veloinfrastruktūras attīstība pilsētā un videi draudzīga sabiedriskā transporta izvēle.

Jāatgādina, ka 2016. gadā Eiropas Komisija (EK) aizrādīja Rīgai saistībā ar gaisa kvalitātes problēmām. Pašvaldība risinājumu meklēja bezizmešu sabiedriskajā transportā un plānoja pilsētā ieviest ūdeņraža trolejbusus. Tomēr līdz šim tas nav izdevies. Rīgas ielās joprojām nekursē ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, jo ir bojāta ūdeņraža ražošanas iekārta, informē LETA, atsaucoties uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Ernesta Saulīša, SIA Rīgas satiksme pagaidu valdes priekšsēdētāja, sacīto. Tomēr visi trolejbusi ir darba kārtībā. Projektā ir iesaistītas trīs valstis – Nīderlande, Igaunija un Latvija, un abām partnervalstīm ir uzticēts izbūvēt ūdeņraža uzpildes stacijas. To būvniecības izmaksas ir aptuveni 4,5 milj. eiro, bet kopējais projekta finansējums ir 16,1 milj. eiro, no kuriem 50% sedz Eiropas Investīciju fonds. Vēl par 21,50 miljoniem eiro ar Polijas uzņēmumu Solaris Bus&Coach ir noslēgts iepirkums par desmit ūdeņraža trolejbusu un desmit autobusu iegādi. Trolejbusi ir piegādāti, bet par autobusu piegādi tiks lemts vēlāk. Jāmin, ka arī Jelgavas pašvaldība ir sākusi diskusijas par bezizmešu transporta ieviešanu reģionā.

Runājot par mājsaimniecību radīto ietekmi, citās lielajās pilsētās ir līdzīga situācija kā Rīgā. VARAM norāda, ka, piemēram, Liepājā 2016. gadā benz(a)pirēna koncentrācija arī tuvojās pieļaujamajam līmenim, kas norāda arī uz mājsaimniecību ietekmi, jo arvien vairāk Eiropas pilsētās, kurās tiek dedzināta biomasa (ir vecas apkures iekārtas, tiek lietots nepiemērots kurināmais, krāsnis netiek pareizi ekspluatētas), novērojamas salīdzinoši augstas benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas.

Putekļu daudzumu Rīgā var samazināt, regulāri uzkopjot ielas un ziemā ielu kaisīšanā izmantojot alternatīvus pretslīdes līdzekļus, pauž Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš. Lai samazinātu gaisa piesārņojumu, pilsētā nepieciešams samazināt transporta plūsmu, vienlaikus pareizi to organizējot ceļu remontdarbu laikā, lai izvairītos no sastrēgumiem.

Tāpat nepieciešama ziemā uz ceļiem uzkrāto putekļu savākšana, ielu tīrīšana un laistīšana. Putekļu daudzumu gaisā sausā laikā var samazināt, laistot ielas, viņš pauž. Problēma ir ziemā izmantojamie pretslīdes līdzekļi. Jādomā par grants un sāls maisījuma aizvietošanu ar citiem līdzekļiem, tomēr citu līdzekļu izmantošana ir dārga. Tāpat arī tuvumā esošā osta var ietekmēt piesārņojuma rādītājus, jo nav noslēpums, ka iedzīvotāji sūdzas par smakām un ogļu putekļiem.

Neapzināmies ietekmi

Slikts gaiss negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētu iedzīvotājiem. Tas var izraisīt tādas veselības problēmas kā astmu un sirds un asinsvadu slimības, saīsinot dzīves ilgumu. Tas savukārt izraisa darba dienu kavēšanu slimību dēļ un palielina veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, it īpaši bērniem un veciem cilvēkiem. Izrādās, ka slikta gaisa kvalitāte ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES un izraisa lielāku ietekmi nekā ceļu satiksmes negadījumi. Eiropas Vides aģentūra ir novērtējusi, ka Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1,6 tūkst. priekšlaicīgas nāves gadījumu, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 130, bet ozona piesārņojums – 50 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

Daļiņu PM2,5 piesārņojums 2015. gadā Latvijā ir izraisījis arī 17,6 tūkst., slāpekļa dioksīda piesārņojums – 1,4 tūkst. un ozona piesārņojums – 600 zaudētus dzīves gadus. Piesārņojums ietekmē arī veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto pakalpojumu kvalitāti. Bīstamākie gaisa piesārņojuma veidi ekosistēmām ir ozons, amonjaks un slāpekļa oksīdi.

Tomēr Latvija nav Eiropas valstu vidū, kurās tiktu pārsniegti ekosistēmu aizsardzībai noteiktie kritiskie piesārņojuma līmeņi. Vairākas gaisu piesārņojošās vielas ir arī klimatu ietekmējošas. Gaisa piesārņojums atstāj negatīvu ietekmi arī uz materiālo vidi. Skābo nokrišņu ietekmē novērojama paātrināta korozija, kā arī daļiņu nosēšanās, dēdēšana un krāsu izdzišana uz ēkām un kultūras pieminekļiem.