Somijas jaunuzņēmums ResQ Club savā tiesšaistes platformā jau palīdzējis «izglābt» pusotru miljonu ēdiena porciju

Pārtika

Katru mēnesi cilvēki izmanto ResQ Club, lai izglābtu desmitiem tūkstošu maltīšu no nonākšanas atkritumos. Uzņēmumam ir vairāk nekā tūkstoš partneru, kuri aktīvi piedāvā savu pārpalikušo ēdienu platformā, to vidū ir kafejnīcas, restorāni, pārtikas veikali. Tai ir pusmiljons reģistrēto lietotāju, no kuriem 25% ir veikuši pirkumus. Ideja par tiešsaistes platformu ēdienam, kas palicis pāri, nav ļoti jauna, un līdzīgas platformas Eiropā ir bijušas jau iepriekš. «Mūsu gadījumā tas sākās ar bufetēm – Somijā ir attīstīta pusdienu bufešu kultūra, un joprojām vairums pārpalikumu sabiedriskajā ēdināšanā nāk no tām. Mums tas bija dabisks sākumpunkts,» stāsta Sauli Bēms (Sauli Böhm), ResQ Club Oy vadītājs. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd parādās daudzviet. «Es uzskatu, ka šajā jomā ir viegli ienākt, tāpēc redzam arvien vairāk vietējo spēlētāju. Manā skatījumā, tā ir laba lieta, jo cilvēki arvien vairāk tiek izglītoti par šo lietu un iespējamiem risinājumiem,» viņš saka. Ir arī tādi restorāni, kas gatavo ēdienu tikai no produktiem, kas kādam ir palikuši pāri. Arī šis virziens S. Bēmam šķiet atzīstams.

40 līdz 70% lētāk

«Kopumā klimata izmaiņas ir abstrakta lieta. Palīdz, ja to sadala mazākos gabaliņos. Pārtika ir viens no tiem, un pārtikas atkritumu samazināšana tiek piesaukta kā viena no lielākajām iespējām. Izlēmām risināt problēmu pārtikas piegādes ķēdē no pašām beigām, kur viss jau ir aizgājis nepareizi, izmantot kvalitatīvu ēdienu, nevis izmest to atkritumos,» saka S. Bēms. Uzņēmuma partneri – restorāni, kafejnīcas, veikali –, redzot to, ka ir pāri palikušas vairākas porcijas, šo informāciju publicē aplikācijā, kuras lietotāji tiek informēti par piedāvājumu. Pamatojoties uz to, kādam ēdienam cilvēks dod priekšroku vai kādi ir viņa diētas ierobežojumi, cilvēks saņem paziņojumus, ka konkrētajā restorānā ir pieejams šāds ēdiens, – viņš aplikācijā par to var samaksāt un aiziet pakaļ. Pārpalikušais ēdiens maksā 40 līdz 70% lētāk nekā tā regulārā cena. S. Bēms spriež, ka šādā platformā apvienojas gan iespēja ietaupīt naudu, gan glābt planētu. Pagaidām lietotāji visbiežāk aplikāciju izmanto vienu vai divas reizes mēnesī. Ir arī tādi, kas to lieto gandrīz katru dienu, bet tādu ir maz. «Esam novērojuši, ka apkaimēs, kur ir daudz piedāvājumu, ir arī lielāka aktivitāte no lietotāju puses,» saka S. Bēms. Uzņēmums strādā Somijā, Zviedrijā un arī Vācijā. Somija un Zviedrija ir tā lielākie tirgi. «Mūs interesē arī Baltija,» viņš piebilst.

«Manuprāt, somu uzņēmuma ideja ir izcila. Daudzkur Eiropā ir populāra vēl lietojama ēdiena izņemšana no atkritumu kastēm jeb dumpster diving. Varu saprast, ka šāda prakse ne visiem ir pieņemama, bet ēst restorānu ēdienu par puscenu ir patiešām lieliska iniciatīva,» saka Ulla Milbreta, Café M izveidotāja. Viņa ar vīru ir izveidojuši bezatkritumu kafejnīcu Café M, redzot to, pie kā noved cilvēku egoistiskais dzīvesveids, kas ir tendēts uz neapdomīgu patēriņu. Ar savu projektu viņi vēlas cilvēkiem parādīt, ka arī modernajā pasaulē ir iespējams pilnvērtīgi funkcionēt, neražojot atkritumus, vienlaicīgi nemazinot dzīves kvalitāti.

Globāla problēma

«Pētījuma dati liecina, ka Eiropas Savienībā katru gadu pārtikas atkritumos tiek izmesti aptuveni 88 miljoni tonnu, proti, uz vienu personu pārtikas atkritumi veido 173 kilogramus. Pārtikas zudumi notiek visā piegādes ķēdē: ražošanas procesā, transportēšanas laikā, veikalos, noliktavās, un pētījumi liecina, ka liela daļa arī mājsaimniecībās,» stāsta Māra Tamane, Rimi Latvia kvalitātes vadītāja. U. Milbreta piebilst, ka ēdiena izmešana ir milzīga problēma globālā mērogā – statistiski 1/3 no saražotā ēdiena tiekot izmesta. Aprēķini Singapūrā liecina, ka katru dienu ikviens cilvēks atkritumos izmet divas rīsu bļodiņas, no kurām katra ir gandrīz divu sauju lielumā. Viņa uzskata, ka šāda problēma rodas trīs iemeslu dēļ: pasaulē tiek saražots vairāk ēdiena, nekā cilvēkiem ir nepieciešams, cilvēki daudz ko pērk impulsīvi, nevis pēc nepieciešamības, porcijas ir stipri par lielu un ne visur tiek piedāvātas pusporciju iespējas.

Vaicāta, kā būtu iespējams mazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, U. Milbreta spriež, ka noderīga varētu būt porciju samazināšana, iespēja izvēlēties pusporcijas, kā arī dienas beigās piedāvāt ēdienu ar 50% atlaidi un šādu iespēju reklamēt. «Ideālā variantā izveidot vienotu datu bāzi, kur restorāni varētu ievietot informāciju par to, kas viņiem ir pieejams. Lētāks variants būtu izveidot vienotu Facebook lapu, kur restorāni var dalīties ar savu vakara piedāvājumu. Gala variants būtu ēdiena ziedošana sociāli maznodrošinātajiem,» viņa norāda.

Šobrīd tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai definētu pārtikas ar «ieteicams līdz» tālāko apriti. «Plānots, ka tā būs sadarbība ar PVD reģistrētām labdarības organizācijām, lai mēs būtu droši, ka pārtika nonāk pie tiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs,» saka M. Tamane. Arī Maxima atbalsta iniciatīvu par pārtikas ziedošanu pēc termiņa beigām un redz, kā normatīvus varētu uzlabot, ļaujot ziedot preci ne tikai labdarības organizācijām, bet arī privātpersonām, kā tas notiek Skandināvijā.

Atsevišķi plaukti

Arī Latvijas tirgotāji mēdz lētāk piedāvāt produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. «Mēs darām pēc iespējas vairāk, lai katra pārtikas prece tiktu izlietota pēc iespējas lietderīgāk, piemēram, ja precei derīguma termiņš beidzas konkrētajā dienā vai pēc divām trim dienām, tad tā tiek pārcenota un ievietota plauktā ar atzīmi «Samazināta cena». Šāda veida prakse mūsu veikalos ir kopš pirmsākumiem, dodot iespēju cilvēkiem izvēlēties pārtikas produktu par zemāku cenu ar atbilstošu derīguma termiņu,» saka Dace Grava, Maxima Latvija kvalitātes un procesu vadības departamenta direktore.

M. Tamane teic, ka uzņēmums veic rūpīgu iepirkumu un veikalu ražošanas plānošanu, lai mazinātu atkritumu daudzumu, ar ko būtiski izdevies uzlabot situāciju. Ir veikali, kuros ir ļoti prognozējama pircēju plūsma, savukārt dažās tirdzniecības vietās tā ir viļņveidīga, ko var ietekmēt tādi faktori kā gadalaiks vai laikapstākļi. Lai mazinātu pārtikas atkritumus arī veikalos ar neregulāru cilvēku plūsmu, Rimi piecus gadus īsteno iniciatīvu, kuras ietvaros piemēro atlaides noteiktā laika posmā un noteiktos veikalos tādiem produktiem kā pašu ceptajām maizītēm, grila ēdieniem un suši. «Jau šobrīd vairākos veikalos veicam pasākumus un testējam jaunu tehnoloģisku risinājumu, ar kura palīdzību tā darbinieki uz vietas tirdzniecības zālē uzrauga derīguma termiņu precēm, un, tuvojoties termiņa beigām, atsevišķi produkti tiek marķēti ar īpašu uzlīmi, tādējādi pievēršot patērētāja uzmanību ar aicinājumu būt atbildīgam pret dabas resursiem un izvēlēties produktu, kuram drīz beidzas lietošanas termiņš. Kā papildu motivācija šiem produktiem tiek piemērota arī samazināta cena. Ja mūsu iniciatīva gūs atbalstu pircēju vidū, plānojam, ka pēc pilotprojekta izskaņas īstenosim šo projektu jau plašāk,» teic M. Tamane.

Atbildīgs patēriņš

Atkritumu samazināšanā ir svarīgi arī iepirkšanās paradumi, piebilst M. Tamane. Liels augļu un dārzeņu zudums, ja tie netiek savlaicīgi patērēti, rodas mājsaimniecībās. Tāpēc viņa aicina pievērst uzmanību pareiziem uzglabāšanas nosacījumiem, piemēram, augļi un dārzeņi jāuzglabā vēsā vietā papīra, nevis plastikāta maisiņā. Ja nav pārliecības, ka tiks apēsta visa melone vai ananass, Rimi piedāvā alternatīvu – sagrieztus augļus, lai pircējs var iegādāties tieši tik daudz, cik nepieciešams. «Lai atkritumos nonāktu pēc iespējas mazāk pārtikas, ir svarīgi saprast, ka atbildīgs patēriņš ir cieši saistīts ar rūpēm par vidi, – jo mazāks produktu daudzums nonāks atkritumos, jo mazāka būs ietekme uz dabu. Tāpat ir svarīgi izglītot sabiedrību par atbildīgu patēriņu, jo, kā liecina ES dati, tieši mājsaimniecības ir tās, kas rada lielāko apjomu pārtikas atkritumu,» uzsver D. Grava.

Sadarbība visā ķēdē

ResQ Club mērķis ir radīt kopienas, kurās neeksistē pārtikas atkritumi. Vaicāts, vai tas ir iespējams, S. Bēms teic: «Man patīk neiespējamais. Kad kāds saka, ka kaut kas nav iespējams, es parasti izvēlos tieši to virzienu. Uzskatu, ka mūsu mērķi var palīdzēt sasniegt sadarbība. Mums jāsadarbojas ar citām kompānijām, kas ir pārtikas piegādes ķēdes augšējā līmenī, lai proaktīvi samazinātu pārtikas atkritumus, iedvesmotu un iesaistītu indivīdus. Lai radītu kustību, vajadzīgs spēcīgs atbalsts un tīkla efekts.»

M. Tamane uzskata, ka ir faktiski neiespējami ar pārtikas apriti saistītā nozarē strādāt pilnībā bez atkritumiem. Iemesli preču norakstam un utilizācijai ir dažādi – preces kvalitātes rādītāju izmaiņas, beidzies derīguma termiņš, bojāts iepakojums un citi neparedzēti gadījumi.

S. Bēms pauž, ka liela nozīme restorānu efektivitātē ir datiem un to analīzei, lai prognozētu, cik daudz ēdiena jāsagatavo. Tāpēc ResQ Club nodrošina savus sadarbības partnerus ar dažādu informāciju, lai samazinātu pārpalikušā ēdiena apjomu. «Komersanti var iegūt no sadarbības ar mums arī tad, ja viņiem nav pārpalikumu. Var teikt, ka mūsu gala mērķis ir nogalināt mūsu pašreizējo biznesa modeli,» saka S. Bēms.

Somija ir zināma arī ar tās ēdienu piegādes platformu Wolt, kā arī Epic Foods. «Mūsu jomā ir daudz spēlētāju, tā ir gana lieta. Mācāmies cits no cita, zināšanas tiek akumulētas. Tas dod pašpārliecinātību un palīdz arī attiecībā uz produktu attīstību un ģeogrāfisko ekspansiju – jo vairāk stāstu no Somijas, jo vairāk cilvēku sāk aizdomāties, ka arī viņi varētu darīt ko līdzīgu,» uzskata S. Bēms.