Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

Tūrisms

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Uzņēmuma īpašnieks Viļus Rozga pastāsta, ka ir mainījusies gan Liepājas demogrāfija, gan klientu konjunktūra un ir jāpielāgojas jaunām prasībām un realitātei.

Arvien akūtāka kļūst darbinieku problēma, un nevar paļauties uz sezonas strādniekiem, taču uzņēmums to risina. «Vasaras periodā cilvēki savu atpūtu grib plānot brīvā dabā. Iepriekšējo gadu pieredze parāda, ka, slēdzot klubu vasarā, mēs nezaudējam klientus. Visa kluba atraktivitāte un pieredze vasaras periodā tiek pārnesta uz pludmali, protams, arī prasmīgi un pieredzējuši darbinieki. Ir jākoncentrējas vienā vietā, lai varētu saglabāt komandu, kas vienlaikus nozīmē saglabāt kvalitāti un klientu uzticību,» Dienas Biznesam sacīja uzņēmējs.

Ziemas mācība

7. Līnija kā vasaras kafejnīca darbojas jau piekto gadu, bet pērnā gada decembrī durvis vēra pārbūvētās telpās, kur visu gadu var nodrošināt komfortu un mājīgumu. Pirmā ziemas sezona pagājusi, apzinoties ne tikai priekšrocības no komandas saglabāšanas vasarai, bet arī izprotot klientu vajadzības un prasības, kā arī apzinoties savas kļūdas un izdarot secinājumus. Uzņēmumam izdevies piesaistīt šefpavāru ar pieredzi uz kruīza kuģiem un Rīgas restorānos. «Viņš ir dzimis liepājnieks un mācījies 48. arodskolā Liepājā, ir guvis nenovērtējamu praksi pie prasīgiem klientiem, bet šobrīd savu dzīvi vēlas saistīt ar dzimto Liepāju. Pats gribēja darbu krastā un Liepājā, bet mūsu piedāvājums patiešām ir jūras krastā un tajā pašā laikā - ne uz kuģa,» atrasto speciālistu vērtē V. Rozgas uzņēmuma komercdirektore Valda Kemte.

Pēc pirmās sezonas atklājies, ka liepājnieki labprāt ēd biznesa pusdienas pludmales kafejnīcā, lai arī 400 metri no tuvākās automašīnu stāvvietas līdz pludmalei ir pamatīgs izaicinājums ziemas vējā. «Klienti nāk, jo arī ziemā pludmalē ir romantika. Te ir savs magnētisms un labs karstais dzēriens, kā arī silta uzņemšana izjūtas padara patīkamas. Ziemā ir grūti, tomēr, kad klients mūs ir atradis – atgriežas atkal un atkal. Ziemā tūristu ir maz, pamatā ir jārēķinās ar liepājniekiem, tādēļ ir jāiemanto uzticība. Jāaug līdzi klientu prasībām, tad būs arī uzticība,» atzīst V. Kemte.

Viņa uzsver, ka ziema nav peļņas laiks, bet izdzīvošana. Plaši vienreizēji sarīkojumi, kā Jaunā gada sagaidīšana vai korporatīvie sarīkojumi, ir ziemas perioda papildu ienākumi.

Vasaras piedāvājums

Visas vasaras kafejnīcas sarosās, kad parādās saule, tomēr pašvaldības licences iegūst vien maijā, lai varētu uzsākt darbu līdz ar oficiālo tūrisma sezonas sākumu. 7.Līnijas novērojumi apstiprina, ka klientu pirmais pieplūdums šogad bijis līdz ar pirmo sauli martā un tie vairs nebija ziemas klienti, bet arī par tūristu vilni to nevar nosaukt. Drīzāk jau cilvēki, kuri ilgojas pēc pavasara saules. Marts, aprīlis un maijs ir tikpat gari mēneši kā visa tūrisma vasara. «Klientu nav tik daudz, bet vairāk nekā ziemā,» apstiprināja V. Kemte.

7. Līnija gaida vasaru un paplašinās. Jau šobrīd tiek uzstādītas vasaras dārza lapenes un terases ar nojumēm un bez tām. Terase būs arī uz kafejnīcas jumta. Atpūtnieki tādas terases ir iecienījuši. Ziemā 7. Līnija strādā no 11 rītā līdz 9 vakarā, bet piektdienās un sestdienās līdz pusnaktij. Savukārt vasarā ballītes iecerētas līdz rīta gaismai, bet dziedātāji un grupas brīvdienās uzstāsies līdz pusnaktij.

Pie kafejnīcas ir arī bērnu laukums . V. Rozga, jautāts, vai bērnus iespējams atstāt vienus laukumā, atbild noliedzoši. «Mēs uzstājam, lai vismaz viens no vecākiem bērnu pieskata. Šī ir pludmale, un attālums līdz ūdenim nav liels! Bērnu laukumā ir batuti un citas izklaides iespējas. Vecākiem ir jāseko bērniem!» uzsvēra uzņēmējs, lai gan pieļāva, ka varētu veidot bērnu laukumu kā maksas piedāvājumu, bet tad būtu nepieciešami apmācīti darbinieki un norobežots laukums.

Nākamajā gadā Liepājas pludmalē būs arī baseins.

Pašvaldība cenšas

Sākoties peldsezonai, Liepājas pludmalē tiek izvietots nepieciešamais atpūtas inventārs: pārģērbšanās kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri un nepieciešamās norādes. Ik gadu Liepājas pašvaldība veic vecā inventāra remontu un jauna iegādi, lai aizvietotu nolietoto. Pludmales pieejamības komplekss, kas domāts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, darbu sāk 15. maijā.

Liepājas pludmale izpilda Zilā karoga prasības, un tajā ir divas glābšanas stacijas. Uz Liepājas pludmali ved 13 koka laipām klātas izejas. Atkritumu konteineri un cits inventārs tiek izvietots maijā, lai, tūrisma sezonai sākoties, viss būtu kārtībā, informēja Liepājas pašvaldībā.

Šogad pirmo reizi, līdzīgi kā centrālā pludmale, ar konteineru un pārvietojamo tualeti tiek apgādāta arī nūdistu pludmale, kas atrodas krietnu gabalu uz dienvidiem no centrālās pludmales.

Liepājas pašvaldība laikā no 15. maija līdz 15. septembrim liedaga un kāpu zonu paredz kopt un tīrīt vismaz piecas reizes nedēļā. Liedaga zonā ik dienas vai ik pārdienas gan mehanizēti, gan ar rokām tiks savākti atkritumi, tīrītas tualetes, sijātas smiltis.

Lietuvieši, poļi, baltkrievi

Pludmales kafejnīcā 7. Līnija novērots, ka Liepājas pludmali aizvien biežāk un vairāk apmeklē lietuvieši, poļi un baltkrievi. «Ja nebūtu Lietuvas tūristu, ietu daudz plānāk nekā patlaban. Brauc no Polijas, savukārt no Rietumeiropas iebraucēju ir mazāk. Baltkrievijas tūristu, manuprāt, ir daudz. Ar katru gadu vairāk un vairāk,» sacīja V. Kemte, uzsverot, ka rietumniekiem Liepājas pludmale vien jāparāda un jāprot reklamēt.

«Kas attiecas uz Rietumeiropas tūristiem – viņiem vajag parādīt mūsu Liepājas pludmali. Tādas nekur nav! Pat tepat, Latvijā, līdzīga platuma smilšu joslu ir grūti atrast. Latvijai un Liepājai ir milzīga priekšrocība pret Rietumeiropas pludmalēm, un tas ir vienkārši jāparāda cilvēkiem. Ne jau velti lietuviešu un poļu tūristu skaits palielinās. Viņi jau zina, ka šeit ir forši! Tas ir aizgājis tautā, un cita reklāma vairs nav vajadzīga. Viņi paši mūs reklamē,» sacīja uzņēmuma komercdirektore.

Pilsētai nozīmīgs arī klusums

Ārvalstnieku apmeklējums Liepājā kopumā pieaug, un Liepājā liela interese ir par dabu un konkrēti - pludmali, Liepājas pašvaldībā secinājuši, analizējot kopējo tūrisma statistiku valstī par pērnā gada 2. un 3. ceturksni.

Savukārt pludmales kafejnīcu kā biznesa virzienu uztver duāli. Pirmkārt, vasaras kafejnīcu darba sezonalitāte patiesu pienesumu ekonomikai vairumā gadījumu dod tikai vasaras periodā, tādēļ atliek jautājums par to, kā nodrošināt biznesu atlikušos 10 mēnešus gadā. Savukārt darbiniekiem tas ir jautājums – ko darīt? Otrkārt, arī tūristu intereses ne vienmēr ir skaļš krogs un dejas.

«Runājot par pieprasījumu, jāsaka, ka to var dažādi vērtēt - viena daļa vasaras atpūtnieku tieši meklē piedzīvojumus un aktivitātes, bet liela daļa vēlas baudīt mieru un klusumu, tāpēc Liepājas lielākais uzdevums ir atbildīgi izturēties pret šīm dabas dāvanām, regulāri investējot infrastruktūrā, lai ne tikai attīstītu iespējas uzņēmumiem, bet arī saglabātu neskartu dabu,» Dienas Biznesam norādīja Liepājas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Čabikina.

Nākotnes problēma – naktsmītnes

Gan pludmales kafejnīcām, gan pilsētas centra piedāvājumam būtu izdevīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu pilsētā pārnakšņot. Liepājā, pēc pašvaldības sniegtās informācijas, ir 23 dažādas viesnīcas, viesu nami un kempingi, kas spēj nodrošināt naktsmītni vairāk nekā 1500 viesiem. Pašvaldība ir veikusi ieguldījumus pilsētas dienvidrietumu daļā, lai nodrošinātu pievadceļus kempinga teritorijai Vētru ielā. Zeme kempinga ēku kompleksa jaunbūvei jau iznomāta uzņēmējiem, un pērn augustā pilsētas būvvaldē apstiprināts būvprojekts. Kempingā plānots būvēt atpūtas kompleksa ēku ar viesu numuriņiem, vietu kemperiem, laukumu telts vietām, gājēju celiņus, servisa ēku un veikt teritorijas labiekārtojumu. Savukārt, apskatot būvniecības vietu, pagaidām nav liecību, ka tas tiks izbūvēts līdz tūrisma sezonas sākumam šogad.

Šāds kempings Liepājai varētu dot vēl no 100 līdz 500 naktsmītnēm vasaras periodā. Pretī naktsmītņu daudzumam ir Liepājas dažādais piedāvājums gan ārvalstu, gan pašmāju tūristiem. Te ietilpst ne tikai pludmales kafejnīcas un nakts ballītes. Liepājā ir nozīmīga un sena arhitektūra, savi stāsti, tilti un baznīcas, osta un lidosta, koncertzāle Lielais dzintars, Liepājas teātris, Liepājas Olimpiskais centrs un citas vietas. Pašvaldības prezentācijā par pasākumu norises vietām Liepājas pilsētā teikts, ka tās var piesaistīt vairāk nekā 6400 cilvēku dienā. Taču naktsmītņu piedāvājums ir daudz mazāks. Statistikas dati šobrīd neliecina par šādu tūristu daudzumu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka, ievērojot pilsētas piedāvājumu un augošo interesi,nākotnē naktsmītņu trūkums vasaras sezonā pilsētā var kļūt par asu problēmu.

Tūristu skaita pieaugums

Atbilstoši Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotajiem datiem, 2018. gadā Liepājā bijis tūristu skaita pieaugums par 10%. Pēc Centrālās statistikas pārvades (CSP) datiem, Liepājā 2018. gadā ir nakšņojuši 99 228 tūristi, kas ir par 10,05% vairāk nekā 2017. gadā. Latvijas ceļotāju skaits ir pieaudzis par 6,33%, savukārt ārvalstu tūristu skaits – par 18,04%. Kopējais Liepājas naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits 2018. gadā pieauga par 11,93% un sasniedza 156 581 nakti. Latvijas tūristi nakšņojuši par 4,92% vairāk nakšu nekā gadu iepriekš, bet ārvalstu tūristi – par 23,78% nakšu vairāk. Taču jāpiebilst, ka Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, no kuriem netiek ievākti statistikas dati. Līdz ar to reālais nakšņotāju skaits varētu būt lielāks.

Augstākais naktsmītņu noslogojums Liepājā bijis jūlijā un augustā, kad vidēji pilsētā bija aizpildītas attiecīgi 59,6% un 59,4% gultasvietas. Gada vidējais Liepājas naktsmītņu noslogojums 2018. gadā bija 32,8%, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā 2017. gadā. Salīdzinājumam Latvijā vidējais gultasvietu noslogojums bijis 44,59%, bet galvaspilsētā Rīgā – 55,37%. Vidējais uzturēšanās ilgums Liepājas naktsmītnēs bija 1,58 naktis.

Tūristi arī ziemā

Liepāja kā tūrisma galamērķis kļūst arvien interesantāka ne tikai aktīvajos vasaras mēnešos. Latvijas ceļotāju uzturēšanās ilgums ir palielinājies gada trešajā ceturksnī, savukārt ārvalstu tūristu uzturēšanās ilgums ir pieaudzis visos ceturkšņos. Vietējie tūristi pagājušajā gadā Liepājā ir nakšņojuši vidēji 1,41 nakti, bet ārvalstu tūristi – 1,91 nakti.

Nemainīgi Liepājā nakšņojušo valstu pārstāvju TOP galvgalī arī pērn bija Lietuva, Vācija, Krievija un Igaunija, kam sekoja Polija, Baltkrievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Lielbritānija. Kopumā 2018.gadā Liepājā nakšņojuši viesi no 82 pasaules valstīm.

Pēc Liepājas lidostas datiem, pagājušajā gadā Liepājas lidostā apkalpots 9 321 pasažieris. Lidojumi tika atjaunoti 2017.gada maija vidū. Salīdzinot 2017. gada periodu no jūnija līdz decembrim ar 2018. gada tādu pašu periodu, pasažieru skaits pieaudzis par 10%.

Pēc Liepājas jahtu ostas datiem, 2018. gadā Liepājas ostā uzņemtas 359 jahtas, kas ir par 10,46% vairāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk jahtas ieradušās no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas.

Pagājušajā vasarā Liepājā bija piestājis arī kruīza kuģis ar 600 pasažieriem no Lielbritānijas, no kuriem lielākā daļa devās organizētās pilsētas apskates ekskursijās vai izmantoja izdevību apskatīt vecpilsētu paši.