Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību

Pārtika

Desmit gados valsts finansējums skolēnu brīvpusdienām palielināts vienu reizi – par aptuveni 25 procentiem. Savukārt maksa par elektroenerģiju kāpusi par 70 procentiem, minimālā darba alga palielināta teju divas reizes. Līdz ar to skolu ēdinātājiem kļūst neiespējami nodrošināt pakalpojumu par esošo cenu.

Lūdz atbalstu pašvaldībai

No 2008. gada 1. septembra līdz 2014. gada rudenim valsts viena skolēna ēdināšanai dienā piešķīra 1,14 eiro, pēc tam finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijā. Pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem brīvpusdienas pieejamas visiem 1.–4. klašu bērniem, bet ir pašvaldības, kas pēc savas izvēles arī apmaksā pamatskolas un vidusskolas skolēnu, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanu.

Ja no 1,42 eiro atrēķina pievienotās vērtības nodokli, ko maksā uzņēmēji, vienai komplekso pusdienu porcijai atliek vien 1,17 eiro, norāda SIA Māras Lācis valdes loceklis Madars Markus-Narvils. Tas ir viens no Kurzemē lielākajiem spēlētājiem šajā nozarē, ēdināšanu nodrošinot sešās vispārīgajās izglītības iestādēs un 12 bērnudārzos Liepājā. Uzņēmējs jau vairākkārt vērsies pašvaldībā ar lūgumu palielināt ēdināšanas maksu pirmsskolas izglītības iestādēs un līdzfinansēt to skolās.

Desmit gados nopietni pieaugušas gatavošanas un produktu izmaksas, pamato M. Markus-Narvils. Par 100 kilovatiem elektroenerģijas 2008. gadā bija jāmaksā 9,39 eiro, bet 2017. gada otrajā ceturksnī – jau 17,05 eiro. Minimālā darba alga pirms 11 gadiem bija 227,66 eiro, bet pērn – jau 430 eiro. Šī ir nozare, kur daudzi darbinieki arī saņem tieši minimālo algu, piebilst uzņēmējs. Darbaspēka izmaksas uz vienu cilvēku mēnesī 2008. gadā bija 479 eiro, bet 2016. gadā – jau 678. Gaļai un sviestam cena šajā laika posmā pieaugusi par aptuveni 30 procentiem.

Zaļais iepirkums sadārdzina

Papildu izmaksu pieaugumu veido zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sistēma, kas pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā ir spēkā kopš 2014. gada rudens. Nav runa tikai par Latvijas un, piemēram, Polijas produktu cenu starpību. Neliela zemnieku saimniecība savus izaudzētos dārzeņus nevar piedāvāt par tikpat zemu maksu, kā, piemēram, vietējie lielražotāji.

Sākotnēji bija noteikts, ka atbilstošas prasības jāpiemēro tad, ja iepirkumu summa pārsniedz 42 tūkstošus eiro. Savukārt grozījumi 2017. gada 20. jūnija noteikumos paredz, ka zaļais iepirkums ir obligāts visos pārtikas un ēdināšanas iepirkumos.

«Tādējādi valsts un pašvaldību iestādēm ir laba iespēja veicināt Latvijā ražotās kvalitatīvās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas lielāku pārstāvību publiskajos iepirkumos, radot priekšnoteikumus tālākai lauksaimniecības un pārtikas nozares attīstībai Latvijā,» uzsver Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Tomēr, runājot par vietējo lauksaimniecības produktu ražotāju konkurētspēju, secināms, ka Latvijas dārzeņu un augļu ražotāji bieži vien nevar konkurēt ar vairumtirdzniecības bāzēm. Tie nevar piedāvāt ne tik plašu sortimentu, ne apjomu un zemas cenas. «Ir bijis daudz diskusiju par šo jautājumu un meklēti iespējamie risinājumi,» piebilst R. Rudzīte. Viens no tiem – jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas plāna izstrādes ietvaros paredzēt iniciatīvas, kas veicinātu ciešāku vietējo ražotāju sadarbību un kooperāciju, lai koncentrētu piedāvājumu dalībai publiskajos iepirkumos, tas ir, skolām, bērnudārziem, slimnīcām un citām valsts un pašvaldību iestādēm.

Situāciju vēl vairāk saasināja Veselības ministrijas rosinātie noteikumi, kas skolu kafejnīcās aizliedz pārdot neveselīgus produktus, kā arī noteica stingrus ierobežojumus uztura normām un izmantojamo produktu klāstam. Iepriekš uzņēmēji, piemēram, uz kafejnīcu rēķina varēja gūt balansu savos finanšu rādītājos, sedzot zaudējumus, ko veido izmaksām neatbilstošā sākumskolas vecuma bērnu ēdināšana.

Firmas iesaistās nelabprāt

Latvijā pieredze ir dažāda – ir mācību iestādes, kur ēdināšanu nodrošina uzņēmēji, ir tādas, kur to dara pašvaldības. Priekules novada dome ēdināšanas pakalpojumu nodrošina divās skolās – Krotē un Virgā. Ludzas novadā no piecām skolām firma strādā tikai vienā – Ludzas mūzikas pamatskolā, pārējās to dara pašvaldība. Līdzīga situācija ir Alūksnes pusē.

Galvenais iemesls šādai pašvaldību rīcībai ir tas, ka trūkst uzņēmēju, kuri būtu gatavi uzņemties skolēnu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tas ir sezonāls pakalpojums, kas uzņēmējiem nav īsti interesants,» secinājusi Alūksnes novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina. Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne papildina: «Produktu izmaksas kļūst lielākas, firmām ir grūti iekļauties valsts piešķirtā finansējuma apmērā.»

SIA Māras Lācis finanšu pārskats rāda, ka 2015. gads uzņēmumam bijis salīdzinoši labs, nākamie divi – ļoti slikti, bet izaugsme vērojama tikai no pagājušā gada. Tas izdevies vien tāpēc, ka, saprotot – citādi nespēs turpināt uzņēmējdarbību, firma ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi tikai skolēnu ēdināšanā pievērsās arī atvērta tipa ēdināšanas biznesam. Tā izlēma pārņemt divas kafejnīcas, kā arī startēja un uzvarēja konkursā par pakalpojuma nodrošināšanu Liepājas cietumā.

«Bizness, kas saistīts tikai ar skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanu, kļūst par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpēc izlēmām attīstīties citā virzienā – sadarboties ar uzņēmumiem, nodrošināt ēdināšanu banketos, piedalīties cita veida iepirkumos. Šie lēmumi mūs izglāba,» secina M. Markus-Narvils.

Ēdināšanas pakalpojuma izmaksas un to komponentu struktūra ir atkarīgas no konkrētās pašvaldības teritorijā esošo izglītības iestāžu un izglītojamo skaita, ģeogrāfiskā novietojuma, pieprasījuma un piedāvājuma, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kropļo biznesa vidi

Lai atbalstītu uzņēmējus, daudzas pašvaldības piešķir līdzfinansējumu sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanai, sniedz atbalstu komunālo maksājumu, elektrības rēķinu apmaksā, kā arī piešķir nomas maksas atlaides. Alūksnes novada domes saistošajos noteikumos minēta summa, cik lielu finansējumu uzņēmējs saņem par katru skolēnu dienā, cik liels ir vecāku līdzfinansējums. Mēneša beigās uzņēmējs uzrāda rēķinu, kuru dome apmaksā. «Katrā virtuvē gatavošanas izmaksas atšķiras. Ņemam vērā gan virtuves aprīkojumu, gan telpu stāvokli. Ja virtuve ir moderna, tās ir lielākas,» paskaidro E. Ņedaivodina.

Vietās, kur pakalpojumu sniedz pašvaldība, tā sedz arī izmaksas par personāla algām, līdz ar to pusdienu naudas apjoms tiek rēķināts, ņemot vērā tikai produktu izmaksas. Un summa veidojas salīdzinoši maza. «Tomēr pašvaldība dara nepareizi. Dotējam ēdināšanu – maksājam algas personālam, elektrības, ūdens rēķinus –, tādēļ uzņēmēji ir nevienlīdzīgā situācijā. Noteiktā pusdienu nauda bērniem, kas vecāki par ceturto klasi, neatbilst reālajai situācijai,» atzīst pašvaldības vadītāja Vija Jablonska. Lai nekropļotu biznesa vidi, pašvaldība tuvākajā laikā veiks aprēķinus par pakalpojuma reālajām izmaksām un piedāvās uzņēmējiem par šo cenu strādāt arī pārējās divās skolās. Ja gribētāji neatradīsies, pakalpojumu turpinās sniegt pašvaldība. Taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vecākiem visu aprēķināto summu neliks finansēt, jo skolās ar mazu audzēkņu skaitu tā noteikti būs liela. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tomēr rastos uzņēmums, kas Krotē un Virgā gatavs nodrošināt ēdināšanu, no domes budžeta varētu turpināt segt maksu par elektroenerģiju, ūdeni un kanalizāciju.

SIA Māras Lācis atbalstu no Liepājas domes šajā laikā tā arī nav sagaidījusi. Noraidīts aicinājums no pašvaldības budžeta veikt piemaksu 50 centu apjomā 1.–4. klašu skolēniem, kas viena mācību gada laikā budžetā prasītu 267 tūkstošus eiro. Tāpat atbalstu nav guvis aicinājums no domes budžeta apmaksāt pusdienas 5.–9. klašu audzēkņiem, kas prasītu 1,3 miljonus eiro mācību gadā, un lūgums piešķirt atlaidi elektroenerģijai.

Par palielinājumu domā

Atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam, Veselības ministrija kopīgi ar Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju ir analizējusi situāciju attiecībā uz bērnu ēdināšanu un 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai nepieciešamo finansējumu. Aprēķini balstīti uz pašvaldību aptaujām. Vidēji izmaksas uz vienu izglītojamo būtu jāpalielina no esošajiem 1,42 eiro līdz 1,89 eiro. «Mēs nevaram uzlikt par obligātu pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu ēdināšanu. Tā ir valsts funkcija, līdz ar to vajadzētu rast risinājumu valsts budžetā, lai ēdinātāji varētu nodrošināt ēdienu tajā kvalitātē un tām prasībām, kādus Ministru kabinets ir noteicis,» stāsta Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Lai to varētu īstenot, ņemot vērā bērnu skaitu attiecīgajā vecuma grupā, nākamā gada budžetā būtu nepieciešams papildu finansējums gandrīz 5,8 miljonu eiro apmērā. Šobrīd Veselības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu. Tas iesniegts Valsts kancelejā, un atliek gaidīt, kad to novirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Tas arī lems par turpmākajiem risinājumiem.

«Tehniski finansējums skolēnu ēdināšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Ja tiek lemts par labu izmaksu palielināšanai, tad šī ministrija summu pieprasītu caur jaunajām politiskajām prioritātēm un novirzītu šim mērķim,» skaidro O. Šneiders. Pagaidām prognozēt, vai iecere gūs atbalstu 2020. gada budžetā vai būs nākamo gadu budžeta plānā, nevar.

Ēdinātāji gan norāda, ka šī summa ir ar atpakaļejošu datumu un diez vai situāciju glābs ilgtermiņā, jo izmaksas turpina pieaugt. Janvārī kilograms burkānu maksāja 47 centus bez PVN, bet aprīlī – jau 75, kāpostu cena pieaugusi no 42 centiem līdz attiecīgi 1,12 eiro par kilogramu, bet kartupeļiem – no 52 līdz 60 centiem kilogramā. Iepriekšējā līmenī palikusi vien dīzeļdegvielas cena. Tas nozīmē, ka brīdī, kad valsts būs gatava no sava budžeta sākumskolas skolēnu ēdināšanai atvēlēt 1,89 eiro, reālās izmaksas jau atkal, visticamāk, būs lielākas.