Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?

Bankas

Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.

Lobisti Finanšu ministrijā

Finanšu ministrijas viedoklis vienmēr ir bijis noteicošais naudas lietās. 2017. un 2018. gadā, kad pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN norādēm sākās jezga par naudas atmazgāšanu Latvijā un diskusijas par ABLV Bank likvidācijas modeli, tobrīd finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola. Šie gadi ministres amatā un pozīcija, ka ABLV Bank ir likvidējama, to nododot maksātnespējas administratoru varā, ļauj izteikt aizdomas par viņas dalību procesā, jo vairāk tādēļ, ka ministre nav bijusi vienīgā kaislīgā ABLV Bank šādas likvidācijas aizstāve Finanšu ministrijā.

Ievērojot, ka likuma grozījumu debašu laikā 2. maijā D. Reizniece-Ozola izteicās pret to pieņemšanu un FKTK politizēšanu, būtu aplami tūdaļ un bez ierunām ticēt anonīmām finanšu nozares pārstāvja norādēm, ka tieši bijusī ministre virza un kontrolē visu procesu gluži kā «mafijas boss». Līdztekus bijušās ministres opozicionārajiem izteikumiem Saeimā, viņas bijusī padotā L. Kļaviņa no Finanšu ministrijas publiski turpina aktīvi aizstāvēt likuma grozījumu pašreizējo redakciju, kas pamatā paredz FKTK vadības nomaiņu, kā arī ar to saistītos riskus, kas pieļauj tiešu politisku ietekmi uz FKTK, – pēc būtības tirgošanos ar banku drošības jautājumiem, t.i., ietekmi.

To, ka labums no ABLV Bank likvidācijas procesa uzraudzības darījumiem ir iespējams pat šobrīd, liecina norādes par to, ka advokātu kantori un auditori par atvesto klientu maksā piesaistīšanas procentu, un valsts amatpersonas šajā sarakstā nav izņēmums.

Saeimas debatēs 2. maijā pat pozīcijā esoši deputāti norādīja uz to, ka grozījumi ir nepilnīgi un P. Putniņa atstādināšana būs pretrunā kaut vai Saeimas iepriekšējam lēmumam par viņa apstiprināšanu amatā uz sešiem gadiem, tomēr neviens nenorādīja uz korupcijas riskiem, ko paredz pašreizējais Saeimas lēmums.

Kurš būs pirmais upuris?

No vēstures zināms, ka noticis vismaz viens nopietns mēģinājums panākt citādu ABLV Bank likvidācijas shēmu, nekā tas ir šobrīd. Maksātnespējas administrators bija vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, lai gūtu pasaules ietekmīgākās valsts politiķu un finanšu uzrauga FinCEN atbalstu. Tā savulaik vēstīja TV raidījums Nekā personīga. Kumoss bija divus miljardus ASV dolāru vērtais ABLV bank portfelis, un visiem bija skaidrs, ka uz ASV ir nosūtīts grupas pārstāvis, nevis individuālais komersants ar lielām ambīcijām. Augstā līmeņa afēra neizdevās, un, ievērojot ABLV Bank akcionāru advokāta Jāņa Kārkliņa pēdējos izteikumus Dienas Biznesam šā gada 2. maija laikrakstā, var secināt, ka īpašnieki jūtas droši esošajā situācijā, proti, ir paļāvība uz jau pieņemto FKTK lēmumu par bankas pašlikvidācijas noteikumiem.

Lūkojoties perspektīvā, ir vēl vairākas bankas, kuras varētu būt interesants likvidācijas mērķis. Tādēļ saprotams ir finanšu sektora pārstāvja teiktais Dienas Biznesam, ka pie FKTK vadības maiņas ir iespējami ļoti dažādi notikumu scenāriji, jo kārdinājums iedzīvoties ir ārkārtīgi liels. Iepriekš ABLV Bank advokāts Jānis Kārkliņš medijos paudis, ka viņa rīcībā ir fakti, kas norāda, ka notikusi ilgstoša un mērķtiecīga darbība, lai panāktu bankas piespiedu likvidāciju. Bija skaidras norādes uz lobijiem un pārmetumi citiem advokātu birojiem un pat starptautiskam auditoram, tomēr izvērstāki pierādījumi nesekoja. Pieņēma ABLV Bank pašlikvidācijas modeli.

Šobrīd par līdzīgām darbībām Dienas Biznesam satraukumu pauž citu banku pārstāvis, norādot, iespējams, uz tām pašām personām, kuras šobrīd vēlas nomainīt FKTK vadītāju pirms laika. Viņš uzsvēra, ka vēlas ievērot anonimitāti, jo uzskata, ka pēc FKTK vadības maiņas būs jautājums tikai par to, «kura no bankām būs pirmais upuris uz lobiju grupējuma maksātnespējas altāra».

«Atklājot savu vārdu, es norādītu arī uz bankām, kuras ir uzdrīkstējušās runāt, un tā norādītu, pret ko jāvēršas pirmkārt,» laikrakstam uzsvēra trauksmes cēlējs.

Dezinformācija un nomelnošana

Tas, ka par finanšu kontroli un uzraudzību Latvijā izplatīta nejēdzīga informācija, vairs nav tikai anonīms viedoklis ar atsauci uz dažām vēsturiskām publikācijām interneta portālos. Uz šādām darbībām norāda arī bijušais premjers Māris Kučinskis, kurš ilgstoši novērojis FKTK vadītāja vietnieces Guntas Razānes konfliktu ar savu priekšnieku P. Putniņu, norādot uz tā sekām – negatīvo informāciju par finanšu tirgus uzraudzības procesiem Latvijā.

Ekspremjers Māris Kučinskis savā viedoklī Dienas Biznesam norāda uz melu kampaņu, kas nākusi tieši no FKTK iekšienes. Tās sekas, iespējams, ir viens no sliktā Monayval novērtējuma iemesliem. Saprotams arī, ka vienas frakcijas politiķi nenorāda viens uz otra kļūmēm vai vismaz publiski nepauž savas domstarpības, tomēr G. Razāne nav vienīgā, kuru kāds saista ar dezinformāciju par Latvijas finanšu sektoru.

Pērn 27. novembrī Saeimas Budžeta komisijā finanšu ministre D. Reizniece-Ozola deputātus informēja, ka Starptautiskais Banku informācijas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju atzinis par augsta riska valsti. Jau nākamajā dienā – pērnā gada 28. novembrī –, FKTK vadītājs P. Putniņš medijiem taisnojās, ka nav nekāda saraksta vai informācijas, ka Latvija būtu augsta riska valsts.

«Es tiešām aicinu ikvienu, kurš grasās publiskot informāciju, kas var kaitēt mūsu valsts starptautiskajai reputācijai vai, jo īpaši, skar tik sensitīvu nozari kā finanšu joma un tās stabilu un netraucētu darbību, pārbaudīt katru ziņu, pirms to plaši komentēt,» pērn publiski aicināja FKTK vadītājs P. Putniņš.

Finanšu nozares pārstāvis šādus ministres paziņojumus skaidroja daudz skarbāk, proti, tā nav nekāda ikdienas kļūme ministres darbā, bet apzināta dezinformācija ar skaidru mērķi – destabilizēt banku sektoru Latvijā.

«Savstarpēji saskaņoti rīkojās bijusī finanšu ministre, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa un arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa. Zinot, ka ASV ļoti saasināti uztver naudas atmazgāšanas jautājumus, situācija Latvijā tika pārspīlēta un tirgus spēlētāji – nomelnoti. Šis grupējums par katru cenu ir centies panākt ABLV Bank nodošanu maksātnespējas administratoru rokās. Tam derēja jebkuri līdzekļi. Tā, piemēram, bijusī finanšu ministre no zila gaisa pateica, ka Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT Latviju atzinis par augsta riska valsti. Tas, protams, neapstiprinājās, bet Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa jau bija paguvusi rezonēt ar tā brīža ministres viedokli,» amatpersonu rīcību saistīja banku pārstāvis, piebilstot: «Lai arī afēra ar ABLV Bank likvidāciju neizdevās, nedaudz kumosā iekampties iznāca. Grupējuma spiediena rezultātā ABLV Bank pašlikvidācijas uzraudzībai par vairākiem miljoniem eiro

tika pieņemts tas pats uzraugs – PWC, kam viņu plānā bija paredzēts strādāt komandā ar maksātnespējas administratoru. Man rodas jautājums, kurš saņēma komisiju par klientu?»

Akmens banku dārziņā

Nozares pārmetumi Sandai Liepiņai, kura vada FNA, ir par to, ka viņa 2018. gada 11. septembrī Finanšu sektora attīstības padomē bez FNA padomes mandāta ir iesaistījusies ABLV bank likvidācijas metodoloģijas apspriedē un bijusi ar tā laika finanšu ministri vienprātīga par ABLV likvidācijas modeli, kā arī publiski paudusi viedokli, kas ir pretējs banku un akcionāru interesēm. FNA padome pat bija lēmusi pretēji – nekomentēt ABLV bank likvidācijas jautājumus. Kā apgalvo finanšu sektora pārstāvis – šī reize arī nav vienīgā, kad mandāts netika ievērots.

Finanšu sektora pārstāvis norādīja, ka šis lēmums – nekomentēt – pieņemts pēc Sandas Liepiņas publiska komentāra ABLV Bank likvidācijas kontekstā, kas publicēts arī Dienas Biznesa interneta portālā 2018. gada 19. februārī. Tajā cita starpā S. Liepiņa norāda: «Sagaidām vispusīgu izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu pusē, lai varētu pamatoti vērsties pret fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot banku akcionārus, amatpersonas un darbiniekus, kas mēģina izmantot vai izmanto Latvijas finanšu sistēmu prettiesiskiem mērķiem.»

Par spīti FNA padomes lēmumam S. Liepiņa aktīvi piedalījās diskusijā par ABLV Bank likvidāciju un publiski uzstāja uz nepieciešamību to saskaņot ar Kontroles dienestu un starptautiskajiem partneriem, tādējādi mēģinot ietekmēt FKTK kā neatkarīgas institūcijas darbu un rīkojoties pretēji pašas vadītās asociācijas biedru interesēm un pieminētajam lēmumam. Pēc Eiropas Savienības parauga spriežot, finanšu sektora uzraudzība ir nodalīta no kontroles un izmeklēšanas, tādēļ šajā aspektā saprotams ir nozares satraukums, ja pašu pārstāvis sagaida ne tikai darbinieku, bet arī klientu masveida vajāšanu un izrāda gatavību to visiem spēkiem veicināt. Finanšu nozares pārstāvis sacīja, ka idejām par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kas varētu būt saistīta ar akcionāriem vai banku darbiniekiem, pēc definīcijas jānāk no citas puses, proti, asociācijas uzdevums ir pārstāvēt banku intereses.

Jautāta komentēt izteiktos finanšu nozares dalībnieku pārmetumus, S. Liepiņa Dienas Biznesam piekrita atsevišķai intervijai, bet viedokli par izteiktajiem pārmetumiem sniedza FNA sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

«Esam konsekventi savā publiskajā komunikācijā – jau FinCEN paziņojuma dienā, 13. februārī 2018. gadā, publiski paziņojām, ka Asociācijai, pārstāvot banku sektoru, ir neiecietīga attieksme pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Asociācija atbalsta banku nozares uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā, kā arī sagaida vispusīgu izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu pusē, lai varētu pamatoti vērsties pret fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot banku akcionārus, amatpersonas un darbiniekus, kas mēģina izmantot vai izmanto Latvijas finanšu sistēmu prettiesiskiem mērķiem,» vēstulē Dienas Biznesam raksta K. Mennika, tā atkārtoti pasakot to pašu tekstu, par ko pārmet S. Liepiņai. Teksta izvērstāka versija atrodama FNA interneta vietnē, un tālāki jautājumi jau sekotu par asociācijas iekšējām lietām.

Putniņš pateica par daudz?

Noslēdzot FKTK likuma grozījumu lietas skaidrojumu vēsturiskās atkāpes, Dienas Bizness centās noskaidrot, kurā mirklī FKTK vadītāja nomaiņa kļuva nepieciešama, jo ideja par banku sektora laupīšanu nav jaunā deputātu sasaukuma lolota. FKTK likuma grozījumi norāda, ka P. Putniņš jānomaina, bet nevienā anotācijā nav jēdzīgas atbildes uz jautājumu – kāpēc? Arī pozīcijas deputāti Saeimā runā par likuma grozījumu detaļām, par to, vai P. Putniņu maz iespējams atbrīvot, bet tā arī nepasaka, kādēļ FKTK padome vispār būtu jāmaina. Vienīgi M. Bondars no Saeimas tribīnes debatēs izskaidroja: «Ja mēs neko nedarīsim, tad būs auzas!»

Pārfrāzējot – P. Putniņa «auzas» tā pa īstam sākās šā gada februārī pēc intervijas pie žurnālista Jāņa Dombura portālā Delfi, kur viņš cita starpā paziņoja: «Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu – vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav apseglojuši kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus.»

Lai arī tā bija tikai norāde par iespējamību, ka eksistē organizēta grupa, kurai ir kādi savi mērķi, tapa likuma grozījumi, kas paredz P. Putniņa nomaiņu un pēc dažiem mēnešiem ir Saeimā balsošanai. Šī likuma grozījumi neuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu, būtiski nemaina institūcijas darba kārtību, tiem nav arī citu cēlu mērķu. Par to jau rakstījām 2. maija laikrakstā.

Iespējams, ka P. Putniņš pateica par daudz un tādēļ Saeima maina FKTK krēslus, lai nomainītu komisijas vadību, tomēr šāda muļķošanās vedina piekrist finanšu sektora aizdomām, ka organizēta grupa pastāv un rīkojas mērķtiecīgi, pārdomāti un sistemātiski. Vēl vairāk – P. Putniņa nomaiņa ir iespējama jau šobrīd, piemēram, atrodot, kādēļ viņam būtu liedzama pielaide valsts noslēpumam, kas nozīmē, ka grozījumiem ir vienīgi spēka demonstrācijas nozīme.

Soliņi jau sadalīti

Ja nerunā par FKTK padomes pieciem lielajiem krēsliem, bet parastu ierēdņu – profesionāļu soliņiem, tad viena daļa no strādājošajiem jau zina, ka darba vieta būs jāpamet, un pat izsaka ļoti konkrētus pieņēmumus, kurš saposies sēdēt viņu soliņā.

«Tas nav nekāds noslēpums. No Eiropas ir atgriezušies cilvēki. Viņiem vajag darbu, un šeit ir normāli apmaksātas vietas. Pēc vadītāja atbrīvošanas notiks komandas maiņa, un mēs par to zinām. Zinām pat, kuri posteņi būs jāatbrīvo un kas te kāro strādāt. Konkrētāk es negribētu teikt, jo tad jau visi sapratīs, kurš runā,» Dienas Biznesam sacīja FKTK darbiniece.

Pēdējā norāde par to, ka likuma grozījumi vadības maiņai patiesībā ir ar mērķi sagādāt dažiem saviem biedriem siltas vietas labā iestādē, neizslēdz organizētas grupas eksistenci, toties izskaidro vairāku koalīcijas partiju deputātu degsmi FKTK piecu krēslu stumdīšanas atrakcijā.