Populārajā atskaites periodā – 10 gadu skatījumā - guvumi no akcijām izskatās pārāk rožaini

finanšu tirgus

No iepriekšējās globālās finanšu krīzes dziļākās depresijas pagājuši jau vairāk nekā 10 gadi. Tas nozīmē, ka akciju cenu zemākie punkti laika ziņā ir visai patālu. Bieži vien dažādu ieguldījumu ilgtermiņa veikums tiek pasniegts tieši desmitgades skatījumā. Tādējādi tas vairs neataino globālā finanšu kraha sabrukumu.

Iepriekšējo 10 gadu vidējais ASV S&P 500 sniegums (gadā) nu tiek rēķināts 14,7% apmērā, kas ir izcils rādītājs. Šāda termiņa skatījumā ļoti labi izskatās arī daudzi biržā tirgotie fondi, kuru uzdevums ir kopēt kāda kopējā tirgus indeksa veikumu.

Šo 10 gadu gandrīz nepārtrauktā pieauguma bildi var droši rādīt arī potenciālajiem klientiem, kuri, iespējams, var pārlieku sacerēties uz dāsnu peļņu. Tas gan var izrādīties nedaudz maldinoši, jo vēsturiski vidējie akciju guvumi gadā tomēr bijuši mazāki. Piemēram, uz 2018. gada sākumu vidējie 10 gadu ASV akciju guvumi bija 8,5% apmērā. Tas arī ir visai labs sniegums, lai gan tas tāpat ir par 6,2 procentpunktiem mazāk nekā svaigākais 10 gadu rādītājs, liecina Bespoke Investment Group aprēķini.

Populārie 10 gadi

Bieži vien tiek uzsvērts, ka parastiem investoriem nevajag aizrauties ar pārmērīgu uzmanības pievēršanu īstermiņa tirgus cenu izmaiņām. Tas var nozīmēt mierīgāku naktsmiegu, mazāku enerģijas un laika patēriņu lietām, ko nevari ietekmēt, un to, ka notiek pieturēšanās pie tā saucamās «nopērc un turi» stratēģijas, kas lielākajai daļai ieguldītāju ir piemērotāka. Tomēr risks ir, ka nepareizu priekšstatu radījusi pārāk rožaina ilgtermiņa aina. Piemēram, var būt situācija, kad peļņas gaidas ir pārspīlētas, un liels potenciāls ir vilšanās sajūtai, kas tad attiecīgi liek pieļaut kļūdas (atmest ieguldīšanas disciplīnu un aizmirst par ieguldījumu termiņiem).

Jāatgādina, ka laika posmā no 2007. gada septembra līdz 2009. gada martam ASV S&P 500 akciju indeksa vērtība saruka aptuveni par pusi (lai šo kritumu atspēlētu, akcijām bija jāpieaug par 100%). Tas akcijām bija dziļākais lāču tirgus kopš pagājuša gadsimta pirmās puses Lielās depresijas. Ja aplūko apaļo 10 gadu sniegumu (un apaļi termiņi cilvēkiem patīk), tad šis akciju sabrukums daļēji tika ņemts vērā vien līdz šā gada agrīnajam pavasarim. Tādējādi pašlaik varētu šķist, ka investēšana ilgākā termiņā kļuvusi gluži vai vienkāršāka. «Nesenais akciju sniegums nav tā vieta, kur lūkoties, lai izskaidrotu šo labo 10 gadu statistiku. Galvenais iemesls uzlabojumam ir tas, ka no aprēķina tiek izņemta ārā finanšu krīzes ietekme. Bez šī lāču tirgus 10 gadu ilgtermiņa peļņa no akcijām ir citāda un zināmā mērā – maldinoša,» spriež izpētes uzņēmuma Markov Processes International analītiķi.

Lieli, apaļi termiņi un cenu līmeņi bieži vien daudziem investoriem psiholoģiski ir ļoti svarīgi. Eksperti skaidro, ka šo psiholoģisko atskaites punktu (apaļo līmeņu) izmantošana esot viena no visdziļākajām neapzinātajām lietām, kas ieskaņojušās mūsu galvās un nosaka mūsu rīcību. Būtībā – «psiholoģiskais svarīgums» (kad tiek sasniegts kāds apaļš līmenis) bieži mēdz pārvērsties «reālā svarīgumā», jo investori masveidā koriģē savu uzvedību. Tieši 10 gadu līknes kā ļoti svarīgu uzskates materiālu vai atskaites punktu izmanto faktiski visi fondu pārvaldnieki, pensiju fondi utt. Tāpat 10 gadu skatījums bieži tiek izmantots fondu reitingu aprēķinā. NY Times izceļ, ka pēdējā laikā daudziem fondiem tie «pēkšņi» kļuvuši labāki (to vidējā atdevē vairs nav jāierēķina krīzes ietekme).

20 gados krietni liesāka

Iespējams, lai gūtu plašāku skatījumu, par sliktu nenāktu pavērtēt ieguldījumu sniegumu vēl ilgākā termiņā. Tie varētu būt, piemēram, 20 gadi.

ASV S&P 500 ikgadējie vidējie guvumi šādā termiņā patiesībā bijuši jūtami neizteiksmīgāki – līdz šā gada aprīļa beigām aptuveni 6% apmērā. Tas tādēļ, ka 20 gadu laikā ASV akciju tirgū bijuši divi pamatīgi lāču tirgi. Viens ir jau pieminētā globālā finanšu krīze un otrs – Dot.com burbuļa sabrukums. Vēl 2000. gadā notika viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās, un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība saruka aptuveni par 80% (salīdzinājumam – sešus gadus pirms dot-com burbuļa plīšanas ASV S&P 500 Information Technology indeksa vērtība pieauga par 970%). Lai izrāptos no šīs bedres un sasniegtu jaunu rekordu, Nasdaq Composite indeksam vajadzēja vairāk nekā 15 gadu.

Tendence sevi pārliecināt

Ilgstoši dāsns un izcils akciju sniegums daļai investoru var likt sajusties gudrākiem, nekā tie ir patiesībā. Ir pētījumi, kas liecina, ka tirgus cenu izaugsmes brīžos daudziem ir tendence sevi pārliecināt par to, ka viņu pagātnes paredzējumi bijuši krietni pareizāki nekā patiesībā. Mēdz teikt – ja jums pēdējo piecu gadu laikā ir veicies, vajag pavērtēt savu ego, jo «īsta» investora spējas tiek pārbaudītas laikos, kad tirgū ir panika. Nekad nav īsti skaidrs tas, cik dziļš var būt kāds attiecīgais kritums, kas ieguldījumu atdevei kādu laiku var likt izskatīties ļoti slikti. Vienmēr ir skaisti runāt par ilgtermiņa tirgus atdevi. Tiesa gan, gadījumā, ja tiek nokavēts kāds būtisks īstermiņa tirgus pagrieziena punkts, tam ietekme uz kopējo investīciju atdevi var būt vēl ilgi.

Kopumā - ja pieņem, ka nākotne būs līdzīga pagātnei, tad no akciju tirgiem ilgākā termiņā joprojām var gaidīt visai pievilcīgu izaugsmi. Tiesa gan, tas ietvers periodiskas galvassāpes un, iespējams, arī kādu pamatīgu peļņas sadegšanas periodu. Rezumējot - iepriekšējie 10 gadi šajā ziņā, iespējams, uzzīmē pārāk optimistisku ainu.

Pagrieziena punkts?

Interesanti, ka pašlaik ir daudz spriedumu par to, vai šis mēnesis finanšu tirgos nav atnesis kādu nozīmīgāku pagrieziena punktu. Dažu pēdējo dienu laikā ASV akciju cena nogāzusies gandrīz par 5% (maija mēnesim tas ir sliktākais starts gandrīz 50 gados). Kādu laiku tika pieņemts, ka ietekmīgākie pasaules politiķi izvairīsies no tirdzniecības karu eskalācijas. Šomēnes šādi pieņēmumi sākuši pagaist, un nu pamata paredzējums ir, ka protekcionisma frontē pirms uzlabojumiem kādu laiku kļūs vēl sliktāk. Kādā brīdī pie vadošo ekonomiku durvīm var klauvēt arī recesija.

Šobrīd tiek pausta pārliecība, ka pārskatāmā nākotnē finanšu tirgiem nāksies sadzīvot ar lielāku cenu svārstīgumu. Daudz kas tradicionāli būs atkarīgs no centrālo banku gan teiktā, gan darītā. Iespējams, tirgus dalībnieku omu var uzlabot, ja ASV Federālo rezervju sistēma dos skaidrākus mājienus, ka tā drīz ir ieplānojusi procentu likmju samazinājumu. Tāpat uzmanība tiks pievērsta vadošo pasaules tautsaimniecību raksturojošajiem datiem – tam, vai tie apliecinās tālāku izaugsmes sabremzēšanos.