14. maijā tapusi pirmā versija Kriminālprocesa likuma 125. panta izmaiņām, kuru jēga ir konstatēt naudas noziedzīgo izcelsmi, bet līdztekus tā paver iespējas «vainīgo» naudu konfiscēt, vēl pirms cilvēks ir notiesāts

Likumdošana

Viss stāsts par Kriminālprocesa likuma dažādu pantu maiņu ir daudz plašāks un pamatā saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu pēc Monayval un citām starptautiskajām prasībām, tomēr 125. panta izmaiņas ir tāda kazuistika starp cilvēka vainu noziegumā un to, cik noziedzīga ir viņa nauda vai manta.

Vista vai ola?

Varētu pat salīdzinājumam izmantot izseno jautājumu: «Kas bija pirmais – vista vai ola?» Diemžēl iespējamās sekas personai no konkrētās dilemmas interpretācijas policijā var būt daudz skarbākas par izvēli – omlete vai vistu stilbiņi. Runa ir par mantu, kuru var atņemt, nesagaidot atbildi uz jautājumu, vai persona ir vainīga, bet tiesas Latvijā, kā zināms, notiek ilgi.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tās priekšsēdētājs Andrejs Judins pēc ilgām debatēm nolasīja panta pašreizējo gala versiju: «Ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato šo līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.»

Likuma pantam vēl jānonāk Juridiskās komisijas sēdē, bet pēc tam Saeimā, tomēr līdz deputātu vasaras brīvdienām tas jāpieņem, lai Latvija izskatītos labāk Monayval ziņojumā. To jau iepriekš Dienas Biznesam apstiprināja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Jāuzlabo Krimināltiesību normu efektivitāte noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanā. Tāds ir kopējais daudzu likumu grozījumu lozungs.

Debatēs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš bija par skarbāku versiju, izslēdzot no redakcijas vārdus «aizdomās vai apsūdzēta», kas paredzētu iespēju kontus par labu valsts budžetam iztīrīt arī personām, kuras ir liecinieku statusā. Tiesa, V. Vītoliņš norādīja, ka policija negrasās šādi interpretēt pantu. Šo versiju pagaidām neatbalstīja. Tādai versijai krasi iebilda arī premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, norādot, ka mērķis ir vērsties pret aizdomās turamajām personām, nevis lieciniekiem, kuru liecības nedrīkst izmantot pret viņiem pašiem.

Policijai vajag punktu

Kopumā apakškomisijas sēde noritēja bez smagām iebildēm likuma panta redakcijai, un vairākums pārstāvju uzsvēra, ka šādas izmaiņas ir akūti nepieciešamas. Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise norādīja, ka tieši 125. panta trūkuma dēļ lietas nenonāk līdz tiesai un izmeklēšana velkas neiedomājami ilgi.

«Mums praktiskajā darbā ir nepieciešams pieturas punkts, kad lietu var nodot tālāk, pretējā gadījumā visu laiku ir vēl kaut kas jāizmeklē un process kļūst teju nebeidzams,» sacīja I. Gise. Praktiski notiek neformāla pierādījumu vākšanas uzlikšana apsūdzētajam, ko definē: « ...ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato šo līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.» Proti, līdzšinējā prakse, ka valsts pierāda vainu, tiek mazliet mainīta, būtiski atvieglojot policijas darbu.

Apsūdzība taisa likumu

Tieslietu ministrija apakškomisijas sēdē norādīja uz risku, ka panta formulējums varētu būt antikonstitucionāls, tomēr deputāte Juta Strīķe ministrijas juristes ātri apklusināja ar jautājumiem: «Kā konkrēti un kurā vietā antikonstitucionāls?»

Ļubova Švecova no partijas Saskaņa apakškomisijas sēdi pameta jau pirmajās minūtēs, pārmetot A. Judinam, ka nav pieaicināti vajadzīgie eksperti. Iepriekšējās debatēs par šo pantu deputāte izturēja gandrīz līdz sēdes beigām, kad paziņoja, ka jāļauj vien A. Judinam uzrakstīt jaunu Kriminālprocesa likumu pilnībā un tad būšot miers.

Ļ. Švecovas pārmetums par trūkstošajiem ekspertiem patiesībā ir pamatots, tomēr tas būtu adresējams nevis A. Judinam, bet advokātiem. Saeimas apakškomisijas sēdē izskanēja gan tiesas, gan prokuratūras, gan policijas viedokļi par panta tekstu, tomēr aizstāvības tur vienkārši nebija. Līdz ar to ir grūti piekrist likuma grozījumiem, kurus pēc būtības taisa tie, kuri izmeklē un apsūdz.

Tiesas eksperts brīdina

Vienīgais nopietnais oponents A. Judina grozījumiem Kriminālprocesa likuma 125. pantā bija Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, juridisko zinātņu doktors Jānis Baumanis.

«Jūs visi te pareizi runājat, bet tur jau ir tā lieta, ka pareizi tiek stāstīts, bet nepareizi tiek uzrakstīts! Es šaubos, ka šī norma apdraudēs nevainības prezumpciju, bet paskatieties uz tās vārdisko saturu. Tiek izskaidrots, kas ir, visticamāk, noziedzīgi iegūts,» sacīja J. Baumanis.

Viņš norādīja, ka 125. pantā šobrīd tiek izskaidrots, kad tiek sasniegts 124. panta 6. daļā paredzētais civiltiesiskais standarts. 124. pants likumā ir par pierādīšanas priekšmetu, un 6. daļa skan šādi: «Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.»

«Tur ir pateikts, ka, ja persona nespēj ticami izskaidrot šos standartus, tad var konfiscēt mantu – tas tur ir ierakstīts! Nav ierakstīts nekas attiecībā uz vainu. Šeit tas civiltiesiskais standarts tiek gremdēts tik zemu, ka, ja persona neveic savus pienākumus, tad var konfiscēt mantu un, visticamāk, šo varēs izmantot procesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,» deputātiem norādīja J. Baumanis, ieteikdams viņiem balsojot ņemt vērā, ka konkrētie grozījumi top vien kā iepriekšējā panta 6. daļas skaidrojums.

«Šajā sakarā tiesības neliecināt būs izmantotas pret personu. Diez vai tas skar nevainības prezumpciju, jo uz to vēl aizvien saglabāsies krimināltiesiskais pierādīšanas standarts. Jaunā versija ietver civiltiesisko standartu un dažas citas pazīmes, bet tur visur parādās personas pienākumu neveikšana. Stāsts par pienākumu nepildīšanu, kuru kaut kur vajag ielikt iekšā, veido kopēju sajūtu – ir tik daudz normu sataisīts, kas uz to visu attieksies. Tajā var apmaldīties. Pazudīs jēga! Jūs izskaidrojiet citiem deputātiem, ka ir sasniegts civiltiesiskais standarts, ja persona ticami neizskaidro naudas izcelsmi. Nekādas citas būtības te nav!» uzlūkodams A. Judinu un J. Strīķi, sacīja J. Baumanis.