SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas

Telekomunikācijas

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

2017. gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Tet (Lattelecom) apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrol- pakete Latvijas valstij. Lai arī drīzo Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr 2018. gada 12. jūlijā tā brīžā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību, kura sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi par to, ko īsti paredz šis dokuments, – privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt. Tajā pašā laikā memorands neparedz ne faktisku, ne juridisku Tet un LMT apvienošanu, taču tika paredzēts, ka akcionāri izstrādās abu uzņēmumu turpmākās darbības, attīstības stratēģiju. Jāatgādina, ka M. Kučinskis pērn augustā izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību Tet un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā.

Sarunas notiek

Jāatgādina, ka ziņu aģentūra LETA ziņoja, par Tet un LMT akcionāru sarunām par to abu apvienošanu. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro aģentūrai LETA skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri – Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un Telia Company – pārsprieda jautājumus par Tet un LMT nākotnes perspektīvām. R. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par Tet un LMT apvienošanu esot pāragri spriest. Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par Tet un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli.

Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā. Vienlaikus satiksmes ministrs Tālis Linkaits aģentūrai LETA norādīja, ka abu kompāniju tuvināšana būtu ieguvums gan patērētājiem, gan akcionāriem. «No abu kompāniju tuvināšanas mēs saredzam ieguvumus gan patērētājiem, gan akcionāriem,» teicis satiksmes ministrs.

Tajā pašā laikā Tet un LMT vadība savu pozīciju par spriesto abu uzņēmumu apvienošanu aģentūrai LETA nekomentēja, norādot, ka tas ir uzņēmumu akcionāru jautājums.

Akcionāru mērķis

«Lai atbildētu uz jautājumu, vai abus telekomunikāciju uzņēmumus vajag apvienot vai nevajag, vispirms ir jāzina to akcionāru mērķis,» uz citu skatupunktu norāda Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), savukārt iepriekš daudzus gadus strādāja par Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem būtiskākais būtu pavisam cits. «Vienam akcionāram – Zviedrijas kompānijai Telia – Latvija (LMT un Tet) ir tikai viens no tirgiem, kur tā strādā, un tas savā ziņā ir pretrunā ar otra akcionāra – Latvijas valsts – uzstādījumu, ka uzņēmums vai uzņēmumi sekmīgi strādā (konkurē) ārzemēs,» uz akcionāru atšķirīgiem skatupunktiem norāda Ģ. Greiškalns. Viņš norāda, ka pašlaik gan LMT, gan Tet strādā Latvijas tirgū un tiem faktiski nav lielu iespēju strādāt ārējos tirgos. «Ja abu uzņēmumu apvienošana ļauj strādāt ārvalstu tirgos, tad no Latvijas skatupunkta tas ir ieguvums.» Citi mērķi, kurus valsts kā akcionārs varētu īstenot caur uzņēmumiem, varētu būt informācijas un tehnoloģiju inovāciju attīstība, kas stimulētu pētniecību un jauninājumus datu jomā. Turpinās diskusija par telekomunikāciju uzņēmumu nozīmi nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu TV un datu apraidi visā teritorijā vai vienādu nosacījumu pieeju infrastruktūrai. Ne velti abi uzņēmumi ir iekļauti Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sarakstā – tā Ģ. Greiškalns. Viņš norāda, ka pēc tam jau ir nākamie jautājumi. «Ja Latvijas valstij ir skaidrs mērķis, tad arī var izvēlēties to īstenošanai atbilstošu stratēģiju,» uzsver Ģ. Greiškalns. Vienlaikus, viņaprāt, stāsts par to, ko un kā Latvijas valsts darīs ar savām telekomunikāciju kompāniju kapitāldaļām, jau ir bijis vismaz sešu valdību dienaskārtībā, bet līdz šim brīdim galīgā lēmuma tā arī nav. «Protams, jebkuram lēmumam būs ietekme gan uz tirgu, gan konkurenci, gan samaksātajiem nodokļiem, gan dividenžu ienākumiem valsts kabatā,» uz jautājumu par iespējamo ietekmi atbild Ģ. Greiškalns.