Jaunie zīmola Druvas saldējums īpašnieki novērtē tā vēsturi, bet domā arī par inovāciju

Piena pārstrāde

Iestājoties siltākam un saulainākam laikam, uzreiz pieaug pieprasījums pēc saldējuma, stāsta uzņēmumā Tērvete food. Kopš pagājušā gada rudens tas atjauno vēsturiskās produkta ražošanas tradīcijas Saldus novada Druvā un strādā arī pie jauna sortimenta.

Iespēja pārstrādāt pašu saražoto

Iepriekš ražotnē saimniekoja AS Druva Food, taču tai 2017. gada beigās tiesa ierosināja maksātnespējas procesu. Nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro SIA Tērvete food iegādājās pērn. Uzņēmums ietilpst Paškausku ģimenes holdingā Agrolats Group. «Mūsu kopējā filozofija ir, ka visa pamats ir lauksaimniecība. Ar pārējām lietām varam tam radīt pievienoto vērtību,» ražotnes iegādi pamato Agrolats Group finanšu direktors, SIA Tērvete food valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks. Sākumā kompānija nodarbojās ar augkopību, tālāk pievērsās lopkopībai, izveidojot lielāko piena fermu Baltijā. Savukārt, ražojot pienu, radās jautājums par tā pārstrādi. Saldējuma ražošana šķita pietiekami interesanta joma.

Uzņēmums, no vienas puses, domā par vairāk nekā 30 gadus ilgo tradīciju turpināšanu, no otras puses, vēlas attīstīt jaunus, tirgū iepriekš nebijušus produktus. Šī būs pirmā sezona, ir daudz jāmācās un jārēķinās arī ar kļūdām, sākot darboties jaunā jomā.

Druvas saldējuma vērtība ir bērnības garša, zīmols patērētāju apziņā nostiprinājies gadu gadiem. Tērvete food negrasās no tā atteikties. Ir saglabāta klasisko garšu līnija – vaniļas, šokolādes, rozīņu un cigoriņu –, attīstīta ogu līnija, iepriekšējām papildus piedāvājot smiltsērkšķu un cidoniju. Kā pilnīgs jaunums drīzumā veikalos parādīsies Druvas saldējums uz kociņa ar četru veidu garšām. Jaunie produkti ir valdes locekles Evas Vormas un tehnoloģes Sanitas Vaičkus rokās. Viņa piebilst, ka vafeļu glāzītes atšķirībā no citiem ražotājiem cep paši. Tās vienmēr ir svaigas, ceptas divas nedēļas pirms saldējuma ražošanas.

«No ekonomiskā viedokļa varbūt nav loģiski to turpināt un uzturēt, tas uzliek slogu pašizmaksai. Taču tā ir lieta, ko gribam saglabāt, jo rezultāts ir produkta īpašā garša,» norāda Tērvete food valdes loceklis, tirdzniecības un mārketinga vadītājs Andris Limanāns.

Ar cenu necīnīsies

Saldējuma tirgū Latvijā ir divi lielākie spēlētāji. Pusi aizņem Food Union produktu portfelis, tam pieder tādi zīmoli kā Karlsons, Ekselence, Pols, Tio. Vairāk nekā 20 procentu tirgus aizņem Ingman ar tādiem zīmoliem kā Magnum, Mājas, SuperViva un citiem. Pārējie saldējuma ražotāji cīnās par atlikušo pīrāga daļu. Druvas saldējumam pirms īpašnieku maksātnespējas bijuši aptuveni četri procenti tirgus, bet šobrīd, atsākot atgūt zaudēto, varētu būt aptuveni procents. Taču par patieso situāciju varēs spiest pēc vasaras sezonas, kad patēriņš, salīdzinot ar ziemu, atkarībā no laikapstākļiem pieaug pat desmit reižu.

Konkurence šajā produktu kategorijā ir ļoti spēcīga. To pierāda skaitļi. Piemēram, lielveikala Rimi hipermārketu vitrīnās atrodas 150 līdz 200 veidu saldējumi, vēl aptuveni tikpat pirms katras jaunās sezonas ražotāji piedāvā kā jaunumus un gaida tirgotāju apstiprinājumu. «Ir divi periodi, kad tirdzniecības tīkli pārskata savu sortimentu, – ziema un vasara,» skaidro A. Limanāns. «Ļoti daudz kategorijā atkarīgs no inovācijas, jaunām garšām, kas jāsagatavo uz katru sezonu.» Ziemā klientus vairāk interesē lielie iepakojumi, vasarā vairāk vietas vitrīnās atvēl impulsa pirkumiem jeb porciju saldējumiem.

Tērvete food gan uzsver, ka savu vietu negrasās izcīnīt, piedāvājot zemu cenu. «Mēs vienmēr izmantosim kvalitatīvas izejvielas, neražosim saldējumus ar esencēm. Gribam, lai patērētājs jūt ogu dabīgo garšu. Tāpēc arī nekad nebūsim lētā segmenta produkts,» pauž M. Muižnieks. Druvas saldējuma sastāvā, salīdzinot ar citiem ražotājiem, ir par vidēji 20 % augstāks piena saturs – 50 %. Tas nāk no pašu AS Agrofirma Tērvete kūtīs mītošajām govīm. Tiek izmantots Latvijā ražots ievārījums Pūre.

Plašākais piedāvājums

«Mūsu stiprā pozīcija, uz ko orientējamies, ir HoReCa sortiments, kas pieejams ne tikai veikalos, bet arī kafejnīcās, pie sezonālajiem tirgotājiem,» saka A. Limanāns. Druvai šajā kategorijā ir plašākais piedāvājums Latvijā – 30 veidu saldējumi. Tiek domāts arī par jaunām garšām, dažas no tādām ir aveņu-maskarpone, sāļā karamele, vaniļa ar marmelādi.

Uzņēmums orientējas arī uz operatīvu un kvalitatīvu piegādes servisu. «Tas ir viens no būtiskiem faktoriem karstā laikā, kad saldējuma noiets ir liels, saldētavas strauji tukšojas un klientiem vajag piegādāt tūlīt un tagad,» norāda A. Limanāns. Viņš uzņēmumā strādā pusgadu, iepriekšējas pieredzes tieši šīs kategorijas produkta pārdošanā nav. Arī pārējā tirdzniecības komanda ir jauna.

Otrs būtisks faktors loģistikā ir atbilstošas temperatūras nodrošināšana visā piegādes ķēdē, pretējā gadījumā produkts zaudē kvalitāti. Tas ir process, kuru vajag ļoti rūpīgi izplānot un kur nepieciešami labi partneri loģistikas jomā. Lai pārliecinātos, ka produkta kvalitāte necieš, HoReCa grupas klientus pēc iespējas vairāk cenšas apkalpot paši.

Uzņēmumā prognozē, ka izteiktais sezonalitātes raksturs un pieprasījums atkarībā no laikapstākļiem būs liels spiediens uz visu komandu – ražošanas darbiniekiem, tirdzniecības daļu, loģistikas darbiniekiem –, lai piegādātu pietiekami daudz produkcijas īstajā laikā un vietā. Teorētiski var saražot saldējuma krājumus jau laikus, taču, ja vasaras atnākšana kavēsies, tas nozīmēs iesaldētus līdzekļus, turklāt arī šim produktam ir savs derīguma termiņš.

Iesākumā – Kurzemē

Pirmās sezonas plānus, uz kuru reģionu vairāk fokusēties, nosaka zīmola vēsturiskā izplatība, distribūcijas politika. «Druvas zīmolam visaugstākā atpazīstamība ir tieši Kurzemē. Līdz Rīgai to vēl zina labi, bet uz austrumiem no Rīgas jau mazāk, jauc ar Fazer grupas zīmolu, kas ir maizes izstrādājumiem, bet Daugavpilī, tirdzniecības aģentiem prezentējot Tērvete food tirdzniecības plānus, bija cilvēki, kas vispār nezināja tādu saldējumu,» par pētījuma rezultātiem stāsta A. Limanāns.

Taču ražotnes jauda ir ļoti liela. Pat ziedu laikos Druva Food to darbināja vien ar 20 procentu atdevi. Tas nozīmē – lai maksimāli izmantotu resursus, nepieciešams strādāt ne tikai vietējā tirgū, bet arī produkciju eksportēt. Tā nākotnē pat varētu būt lielākā daļa no noieta. «Nebūs finansiāli racionāli veikt konkurences cīņas šeit, ja tajā pašā laikā ir daudz iespēju citur,» uzskata M. Muižnieks. Uzņēmums ir gatavs gan ražot produkciju ar sadarbības partneru vārdu, gan virzīties tirgū ar unikālu un interesantu produktu. Par realizāciju domā galvenokārt tajās valstīs, kur Argolats Group jau ir pārstāvēta. Iestrādes ir pat Ķīnā, kur, lai cik pārsteidzoši tas arī nebūtu, saldējums vafeļu glāzītē ir pieprasīts.

Tāpat iespējams palielināt noieta apjomu, mēģinot ietekmēt Latvijas patērētāju paradumus. Citās valstīs saldējums ir arī ierasta deserta sastāvdaļa, mēs vairāk esam smalkmaizīšu ēdāji. Latvijā viens cilvēks gada laikā apēd vidēji četrus līdz sešus kilogramus saldējuma. Zviedrijā, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem, tie ir 14 litri uz cilvēku.