Atkritumu apsaimniekošanas nozare joprojām stāv lielu izaicinājumu priekšā, tomēr termiņu tuvošanās prasa straujāku rīcību

Vide

Joprojām viena no aktuālajām problēmām, kas jārisina Latvijai, ir atkritumu pārstrādes apjomu palielināšana un atkritumu šķirošana. Attiecībā uz pēdējo dati rāda, ka situācija tomēr ir uzlabojusies. Jāmin, ka vides jomā izaicinājumu netrūkst – parādījušās jaunas prasības no Eiropas Savienības (ES), un joprojām aktuāla tēma ir lietoto riepu apjomu mazināšana Latvijā. Jāatgādina, ka šī problēma aktualizējās vēl 2017. gadā pēc postošiem ugunsgrēkiem nelegālās un puslegālās riepu izgāztuvēs Rīgā un Jūrmalā. Protams, nevar neminēt atkritumu apsaimniekošanas nozares ilgi gaidīto konkursu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kurā tik tikko noskaidrots konkursa uzvarētājs. Tāpat aizvien populārāks kļūst t.s. zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids un aprites ekonomikas principu ieviešana ikdienā.

Latvijai jāsasparojas

Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums liecina, ka Latvija var nesasniegt ES Atkritumu direktīvas 2020. gadam uzstādītos mērķus, kā arī, iespējams, 2035. gada mērķus. Eiropas Parlaments pērn apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, atbalstot vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus. Četri apstiprinātie likumprojekti ir solis ceļā uz aprites ekonomiku, kas paredz samazināt radīto atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu. Noteikumi paredz, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Noteikumos arī runāts par pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu par 50%. Latvijai tas ir izaicinājums, ņemot vērā, ka, pēc Eurostat datiem, 2016. gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30% atkritumu, bet vairāk nekā 70% nonāca poligonos. Likumprojekts nosaka, ka 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10%. DB aptaujātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi norāda, ka Eiropas izvirzītie mērķi ir atbalstāmi un sasniedzami, tikai ir jāveic konkrētas darbības, lai to izdarītu. Proti, ir jāveicina iedzīvotāju vēlme šķirot atkritumus, iespējams, pat nākotnē ieviešot sodus par nešķirošanu, kā arī nozarei ir jāstrādā pie rūpīgākas un detalizētākas savākto un pārstrādāto atkritumu statistikas uzskaites, aktīvi jāievieš modernās tehnoloģijas, kas atvieglos un paātrinās pārstrādi.

Izskatās labāk

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis. Proti, kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22 procentpunktiem, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. No tās galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, ieradums izmest visus atkritumus vienuviet. Infrastruktūras pieejamība ir visbiežāk pieminētais faktors, kas mudina vai kavē sākt atkritumu šķirošanu: gandrīz divas trešdaļas jeb 60% atkritumu nešķirotāju atzīst, ka labprāt to darītu, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti speciāli konteineri. Dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūra pēdējos gados ir uzlabojusies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka Latvijā darbojas vairāk nekā 3,2 tūkst. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, papildus šai infrastruktūrai 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot savākšanas maršrutus. Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem.

Rušina depozīta sistēmu

Šajā sasaukumā parlaments turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs  depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa apmaiņai. Tomēr jaunākās aptaujas parāda, ka tikai 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ļoti labi izprot to, kā darbosies Latvijā iecerētā depozīta sistēma, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā aptauja. Proti, iedzīvotāji ir pārliecināti, ka iecerētajā sistēmā pieņems daudz plašāku iepakojumu klāstu, nekā paredzēts. Tostarp iedzīvotāju ieskatā tiks pieņemtas arī 18 litru ūdens pudeles, vīna pudeles vai stiprā alkohola pudeles. Sabiedrības vairākums vēlas, lai šo dzērienu iepakojums tiek pieņemts depozīta sistēmā. Arī nozares uzņēmumi norāda, ka uz depozīta sistēmu ir jāskatās plašāk un tajā jāiekļauj arī cita veida iepakojums.

DB jau ir rakstījis, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā tiek uztverta ar dalītām jūtām, jo vēl 2017. gadā VARAM norādīja, ka šāda sistēma sevi neattaisnotu un nesniegtu būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā, tāpēc efektīvāka būtu dalītā atkritumu vākšanas sistēma.

Ir iecerēts, ka sistēma sāks darboties no 2020. gada. Tik tikko Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija visas dzērienu nozares vārdā vienojās par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību depozīta sistēmas efektīvai ieviešanai Latvijā. LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka depozīta sistēma ir vienīgais līdz šim pierādītais veids, kas ļauj sasniegt ES uzstādītos iepakojuma savākšanas mērķus, tostarp ES Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas noteikto, ka līdz 2025. gadam ES dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029.gadam - 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem. Viņa arī atgādina, ka, nesasniedzot iepriekš minētos mērķus, Latvijai draud ES soda sankcijas 90 milj. eiro līdz 100 milj. eiro apmērā.

Nokož kūku

Pēc vairāku gadu ilgām peripetijām pagājušajā gadā beidzot tika izsludināts Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Getliņi Eko konkurss par atkritumu apsaimniekošanu, un šobrīd ir tapis zināms, ka šajā konkursā uzvarējusi SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide apvienotais uzņēmums SIA CREB Rīga. Kopējā līguma vērtība ir 686,3 milj. eiro. Šobrīd abiem uzņēmumiem ir jāziņo Konkurences padomei par apvienošanos kopējā uzņēmumā.