SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta un igauņu kompānija Reach-U AS apvieno spēkus un izstrādā ģeotelpisko risinājumu pašapkalpošanās platformu GeoDataHub, ar ko iecerējuši kopīgi attīstīties pāri robežām

Tehnoloģijas

Kad globālās kompānijas vēlas ienākt Baltijas valstīs un izveidot IT risinājumus, trūkst kvalitatīvu ģeodatu un saistīto pakalpojumu. «Problēma tāda, ka katram no šiem IT sistēmu izstrādātājiem ir jāiet pie katras valsts datu un pakalpojumu piegādātāja un jāprasa dati atsevišķi par Latviju, Igauniju un Lietuvu, jāslēdz dažādi līgumi, ir dažādas datu struktūras, nosacījumi, viss jāintegrē ar pārējām IT sistēmām. Taču bieži vien biznesa darbības notiek Baltijā kā vienā reģionā un tas tiek uztverts kā vienots tirgus. Tāpēc tas ir neērti, dārgi, neefektīvi, un nereti kompānijas izvēlas globālo piegādātāju pakalpojumus, taču tie nav pārāk aktīvi uz datu atjaunošanu un papildināšanu. Nereti globālo piegādātāju informācija ir novecojusi par diviem trim gadiem. Mūsdienās tas neder,» stāsta Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs. Tāpēc uzņēmums kopīgi ar Igaunijas ģeoinformātikas kompāniju Reach-U AS uzsāka darbu projektā Baltic Geodata Marketplace, tā mērķis ir izveidot vienkopus pieejamu ģeogrāfisko datu pakalpojumu avotu, ko citi uzņēmumi var izmantot savos IT risinājumos. Šī projekta rezultātā radīts portāls GeoDataHub.eu, kas nodrošinās datu pakalpojumu saņemšanu un izmantošanu citos IT risinājumos. Plānots, ka projekts tiks pabeigts šī gada augustā.

Risina kopīgu problēmu

Reach-U un SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta darbojas līdzīgās nozarēs un atsevišķās jomās iepriekš mazliet konkurēja. Vienā no tikšanās reizēm igauņi stāstīja par savu pieredzi Tuvajos Austrumos, kur saskārās ar problēmu, ka, ieviešot kādu IT risinājumu sadarbībā ar ārvalstu partneriem, atdūrās pret to, ka nav pieejami kvalitatīvi vietējie ģeogrāfiskie dati, un pat tad, ja tie ir pieejami, tie ir jānopērk, pašiem jākonvertē, jāmēģina iestrādāt risinājumā, bet pēc dažiem gadiem attopas situācijā, kad nav iespējas iegūt jaunākus datus. Atsevišķos tirgos Jāņa sētai bija līdzīgas problēmas – lai gan ir gana kvalitatīvs vietējais datu piegādātājs, tam nav IT kompetenču, lai tos pārvērstu automātiski izmantojamos pakalpojumos. Tā radās doma radīt GeoDataHub, ar ko pēc kāda laika varētu kopīgi doties pasaulē.

Līdz šim šis ir lielākais šī Latvijas uzņēmuma pārrobežu sadarbības projekts. «Mūsu atbildība vairāk saistīta ar ģeogrāfiskajiem datiem un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, bet igauņu kolēģi vairāk atbildīgi par risinājuma izstrādi. Mums ir ideāls kompetenču sadarbības modelis. Sadarbojoties diviem partneriem, ir lielāka pievienotā vērtība. Varētu to darīt arī vienatnē, bet tad tas būtu vietējs Latvijas skatījums. Arī no līdzekļu izmantošanas viedokļa tas nav pārlielu racionāli,» spriež M. Vimba. Kopējā projekta summa ir 765,6 tūkst. eiro; 493,2 tūkst. eiro ir ERAF Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Interreg V-A finansējums.

Jau stāv rindā

M. Vimba apgalvo, ka tirgus interese ir liela. Lai gan pakalpojums vēl nav pabeigts, jau ir vairāki interesenti, kas jau pierakstījušies rindā uz to. «Saistībā ar darbaspēka izmaksu kāpumu kompānijas meklē veidus, kā ar IT risinājumiem padarīt savu ikdienu efektīvāku. Pirms diviem trim gadiem vēl varēja pieņemt darbā papildu «rūķīšus», kas ievadīja un apstrādāja datus, bet šobrīd trūkst cilvēkresursu. Ir virkne lietu, ko IT risinājumi var atvieglot,» viņš teic.

Pašreizējos interesentus M. Vimba iedala vairākās grupās. Vieniem ikdienas procesos vajag precīzu kartogrāfisko informāciju, uz kuras likt savus datus, otriem vajadzīgas precīzas adreses, lai izmantotu tās savos pakalpojumos, kā arī lai plānotu piegādes e-komercijā. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmumos, kuri pārvadā salīdzinoši mazvērtīgas preces, bet bieži un lielos apjomos, piemēram, atkritumu savākšanas kompānijām, kurām ir liels daudzums punktu, kas jāapmeklē, un liela daļa efektivitātes slēpjas tajā, cik ģeogrāfiski precīzi un gudri plāno un optimizē maršrutus. Ar to nodarbojas SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta grupas uzņēmums SIA Mappost.

Paredz pieprasījuma kāpumu

M. Vimba spriež, ka šis risinājums būs svarīgs gan lielajās pilsētās, gan reģionos. «Lielajās pilsētās ir vislielākā ekonomiskā aktivitāte, jo vairums uzņēmumu un to ikdienas darbības ir to tiešā tuvumā. Tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežizstrāde un arī pasta piegādes darbības jāveic visā Latvijā, un tajās liela loma ir precīzai ģeogrāfiskajai informācijai – uzņēmumi izmanto diezgan dārgas automašīnas un līdz ar to kļūdas ir dārgas. Ir dārgi uz dullo meklēt, kur katrs objekts atrodas. Ģeogrāfisko komponentu izmantošana ļauj samazināt citas izmaksas. Piemēram, prasmīgi izmantojot ģeodatus, var būt nepieciešams nobraukt mazāk kilometru. Mūsu priekšrocība ir tā, ka lauku apvidos globālie piegādātāji nespēj tik ātri atjaunot datus – tā ir mūsu kā nišas spēlētāja iespēja,» viņš norāda. Vaicāts, cik bieži uzņēmums spēj aktualizēt jaunāko informāciju, M. Vimba teic, ka regulāri saņem informāciju no oficiālajiem reģistriem, tāpat notiek mērķtiecīga atsevišķu teritoriju pārskatīšana un datu atjaunošana. Šajā procesā nozīmīga loma ir arī SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta pakalpojumu lietotājiem, kas ziņo par pamanītajām neprecizitātēm. Uzņēmums izmanto aktuālās adreses, par kurām informāciju saņem no dažādiem reģistriem. «Latvijā ir tuvu vienam miljonam adrešu, un mūsu esošajos pakalpojumos dienā saņemam vairākus miljonus karšu un ģeodatu servisu pieprasījumu. Paredzams, ka ar GeoDataHub ieviešanu šie apjomi kāps,» saka M. Vimba.

Lūkojas ārpus Baltijas

Uzņēmumi šo produktu plāno piedāvāt arī plašāk pasaulē. «Ir bijuši jau pāris mēģinājumi. Sadarbībā ar igauņu partneri bija iespēja pārbaudīt, kā uz šādu platformu skatītos Vjetnamā. Tāpat partnerim ir labas iestrādnes Āfrikā un Dienvidamerikā, kas pašlaik tehnoloģiski neatrodas pasaules avangardā un kur pagaidām nav tik ļoti atvērti dati, kā tas ir vietām Ziemeļvalstīs. Taču vienlaikus ir gana augošs pieprasījums pēc ģeogrāfiskās informācijas, ko tālāk izmantot biznesa sistēmu būvniecībā. Dati ir pie dažādiem to turētājiem, bet tiem nav ne kapacitātes, ne zināšanu, kā tos pārvērst augstas pievienotās vērtības pakalpojumos,» stāsta M. Vimba.

Neviens tehnoloģiju projekts nav stāsts par tehnoloģijām, bet gan par cilvēkiem, un ar to arī saistās lielākie sarežģījumi – sākot jau ar tik vienkāršām lietām kā abu uzņēmumu kalendārā plānošana. «Kopējā komanda ir liela, bet ne visi ir iesaistīti uz pilnu slodzi – daudziem ir arī citi pienākumi,» saka M. Vimba.

Audzē eksportu

Pērn SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta apgrozījums bija 1,5 miljoni eiro, kas ir mazliet vairāk nekā 2017. gadā. Šogad plānotais apgrozījums ir teju divi miljoni eiro. «Esam strauji attīstījušies eksportā, mērķtiecīgi pievēršot uzmanību tirgus paplašināšanai. Lielākais karstais notikums ir projekts Maltā, kur vēsturiski ir dažādas koordinātu sistēmas un ģeogrāfiskie dati ir dažādās sistēmās, kā dēļ rodas problēma, kad nevar savstarpēji apmainīties ar informāciju, jo katram ir sava atskaites sistēma un īsti nav rīku, kā to salikt kopā,» stāsta M. Vimba.

Pērn eksports veidoja 37% no uzņēmuma apgrozījuma, bet šobrīd tie ir jau 40%. Ir biznesa virzieni, kur ir pat 70% eksports. SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta eksporta ģeogrāfija ir palielinājusies līdz vairāk nekā desmit valstīm, kur uzņēmums piedāvā gan tradicionālās kartes, gan kartogrāfiskos pakalpojumus citām kompānijām. «Esam padziļinājuši sadarbību ar Zviedrijas lielāko karšu izdevniecību un faktiski esam kļuvuši par šī uzņēmuma jauno produktu izstrādes komandu, bet Somijā mums ir savs meitas uzņēmums,» teic M. Vimba. 2016. gadā uzņēmums iegādājās Somijas tūrisma karšu kompāniju Oy e-City AB, kas strādā ar preču zīmi City-Opas. Uzņēmums piedalās starptautiskajos iepirkumos, kas ir veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām iegūt klientus un projektus ārzemēs.

Interjera sastāvdaļa

Ģeotelpisko risinājumu nozare piedzīvo stabilu izaugsmi, jo arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju izjūt vajadzību pēc aktuālākajiem ģeodatiem un to izmantošanas savu ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā. Šāda pakalpojuma nozīme pieaugot arī saistībā ar e-komercijas attīstību. Uzņēmumiem bieži ir vajadzīgas adreses, ir jāizrēķina maršruti, kā arī jāpārbauda, vai jaunā klienta norādītā adrese vispār eksistē.

Runājot par kartogrāfisko produktu lietošanas paradumiem, M. Vimba stāsta, ka tie mainās un īpaši eksportā vērojamas pārmaiņas dizaina priekšmetu virzienā – tradicionālās kartes kļūst par telpas iekārtojuma sastāvdaļu, piemēram, lielas sienas kartes un t.s. kasāmkartes. «Produkti virzās spēlēšanās, dizaina un palielīšanās virzienā,» viņš teic. Zviedrijā un Somijā uzņēmums veido pārgājienu kartes. Jāņa sētai ir arī analogie produkti, bet M. Vimba uzsver, ka tie ir radušies no digitāliem datiem un ar digitālām tehnoloģijām.