Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Ēnu ekonomika

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

«Kreisās» riepas

M. Simanovičs norādīja, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem importēto riepu apjoms Latvijā ir ap 25 000 t gadā, savukārt pēc Valsts vides dienesta datiem riepu apjoms, par kuru ir samaksāts dabas resursu nodoklis (kuras nonāk apsaimniekošanas sistēmās), svārstās starp 11 000 – 15 000 t gadā. «Tas nozīmē, ka apmēram par 10 000 t riepu gadā, kas tiek importētas, nav samaksāts dabas resursu nodoklis,» skaidroja M. Simanovičs. Šim daudzumam, pēc uzņēmēja sacītā, vēl jāpieskaita tās riepas, kuras Latvijā ir uz lietotām un jaunām automašīnām, kā arī tās lietotās riepas, kuras ar mikroautobusiem tiek ievestas no Skandināvijas. Pēc M. Simanoviča sacītā, pēc aptuvenām aplēsēm no šīm riepām vien nesamaksātais dabas resursu nodoklis esot ap 6 milj. eiro. Tas ir, neskaitot nelegāli ievestās aptuveni 22 000 t riepu, kas tika nelegāli uzglabātas un sadedzinātas. Tas ir rezultāts tam, ka dabas resursu nodoklis «īsti nepiekrīt» nevienai iestādei, jo Valsts vides dienestam to ir grūti iekasēt. «Nodokļa adekvātai iekasēšanai, kā arī jomā strādājošo uzraudzībai pietrūkst iestāžu sadarbības,» secināja M. Simanovičs.

Sadrumstalotības efekts

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzina, ka dabas resursu nodokļa administrēšana ir sadrumstalota un, kamēr tā nebūs vienas iestādes atbildībā, uz labiem rezultātiem esot grūti cerēt. I. Pētersonei savulaik bijusi saruna ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (kura pārziņā ilgstoši līdz tam bija vides joma) par to, lai dabas resursu nodokļa administrēšana tiktu koncentrēta vienās rokās. «Riepas no administrēšanas skatupunkta nav nodokļu administrācijas kompetence,» atzina I. Pētersone.

Tika norādīts, ka problēma ir sena, bet šogad aktualizēta, izstrādājot 2019. gada valsts budžetu. Un, lai arī nav iekļauts ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānā, bet Ministru kabinetā sēdes protokollēmumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tika uzdots pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, veidojot to, balstītu uz riska vadību, – lai pārietu uz reāliem kontroles pasākumiem.

Politiķu lieta

Tika norādīts, ka Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018- 2021. gadam viens no uzdevumiem bija pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes, lai veicinātu resursu pārdomātu izmantošanu, bet diemžēl šis uzdevums tā arī nav ticis izpildīts. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdzšinējā pēdējo gadu situācija ar dabas resursu nodokļa ieņēmumu plāna izpildi rada šaubas par palielinātas šī nodokļa likmju ieviešanas jēgu. Proti, ja netiek sakārtota dabas resursu nodokļa iekasēšanas un kontroles sistēma, tad palielinātās prasības un nodokļa apmēri tikai traumēs godīgos šī nodokļa maksātājus, nevis tos, kuri izvairās no tā nomaksas. Turklāt ir šaubas par to, vai šādi darboņi maz saņem sodu.

«Par bēdīgi slavenajām Jūrmalas riepām bija kriminālprocess, kas nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,» norādīja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska. Pēc vairāku aptaujāto domām, lai situāciju mainītu un tos, kuri maksā nodokļus, nenostādītu muļķu lomā, ir nepieciešamas izmaiņas ne tikai normatīvo aktu grozīšanā, bet gan daudz vairāk - balto plankumu novēršanā dažādu iestāžu sadarbībā, informācijas apmaiņā un formālas pieejas izskaušanā. To, kādas izmaiņas šajā jomā būs, rādīs laiks, taču jebkurā gadījumā pasākumu – aktivitāšu – īstenošanai būs vajadzīgi finanšu resursi. 2019. gada valsts budžetā no dabas resursu nodokļa ir paredzēti ieņēmumi 37 milj. eiro apmērā. Vai tos izdosies iekasēt, redzēsim. Saskaņā ar VID datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos faktiski iekasēti 13,66 milj. eiro.