Patlaban aizvien 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos, kas pakāpeniski ir jāaizstāj ar jaunu dzīvojamo fondu

Bankas

Tādēļ Bigbank pievērsusies nekustamo īpašumu projektu attīstītāju finansēšanai, lai veicinātu straujāku jaunu mājokļu pieejamību, intervijā stāsta Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Banka jauno pakalpojumu – nekustamo īpašumu projektu finansēšanu – sākusi piedāvāt nesen. Kas vēl paveikts šā gada sākumā?

Šogad pirmajā ceturksnī bankas izsniegto patēriņa kredītu apjoms palielinājies par 21%, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni. Esam aktīvi strādājuši un veikuši izmaiņas produktos, kā rezultātā šobrīd mūsu piedāvātās procentu likmes esam pilnībā pielīdzinājuši universālo banku patēriņu kredītu likmēm, un tas atspoguļojas arī izaugsmē.

Šajā pusgadā esam sākuši darbu arī pie jaunas bankas IT sistēmas ieviešanas, kas prasa daudz resursu, taču labā ziņa, ka 1. jūlijā tā sāks darbu, un varam solīt, ka tā uzlabos klientu apkalpošanas ātrumu, ērtības un pakalpojumu klāstu, kā arī virzīs mūs pretī mūsu vīzijas sasniegšanai – kļūt par ieteiktāko digitālo finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Pievēršoties nekustamā īpašuma attīstīšanas finansēšanas jomai – kuriem projektiem, pēc jūsu domām, patlaban ir lielākais potenciāls un kuriem banka pievērsīs lielāko uzmanību?

Kā minēts iepriekš, vēl aizvien 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos, kas pakāpeniski ir jāaizstāj. Līdz ar to banka fokusēsies uz dzīvojamā fonda nekustamo īpašumu attīstīšanu. Patlaban no iedzīvotāju puses vērojams pieprasījums pēc ekonomiskām ģimenes mājām vai dvīņu mājām Pierīgā ar platību vidēji ap 150 m2 un 2–3 istabu dzīvokļiem Rīgā – jauniem, moderniem, bet ne ekskluzīviem. Šādu mājokļu vidējā cena ir ap 1400–1600 eiro/m2. Pērn kopumā Latvijā tika uzbūvēti 2411 jauni dzīvokļi, kas ir par 65% vairāk nekā 2017. gadā, un paredzams, ka šajā gadā šis skaits būs vēl lielāks.

Vai pašreizējais jauno mājvietu apjoms ir pietiekams un atbilst iedzīvotāju vēlmēm? Kā vērtējat situāciju tirgū kopumā?

Teorētiski tas ir pietiekams, taču, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – datiem, Latvijā ir vēl vieta izaugsmei. Ne reizi vien izskanējušas bažas par jaunas krīzes tuvošanos saistībā ar augošajām cenām nekustamā īpašuma tirgū, taču, vērtējot šos apjomus, varu teikt, ka krīze netuvojas, un, pat ja tā pienāks, tad tās iemesls nebūs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus, bet ārējie apstākļi, piemēram, Ķīnas un ASV savstarpējās tirdzniecības nesaskaņas vai Brexit ietekme, vai kāds cits globāls satricinājums. Ja raugāmies uz situāciju Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, tas pašreiz ir ļoti sabalansēts, un izaugsme, salīdzinot ar 2007. gadu, ir vienmērīga. Salīdzinājumam – Lietuvā hipotekāro kredītu portfelis pērn pieauga par 12%, bet Igaunijā – par 14%. Latvijā 2017. gadā tas auga vien par 7%, kas nozīmē, ka mums vēl ir vieta izaugsmei.

Vēl ieskatam – Latvijā laika posmā no 2012. līdz 2017.gadam uz 1000 iedzīvotājiem tika uzbūvēts viens jauns dzīvoklis. Lietuvā tie bija trīs jauni dzīvokļi, bet Igaunijā – 2,7 dzīvokļi. Arī šis rādītājs liecina, ka Latvijas tirgū vēl ir izaugsmes potenciāls.

Vai Lietuvā un Igaunijā Bigbank jau piedāvā šo finansējuma veidu?

Bigbank Latvijā nekustamā īpašuma attīstīšanas finansēšanas pakalpojumu sāka piedāvāt šā gada martā, taču bankas filiāles Lietuvā un Igaunijā šo pakalpojumu piedāvā jau no 2010. gada, līdz ar to mēs varam šo pieredzi pārņemt, sniedzot arī pakalpojumus Latvijā. Bigbank pakalpojumi, salīdzinot ar universālajām bankām, ir ātrāki, elastīgāki, un mēs vairāk varam pielāgoties katra klienta individuālajām prasībām, ņemot vērā bankas elastīgo pieeju. Vēl viena BigBank priekšrocība – mums patlaban šiem pakalpojumiem pietiek resursu, jo līdz šim bankai nav bijis juridisko klientu, tādēļ mums nav jātērē resursi, lai iztīrītu savu klientu bāzi, ko pašlaik dara daudzas universālās bankas. Mums tas nav aktuāli, tādēļ varam fokusēties uz biznesu, nevis vēsturisko darījumu un klientu tīrīšanu.

Cik lielu finansējuma apjomu šajā gadā plānojat izsniegt un kādas būs maksimālās aizdevumu summas vienam projektam?

Šā gada laikā šādos nekustamā īpašuma attīstīšanas projektos plānojam ieguldīt līdz 10 miljoniem eiro. Viena projekta finansējuma apmērs ir līdz 70% no kopējām projekta izmaksām.

Vai finansēsiet arī projektus ārpus Rīgas?

Jā, plānojam, ka finansējumu izsniegsim ne tikai projektiem Rīgā. Protams, 65% iedzīvotāju dzīvo Rīgas apkaimē, taču aktivitāte notiek arī lielajās pilsētās – Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, tādēļ vēlamies atbalstīt šos centrus. Mēs neplānojam finansēt projektus mazpilsētās, jo pēc tiem nav pietiekams pieprasījums. Taču lielākajās reģionu pilsētās noteikti ir potenciāls, un šo pieredzi vēlamies pārņemt no kaimiņvalstīm, kur notiek aktīva nekustamo īpašumu attīstība gan Lietuvā – Kauņā, Palangā un Paņevežā –, gan Igaunijā – Tartu un Pērnavā.

Kas ir faktori, ko banka izvērtē, finansējot nekustamā īpašuma attīstīšanas projektus?

Finansējam Latvijas rezidentus un prasām, lai uzņēmumam vai tā vadības komandai būtu iepriekšēja pieredze nekustamā īpašuma attīstīšanas biznesā, kā arī sekmīga saimnieciskā darbība.

Vai attīstītājam jābūt jau iepriekš realizētiem veiksmīgiem projektiem?

Protams, tas ir pozitīvs rādītājs, taču vērtēsim uzņēmēja sniegumu uzņēmējdarbībā, būtiski, lai viņš ir sekmīgi strādājis savā jomā. Galvenais, lai nerodas situācijas kā pirmskrīzes periodā, kad ar nekustamā īpašuma attīstīšanu sāka nodarboties visi, kam nav slinkums. Protams, skatāmies, lai nekustamā īpašuma projekts būtu saimnieciski pamatots un izmaksas ir saprātīgas. Daudzas bankas patlaban prasa, lai pirms finansējuma saņemšanas daļa dzīvokļu jau būtu pārdoti vai noslēgti pārdošanas līgumi – mūsu bankai šādas prasības nav, ja vien redzam, ka citos aspektos šis projekts ir saimnieciski pamatots, – kvadrātmetra cena ir atbilstoša, un tāmes nav mākslīgi sadārdzinātas vai samazinātas. Piesaistām tehnisko ekspertu projekta izvērtēšanai un skatāmies konkrēto vietu, projektu, dzīvokļu tipu, bet neprasām papildus uzņēmēju apgrūtinošus nosacījumus.

Vai Bigbank Lietuvā un Igaunijā finansēšanas prioritātes ir līdzīgas?

Mēs visās Baltijas valstīs orientējamies uz dzīvojamo fondu un pašlaik nefinansējam komercobjektu būvniecību.

Kā nākotnē procentu likmju kāpums varētu ietekmēt pieprasījumu?

Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, gan bankas, gan aizņēmēji ir piesardzīgāki un atbildīgāki, un tirgus izaugsmes dati liecina, ka esam īpaši uzmanīgi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. To var skaidrot ar faktu, ka Latvijas ekonomika krīzes laikā nokrita vissmagāk.

Varbūt esam pārāk piesardzīgi?

Es drīzāk to vērtētu kā pozitīvu, nevis negatīvu faktoru. Tomēr neteiksim, ka jāvadās pēc klasiskās gudrības «parāds nav brālis», jo, lai augtu un attīstītos, ir jāiegulda līdzekļi, arī aizņemoties, taču tas jādara gudri.

Banka līdz šim nodarbojusies ar patēriņa kredītu izsniegšanu. Kā banku ietekmē pērn pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā? Vai atbalstāt visus pieņemtos grozījumus?

Kredīta maksimālās izmaksas ierobežošanu mēs atbalstām tajā redakcijā, kāda ir plānota un kas stāsies spēkā 1. jūlijā, taču, mūsuprāt, likumdevējs ir pārsteidzies ar reklāmas ierobežojumiem. PTAL paredz ierobežot patēriņa kreditēšanas reklāmas, taču mēs saskatām problēmu vairāku iemeslu dēļ. Ja grozījumu mērķis ir samazināt reklāmu televīzijā, tad, jau samazinot maksimāli piemērojamo procentu likmi, tiks samazinātas reklāmas, jo ātrajiem aizdevējiem vairs nebūs izdevīgi reklamēt īstermiņa kredītus. Šeit situāciju varam salīdzināt ar Igaunijas pieredzi. 2015. gadā Igaunijā ierobežoja likmes, bet 2016. gadā stājās spēkā reklāmu ierobežojumi. Rezultātā valstī nebanku kreditētāju skaits no vairāk kā 200 saruka līdz 52, tādējādi pēc izmaiņu stāšanās spēkā reklamējās vairs tikai 52 kredītdevēji. Savukārt bija vērojama negatīva tendence – pēc reklāmu aizliegšanas Igaunijā pieauga vidējā patēriņa kredītu procentu likme. Tas skaidrojams ar faktu, ka samazinās konkurence, – iespējams, kāds aizdevējs piedāvā zemāku likmi, taču viņš nevar par to informēt klientu, un rezultātā klientam nav iespējas salīdzināt produktus, izvēlēties labāko, tādēļ viņš izvēlas zināmāko aizdevēju, nevis zemāko likmi. Uzvarētāji faktiski ir lielākie aizdevēji, pie kuriem dažkārt aizdevums maksā dārgāk nekā pie konkurentiem. Tādējādi galu galā zaudē gan tirgus, gan patērētājs.

Kādiem mērķiem klienti visbiežāk aizņemas?

Patēriņa kreditēšana ir viens no populārākajiem finansēšanas veidiem. Bigbank apkopotie dati liecina, ka Latvijā patēriņa aizņēmums ir vispieprasītākais starp visām Baltijas valstīm un 31% iedzīvotāju ir ņēmuši patēriņa kredītu. Igaunijā populārākais finanšu produkts ir kredītkarte, ko izmanto vairāk nekā puse igauņu, bet arī patēriņa kredītu ir ņēmuši 28% iedzīvotāju. Savukārt Lietuvā patēriņa kredītu ir izmantojuši 20% iedzīvotāju. Interesanti, ka atšķiras tas, kam cilvēki šogad visvairāk plāno tērēt un kam – aizņemties. Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji visbiežāk atzinuši, ka plāno tērēt ceļošanai – 43% Latvijā, 47% Igaunijā un 34% Lietuvā. Otrs populārākais mērķis ir mājokļu remonts, kam naudu šogad plāno tērēt 34% latviešu, 42% igauņu un 30% lietuviešu. Savukārt Latvijā trešais populārākais mērķis, kam cilvēki plāno izmaksas, ir medicīnas pakalpojumi (33%), tomēr Lietuvā šim mērķim tēriņus plāno uz pusi mazāk cilvēku (15%). Lietuvā un Igaunijā trešais populārākais tērēšanas mērķis ir elektronikas iegāde sev un savai mājsaimniecībai (attiecīgi 27% un 32%). Aizdevumus ceļošanai plāno ņemt tikai 7% iedzīvotāju Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% – Igaunijā. Latvijā visbiežāk plāno aizņemties mājas remontam (13%), mašīnas pirkšanai (12%) un mēbeļu iegādei (9%). Pēc Bigbank pētījuma datiem, vidēji katrs trešais patēriņa kredīts Baltijas valstīs tiek ņemts mājokļa remontam (33%), katrs ceturtais – mašīnas iegādei (26%), savukārt katrs desmitais – ceļošanai (10%).

Cik lielu tirgus daļu patlaban banka ieņem patēriņa aizdevumu tirgū?

Latvijā strādājošās bankas ceturksnī patēriņa kredītos vidēji izsniedz 40–50 miljonus eiro. Bigbank ceturksnī izsniedz aptuveni 12–15 miljonus eiro, tādējādi bankas tirgus daļa veido aptuveni 30% no kopējā banku patēriņu kredītu apjoma. Savukārt, skaitot kopējos nebanku un banku patēriņa kredītu apjomus (ņemot vērā kredītus ar atmaksas grafiku un neietverot viena mēneša kredītus), Bigbank tirgus daļa tajos ir 20%. Šajā segmentā jūtamies komfortabli un nākotnē turpināsim aktīvi strādāt.

Vai nākotnē plānojat vēl aptvert jaunus klientu segmentus?

Nākotnē banka varētu sākt piedāvāt arī finansējumu mazo un vidēju uzņēmumu segmentam, piemēram, mazu ražošanas cehu izbūvei, kafejnīcu izveidei un citiem mērķiem. Šajā segmentā saskatām Latvijas ekonomikas pamatu, jo MVU veido lauvas tiesu no kopējā uzņēmumu skaita Latvijā.