20 no valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018- 2021. gadam ietvertajiem 100 uzdevumiem pilnībā nav izpildīti

Nodokļu reforma

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Pašlaik tapšanas stadijā ir vienotais nodokļu nomaksas konts, kuru plānots iedarbināt jau no 2021. gada, savukārt neskaidrība ir par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu mazajai uzņēmējdarbībai un nodokļu rēķina automātiskas apmaksas risinājuma ieviešanu. To, ka par nodokļu reformas rezultātiem vēl ir pāragri spriest, atzina gan atbildīgās komisijas deputāti, gan Finanšu ministrijas speciālisti.

Vēlmes neatbilda iespējām

Savulaik, 2017. gada maijā, akceptētajās nodokļu politikas pamatnostādnēs bija iecerēts viens, bet realitātē ir kaut kas cits. Piemēram, bija paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā tiks saglabāta ienākumiem, kuri gadā pārsniedz 45 000 eiro, bet ieņēmumiem līdz šim slieksnim tiktu piemērota 20% likme. Savukārt realitātē Latvijā tika ieviestas veselas trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 20 % ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23% likme, bet tiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, jau 31,4% likme. Tāpat bija paredzēts, ka ar 2018. gada 1. janvāri tiek atcelts solidaritātes nodoklis, taču tā vietā šis nodoklis piedzīvoja rekonstrukciju, taču atcelts netika. Pamatnostādnēs bija paredzēts, ka, atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā, ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī; no ienākumiem virs 95 100 eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā). Turklāt par vienu procentpunktu tika paaugstināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likme. Tieši minētā atšķirība komplektā ar sarežģīto diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma piemērošana arī raisīja daudzu uzņēmēju ne tikai neizpratni par šādām nobīdēm no sākotnējās ieceres, bet arī sašutumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins atzina, ka nodokļu politikas pamatnostādnēs apstiprinātie uzdevumi nav identiski īstenotajai nodokļu reformai, tāpēc arī ir daudz daļēji izpildītu uzdevumu. Proti, ir notikušas diezgan būtiskas korekcijas. Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka ar nodokļu reformu bija vēlme risināt arī veselības aprūpes finansēšanas jautājumus, kā rezultātā tika nolemts par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likmi un šos papildus iekasētos līdzekļus novirzīt tieši veselības aprūpei. «Ar vienu roku valsts samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ar otru roku koalīcijas partneri uzspieda palielināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likmi par vienu procentpunktu kā obligātu veselības apdrošināšanu, kuru tagadējā valdība tā kā atceļ,» rezumēja D. Reizniece-Ozola.

Skāra visu laukumu

Nodokļu politikas pamatnostādnes ir komplekss pasākumu kopums, kurā ir vairāki mērķi – ienākumu nevienlīdzības mazināšana, uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, vienlaikus nodrošinot arī pietiekamus valsts budžeta ieņēmumus. Proti, izmaiņas skāra nevis tikai kādus atsevišķus nodokļus, bet gan visu nodokļu sistēmu - gan akcīzes nodokļa likmes, gan PVN reversās maksāšanas kārtības paplašināšanu. Nodokļu pamatnostādnes paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem, tādējādi jau ir notikusi akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, un tāda arī paredzēta perspektīvā.

Nodokļu ieņēmumi - lielāki

2018. gadā nodokļu ieņēmumi pieauguši par 8% un pat pārsnieguši plānoto ienākumu apmēru par 0,9% jeb 76 milj. eiro. Protams, nodokļu reformā iecerētais un īstenotais uzņēmumu ienākuma nodokļa kontekstā, ka to maksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti maksājumi, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai, ir būtiski samazinājis šī nodokļa ieņēmumus, un tādējādi 2019. gada budžetā paredzēts vismazākais šī nodokļa apmērs, vēl jo vairāk, ja pērn līdz 1. jūlijam uzņēmumi veica šī nodokļa avansa maksājumus, kādu vairs nav šogad. Tādējādi par pirmo reformas gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa kontekstā ir jāuzskata 2019. vai pat 2020. gads. Skanēja viedoklis, ka peļņa, kas tiks atstāta uzņēmumā, palielinās pamatkapitāla apjomu un uzlabos uzņēmuma bilanci kopumā. Dati par uzņēmumu pašu kapitālu Igaunijā apliecina, ka Igaunijas uzņēmumi kopumā ir krietni labāk kapitalizēti salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmumiem. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka uzlabosies arī Latvijas uzņēmumu kapitalizācija, turklāt tiem mazināsies motivācija slēpt īsto peļņas apmēru. Tādējādi lielāks pamatkapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības rādītājiem (apgrozījums, peļņa) uzlabos uzņēmumu pieeju kredītresursiem. 2015. un 2016.gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga attiecīgi par 21% un 33%. Realizējot UIN reformu, no jauna izsniegto kredītu apjoms turpmākajos trijos gados varētu pieaugt par 5 procentpunktiem straujāk nekā bāzes scenārijā, dodot papildu stimulu uzņēmumu investīcijām, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Algu lieta

Nav noslēpums, ka Latvijā ir ievērojams zemo algu saņēmēju īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gada oktobrī 74,7% nodarbināto saņēma bruto algu līdz 1000 eiro mēnesī, savukārt liels darba ņēmēju skaits (191 275 jeb 24,0% no kopējā nodarbināto skaita) saņēma bruto darba algu 300 – 500 eiro mēnesī. I. Šņucins vērsa uzmanību uz faktu, ka būtiski - par 25,9% - pieaudzis to cilvēku skaits, kuru algas apmērs mēnesī pārsniedz 1500 eiro. Vēl viens pozitīvs moments, ka par 24,6% sarucis to cilvēku skaits, kuru alga mēnesī bijusi līdz 430 eiro. Jāņem vērā, ka no 2018. gada minimālā alga valstī tika palielināta līdz 430 eiro, kas bija par 50 eiro vairāk nekā 2017. gadā. Tika norādīts, ka iepriekš, pieaugot minimālajai algai, tika novērota tendence, ka samazinās reāli nostrādāto stundu skaits – pieaug nepilna darba laika darbinieku daudzums, taču tas neesot novērojams nodokļu reformas kontekstā. Jāņem gan vērā arī fakts, ka darbaspēka deficīta apstākļos, vienkārši samazinot nostrādāto stundu skaitu, darba devēji varot palikt bez strādājošajiem, jo citas nozares, kurām arī nepieciešams darbaspēks, šādu situāciju vienkārši izmantos. Jāņem vērā vēl kāds secinājums: jo lielāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo mazāka ienākumu daļa tiek samaksāta kā aplokšņu alga. Savukārt, jo mazāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo procentuāli lielāka ienākumu daļa tiek maksāta kā aplokšņu alga. Saeimas deputāts Igors Pimenovs taujāja par kapitāla pieauguma nodokļa ieņēmumu (no dividendēm) devumu iedzīvotāju ienākuma nodoklī. I. Šņucins atzina, ka pērn ienākuma nodokļa ieņēmumi par dividendēm nav bijuši tādi, kādi tie sākotnēji cerēti. Taču situācija varētu mainīties šogad, jo peļņas nodokļa reformai paredzēts pārejas laiks divi gadi, kad iespējams izmaksāt dividendes atbilstoši summai, par kuru ir samaksāts iepriekšējais peļņas nodoklis, un maksāt 10% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli. I. Pimenovs aicināja izlīdzināt situāciju, kas tagad veidojas, salīdzinot dividenžu saņēmējus fiziskās personas, kuriem tiek piemērota 0% likme (samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis 20% apmērā), ar algota darba darītājiem, kuriem ir veselas trīs likmes, jo citādi algota darba darītājam šis nodokļa slogs ir daudz lielāks.

Nekas nestāv uz vietas

Jāņem gan vērā, ka Lietuvā īstenotās pārmaiņas un arī Igaunijas pasākumi būtībā Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēju grauj. «Kāpēc lai ārvalstu investori ieguldītu Latvijā, ja ir tik liela starpība darbaspēka nodokļos, it īpaši cilvēkiem ar bērniem, salīdzinājumā ar reformām Igaunijā pērn un Lietuvā šogad?» jautāja Saeimas deputāts Gatis Eglītis. Viņaprāt, vienīgais risinājums ir 2020. gada budžetā maksimāli strauji palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. «Ilgtermiņā tik liela atšķirība atspēlēsies ar zaudētām investīcijām,» brīdināja G. Eglītis. D. Reizniece-Ozola atzina, ka sākotnēji tika piedāvāts daudz straujāks darbaspēka nodokļu samazinājums, taču reforma neattiecās tikai uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Vienā gadā nevarēja atļauties lielāku šī nodokļa samazinājumu, tieši raugoties no valsts budžeta stabilitātes viedokļa,» tā D. Reizniece-Ozola. Viņa arī atgādināja, ka mazo algu saņēmēju grupā nav jēgas palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, it īpaši par bērniem, ja algas līmenis neļauj to izmantot. «Latvijai ir jādomā, kā turpināt samazināt darbaspēka nodokļu slogu, bet ne jau nodokļi ir tā lieta, kas ietekmē investorus, pieņemot lēmumu, kur investēt, jo vispirms ir jautājums, vai ir pietiekami daudz attiecīgās jomas speciālistu,» tā D. Reizniece-Ozola.

PVN rekords

Kā ļoti labs risinājums tika vērtētas izmaiņas, kas skāra pievienotās vērtības nodokli, proti, PVN ieņēmumi 2018.gadā bija 2, 46 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2017.gadu ir par 269,2 milj. eiro jeb 12,3% vairāk. Turklāt, pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā PVN ieņēmumi pārsniedz plānotos ieņēmumus par 5,8 milj. eiro jeb 0,2%. Fiskālā ietekme, pēc Finanšu ministrijas datiem, uz valsts budžeta ieņēmumiem no PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanas tika aprēķināta 64,6 milj. eiro (no tiem PVN – 40,2 milj. eiro, savukārt ieguvums no darbaspēka nodokļiem 24,4 milj. eiro, no tiem VSAOI – 16,1 milj. eiro un IIN – 8,3 milj. eiro). Ieviešot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm, ikgadējā plānoto nodokļu ieņēmumu summa no reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas tika vērtēta 37,2 milj. eiro (PVN – 12,8, VSAOI – 16,1 un IIN – 8,3 milj. eiro) apmērā. Saskaņā ar PVN deklarāciju pielikumu datiem, 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, veikto būvniecības pakalpojumu, kurus deklarējuši un par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmēji (bez PVN), vērtība palielinājusies par 41,9%. PVN deklarāciju pielikumu dati liecina, ka 2018.gadā sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, kuras deklarējuši un par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmēji (bez PVN), veiktas 282,6 milj. eiro apmērā.

Lai samazinātu risku, ka negodprātīgi PVN maksātāji var iekļaut PVN deklarācijās un to pielikumos kopējās ar PVN apliekamo darījumu summās fiktīvus darījumus, tas ir, veikt krāpnieciskas un negodprātīgas darbības, kuru rezultātā tiek nodarīti zaudējumi valsts budžetam, tika noteikts zemāks PVN deklarācijas pielikumos atsevišķi norādāmais darījumu summas slieksnis. Fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu no darījumu (bez PVN) atšifrēšanas sliekšņa samazināšanas (no 1 430 eiro līdz 150 eiro) 2018.gadam tika aprēķināta 34,8 milj. eiro. Analizējot darījumus, kas PVN deklarācijās nav jāatšifrē (2017.gadā darījumi, kuru vērtība bez PVN nepārsniedz 1 430 eiro, un 2018.gadā – 150 eiro), secināms, ka neatšifrēto darījumu kopsumma bez PVN ir samazinājusies par 24,5% jeb 4 456,6 milj. eiro. Priekšnodokļa summa par darījumiem, kas nepārsniedz darījuma atšifrēšanas slieksni, ir būtiski samazinājusies – par 881,7 milj. eiro jeb 75,8% (priekšnodokļa summa par darījumiem, kas nepārsniedz darījuma atšifrēšanas slieksni, 2017.gadā bija 1 163,1 milj. eiro un 2018.gadā – 281,3 milj. eiro). Savukārt maksājamā PVN summa budžetā par neatšifrētiem darījumiem ir palielinājusies par 3,4% jeb 59,5 milj. eiro.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju (dati uz 2019.gada 12.martu), no PVN reģistra pēc VID iniciatīvas izslēgto nodokļu maksātāju skaits samazinājies par 71,8% jeb 3 027 nodokļa maksātājiem un to aprēķinātais PVN neatšifrētajos darījumos veido 0,4% no kopējā aprēķinātā PVN neatšifrētiem darījumiem, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, samazinājies par 33,8 milj. eiro (2017.gadā no PVN reģistra pēc VID iniciatīvas izslēgto nodokļu maksātāju aprēķinātais PVN neatšifrētajos darījumos veidoja 1,4%), norādīts Finanšu ministrijas informācijā.