Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Nodokļi

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Dokumentos bija

Jāatgādina, ka nu jau bijušā valdības vadītāja Māra Kučinska valdības rīcības plānā un arīdzan 2018.- 2021. gada nodokļu pamatnostādnēs tika izvirzīts ambiciozs mērķis par darījuma konta izveidi visiem mazajiem uzņēmumiem. Savulaik bija pat optimismu vairojošas ziņas, «ka šādu risinājumu varētu piedāvāt nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni, nodokļu maksātājs nedrīkst būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un tas nedrīkst nodarbināt citas personas». Tāpat bija informācija par to, ka esot apzināts vispārējais ietvars nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājuma ieviešanas nodrošināšanai.

Šobrīd tiek turpinātas diskusijas ar kredītiestādēm, lai vienotos par iespējamajiem nosacījumiem un izstrādātu tādu tehnisko risinājumu, kas nodrošinātu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta īstenošanu efektīvi, ar pēc iespējas mazākiem ieguldījumiem (laika un cilvēkresursu) no nodokļu maksātāju, kredītiestāžu un nodokļu administrācijas puses.

Skepse uzvar optimismu

Jāatgādina, ka bija iecere jau no 2018. gada materializēt ideju par speciāla darījuma konta izveidi visiem, kuri maksā nodokli no ienākošās summas. Mazā biznesa pārstāvji apsveica šo ideju un cerēja, ka tā tiks īstenota pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus mazāk darba būtu arī Valsts ieņēmumu dienestam, jo tā funkcijas par attiecīgā nodokļa aprēķināšanu un nomaksas kontroli būtībā uzņemsies bankas. Faktiski bankas tādējādi strādātu gan mazā biznesa, gan arī nodokļu administrētāju vietā. Savulaik par šī termiņa (2018. vai 2019. gads) ieviešanu skeptisks bija bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis, kurš neticēja šim termiņam. «Drīzāk noticēšu, ka Latvijā šo labo ideju ieviesīs līdz 2025. gadam, nekā, ka tā sāks strādāt jau no 2018. gada,» savu nostāju pamatoja A. Lasmanis. Šodien viņš neuzskata sevi par gaišreģi, bet gan vienkārši par skaudru reālistu. Viņš atgādina, ka par šādu ideju, kad bankas faktiski mazā biznesa un arīdzan nodokļu administrācijas vietā pilda savdabīga grāmatveža un nodokļa iekasētāja funkcijas, ir runāts ilgi – daudzu gadu garumā –, bet pagaidām nekas neliecinot par reālām darbībām tās īstenošanā. «Varbūt izdosies, vēlu veiksmi, lai tā izdotos,» politiķus iedrošina A. Lasmanis. Savukārt viens no mazajiem uzņēmējiem bija salīdzinoši skeptisks par piedāvāto ideju, proti, neesot zināmas detaļas, turklāt Latvijā jau esot bijušas situācijas, kad labu ideju politiķi sabojā ar detaļām tā, ka tā vairs neesot lietojama.

Citviet strādā

«Ir daudz valstu, kurās ir ieviests šāds risinājums – automātiska nodokļa noskaitīšana no bankas konta uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu, zemu risku un zemu administratīvo kapacitāti vai arī pat atbrīvošana no nodokļu nomaksas uz konkrētu termiņu,» vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa norāda, ka līdzās esošā Igaunija šādu risinājumu jau ir ieviesusi pirms vairākiem gadiem, bez tam tāds ir arī Vācijā un pat Baltkrievijā. «Tā būtu laba iespēja mazo biznesu atbrīvot no birokrātiskā sloga un nodokļu aprēķināšanas un pat samaksas, tādējādi ļaujot koncentrēties tikai un vienīgi biznesam,» uzsver E. Egle. Viņa atgādina, ka mazajam biznesam sāpīgākais jautājums ir finanšu līdzekļu trūkums un jebkuri risinājumi, kuri samazinātu tēriņus, ir tikai apsveicami. «Vairāk ir jautājums, kāpēc šī ideja ir iestrēgusi,» rezumēja E. Egle.

Tehniskais risinājums

Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis uzsvēra, ka atzinis - pašlaik notiek sarunas ar Latvijā strādājošajām komercbankām. Turklāt, piemēram, Igaunijā šāda risinājuma izstrādei ir tikuši piesaistīti publiskie finanšu resursi.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jana Salmiņa Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina, ka ir izstrādāti kritēriji par to, kuri nodokļu maksātāji varētu pievienoties, un ir uzsāktas sarunas ar finanšu sektoru, bet pagaidām tehnisko risinājumu taču bankas neesot gatavas izstrādāt, jo neesot skaidrs, cik daudz šādas kārtības izmantot gribētāju varētu būt. «Piemēram, izīrētāji varētu šādu kontu izmantot, bet cik no viņiem gribēs izmantot šo automātisko nodokļa nomaksu, nav skaidrs,» secināja J. Salmiņa. Viņa atzina, ka Finanšu ministrijai ar Valsts ieņēmumu dienestu notiek sarunas par potenciālo šāda «darījumu konta, no kura automātiski tiem samaksāts nodoklis» izmantotāju aptauju. «Juridiski normatīvajos aktos visu var nostiprināt ļoti ātri, bet lielākā problēma ir tehniskais risinājums,» tā J. Salmiņa.

Biznesa uzsācējiem pašlaik Latvijā ir vairākas izvēles iespējas gan attiecībā par reģistrāciju (VID kā saimnieciskās darbības veicējs, gan arī Uzņēmumu reģistrā), gan arī par izvēlēto nodokļu režīmu (patentmaksa, mikrouzņēmuma nodoklis un vispārējais). Izvēle ir katra paša ziņā, vienlaikus lielākā klātesošo interese bija saistībā ar MUN un patentmaksām.