2018. gadā ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nepārtikas preču jomā Rapex saņemti 2257 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem

Patērētāju tiesības

Tam sekoja 4050 turpmāko darbību, ko veica citi tīkla dalībnieki, reaģējot uz brīdinājumiem. Savukārt Latvijā pērn bija 16 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem, un 17 turpmākās darbības. Visbiežāk paziņotās produktu kategorijas ir elektroierīces un elektroiekārtas (31%), mašīnas un iekārtas (31%) un rotaļlietas (13%). Vēl gadu iepriekš, 2017. gadā, Latvijā bija 32 brīdinājumi, kam sekoja 24 turpmākās darbības. ES kopumā – 2201 brīdinājums un 3952 turpmākās darbības.

«Rapex ir sistēma ātrai informācijas apmaiņai starp iestādēm par to, ko darīt ar bīstamiem produktiem. Galvenais mērķis ir drošs vienots tirgus. Gadījumā, ja tirgū ir nedrošs produkts, ir sistēma, kā rīkoties,» uzsver Andrē Berends (André Berends), Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu Rapex vadītājs, piebilstot, ka ES ir pamatprincips, ka tirgū var būt tikai droši produkti. Ja uzņēmums uzzina, ka ražo vai tirgo bīstamu produktu, ir pienākums informēt atbildīgās iestādes, lai tam sekotu turpmāka rīcība. Un arī, ja kontrolējošās iestādes pamana problēmas, tās informē uzņēmumu un pieprasa mārketinga apturēšanu, produkta atsaukšanu u.tml. «Rapex ir tiešām uzticama sistēma. Kad produkts ir identificēts, tas var būt izņemts no tirgus ne tikai konkrētajā valstī, kur iesniegts paziņojums, bet visā ES. 2018. gadā sistēmā bija vairāk nekā 2000 paziņojumu, pārsvarā par rotaļlietām, un sekoja divreiz vairāk turpmāko darbību. Tas parāda sistēmas efektivitāti, kā iestādes reaģē,» klāsta Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová). 1/3 eiropiešu turpina lietot preces, kad ir ziņots par to bīstamību. Tas nozīmē, ka vajadzīgs labāk skaidrot, kāpēc ir svarīgi pārtraukt šīs preces lietot. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi skaidri informē patērētājus. «Reizēm cilvēkiem ir grūti saprast šos paziņojumus. Tāpēc ir sākta komunikācijas kampaņa ar padomiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem,» viņa stāsta.

Katrā valstī ar bīstamajiem produktiem strādā atbildīgās iestādes. Parasti katrā valstī ir viena šāda iestāde, bet ir valstis, kur ir 15 vai 20 dažādas organizācijas un katra strādā ar savu produktu grupu. Tas tiek organizēts nacionālā līmenī. «Mēs darām visu, lai nacionālajos kontaktpunktos ir visa nepieciešamā informācija un sistēma atbilstoši strādā visās dalībvalstīs,» saka A. Berends. Viņš paskaidro, ka Rapex sistēma nav domāta pārtikai un medikamentiem, – katrai no šīm produktu grupām ir sava specifiska sistēma.

Statistika līdzīga

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve norāda, ka PTAC ir dažādi projekti, kuru ietvaros preces tiek pārbaudītas ekspertīzē.

«Prioritātes ir rotaļlietas, bērnu preces, elektropreces, būvizstrādājumi u.c. lietas, ko izmanto ikdienā. Prioritāro jomu ir diezgan daudz, un šo grupu preces ir nepārtrauktā uzraudzībā. Papildus PTAC realizētajiem ir arī dažādi Eiropas projekti, kur mums ir iespēja piedalīties un pārbaudīt jaunas preču grupas. Ir gadījumi, kad, veicot pārbaudes kādā no Eiropas dalībvalstu uzraudzības iestādēm, attiecīgajā jomā tiek atklātas būtiskas neatbilstības un, ja šī preču grupa līdz šim mums nav pārbaudīta vai pārbaudīta sen, to iekļaujam PTAC gada plānā, lai noskaidrotu situāciju Latvijas tirgū. Ņemot vērā izņemto preču paraugu daudzumu ekspertīzei, kopumā rezultāti ir diezgan labi. Attiecībā uz nedrošu preču atklāšanu Latvijas tirgū, manuprāt, kopumā statistika ir diezgan nemainīga. Ir gadi, kad Latvija Eiropas Komisijai sniedz vairāk ziņojumu par nedrošām precēm, citos gados – mazāk. Statistikas dati ne vienmēr attēlo reālo situāciju konkrēta gada ietvaros. Bieži vien gada beigās ne visu ekspertīžu rezultāti ir saņemti un riski izvērtēti, un tad varbūt šī prece statistikā parādās nākamajā gadā. Kopumā nav vērojama tendence, ka stipri pieaugtu vai samazinātos bīstamo preču skaits,» informē A. Tjarve.

Ziņo emociju uzplūdā

Vaicāta, cik aktīvi komersanti un patērētāji ziņo par potenciāli bīstamām precēm, A. Tjarve norāda, ka patērētāji diezgan aktīvi ziņo, jo īpaši, ja bijis kāds negadījums un tajā iesaistīts bērns. Tādos gadījumos PTAC veic pārbaudi, ja ir iespēja, izņem preci ekspertīzei, taču pieredze rāda, ka ļoti reti ekspertīze apstiprina, ka prece tiešām būtu bīstama. Tas liek secināt, ka cilvēki nereti sūdzas emociju uzplūdā. «Mēs saņemam diezgan daudz sūdzību, bet vairāku gadu garumā tikai dažos gadījumos bīstamība ir apstiprinājusies. Piemēram, vienā no šiem gadījumiem bērns varēja viegli piekļūt rotaļlietas baterijām un tās norīt. Savukārt citos gadījumos, ziņojot par saplīsušu rotaļlietu, kas varētu apdraudēt bērnu, veicot visus testus, pielietojot konkrētu spēku, rotaļlieta iztur pārbaudi un preces bīstamība netiek apstiprināta,» viņa skaidro.

Savukārt komersanti ir diezgan neaktīvi ziņotāji, lai gan, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā preču ražotājs, izplatītājs vai pakalpojuma sniedzējs informē attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestādes par precēm vai pakalpojumiem, kuri rada risku, kas nav savienojams ar vispārējām drošuma prasībām, tiem ir pienākums ziņot par bīstamajām precēm, ja par to ir kļuvis zināms. «Jāpiebilst gan, ka komersanti ir visnotaļ apzinīgi, – ja arī viņi PTAC nav informējuši, bet piegādātājs ar tiem ir sazinājies, Latvijas tirgotājs bieži vien ir veicis darbības, informējot pircējus par neatbilstošo preci, kā arī izņēmis to no tirdzniecības. Šeit gan jāpaskaidro, ka ne vienmēr un ne visas preces ir jāatsauc no patērētājiem, – tas tiek darīts tikai tad, ja konstatēta neatbilstība, kuras rezultātā pastāv nopietns risks patērētāja veselībai,» uzsver A. Tjarve. Arī A. Berends teic, ka produkta atsaukšana ir pats pēdējais solis, kas ne vienmēr ir nepieciešams, un reizēm pietiek arī ar brīdinājumu.

Jāuztver nopietni

«Ir svarīgi, ka dalībvalstu iestādes produktu drošību uztver nopietni un atbildīgi, ātri par to paziņo sistēmā, jo, ja nav paziņojuma, cilvēki par to nezina. Svarīgi, lai visas dalībvalstis izpilda savus pienākumus,» saka V. Jurova. Rietumvalstīs, piemēram, Vācijā patērētāju aizsardzības iestādes un organizācijas ir spēcīgas, ir daudz darbinieku, pietiekams budžets un spējas rīkot kampaņas, sniegt paziņojumus. Savukārt Austrumeiropā iestādēm nav tik daudz kapacitātes. V. Jurova teic, ka ir izskanējis ierosinājums palielināt sodus nopietnos gadījumos un iekasēto naudu dalībvalstis varētu ieguldīt patērētāju aizsardzībā. Taču šis ierosinājums ticis noraidīts, jo dalībvalstis vēloties autonomi pieņemt lēmumus, kā izmantot naudu, ko iekasē no sodiem. Viņa uzskata, ka šādas izmaiņas palīdzētu nodrošināt, lai produkti ir drošāki. «Es saprotu, ka valstis ir jutīgas pret rekomendācijām, kā izmantot publisko naudu. Taču mērķis ir labs – izmantot naudu patērētāju aizsardzībā. Kad nav spēcīgas politiskas vēlmes un spiediena, tad redzams, ka patērētāju aizsardzības iestādes un organizācijas tik labi nestrādā, jo tām trūkst kapacitātes un naudas,» viņa spriež.

Grūti izsekot

Rotaļlietas ir biežākais produkts, kas katru gadu parādās Rapex sistēmā. «Tāpēc pievēršam tam tik daudz uzmanības, īpaši ķīmiskajiem un arī mehāniskajiem faktoriem, kas diezgan bieži var radīt ievainojumus,» teic V. Jurova. Pirms ir pierādīts, ka prece ir bīstama, tās zīmols tiek paziņots ļoti uzmanīgi, jo tā ir delikāta situācija. «Kamēr nav pierādīts, negribam bojāt uzņēmuma reputāciju. Jābūt uzmanīgiem. Protams, kad zinām, ka kompānija pārkāpj likumu, publika ir jāinformē,» viņa saka.

Vairums bīstamo produktu ir ievesti no valstīm ārpus Eiropas. Liela daļa no bīstamajām precēm ir ražota Ķīnā. «Esmu runājusi ar šīs valsts iestādēm par to, lai tās iesaistītos, risinātu šo problēmu,» saka V. Jurova. Sākot strādāt šajā amatā, bīstamo produktu daudzumus no Ķīnas bija ap 65%, bet tagad tas ir samazinājies līdz 53%. Ir prasīta vēl precīzāka un efektīvāka produktu, kas tiek eksportēti uz Eiropu, pārbaude. «Kad pamanām produktu sistēmā, ziņojam Ķīnai, lai tur atrod ražotāju. Taču tikai 30% produktu ir izsekojami. Ķīnas iestādēm jāstrādā labāk, lai informētu ražotāju, ka neņemsim bīstamus produktus mūsu tirgū. Ķīnas jautājums ir jārisina, mēs apvienojam spēkus ar ASV iestādēm, jo viņu teritorijā ir tādas pašas problēmas,» saka V. Jurova.

Nemaz nenonāk plauktā

A. Tjarve norāda, ka viena no problēmām nedrošu preču atklāšanā rodas tāpēc, ka uzņēmēji uzticas tam, ko partneri viņiem piegādā. «Komersanti slikti pārzina normatīvo aktu prasības, nezina, kāpēc attiecīgajai precei vajadzīgs konkrēts marķējums un ka tāds vispār ir nepieciešams, un ko tas apliecina. Pirms preci likt plauktā, komersantam tā būtu jāapskata un jāpārliecinās, ka ir nepieciešamais marķējums. Bēdīgi, ka reizēm uzņēmēji, kuri 20 gadus tirgo attiecīgo preci, nezina pat pamatprasības. Komersantam būtiski ir nopelnīt, tāpēc pārējais varētu būt mazāk svarīgs,» viņa spriež. PTAC ir laba sadarbība ar VID Muitas pārvaldi, kas tiek informēta par visām prioritārajām produktu grupām, un tajās ir pastiprināta kontrole jau uz robežas. Tāpēc daudzos gadījumos normatīvu prasībām neatbilstošas vai nedrošas preces veikalu plauktos pat nenonāk.