Vēl nav pateikts «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes projektam Latvijā. Nīderlandē bāzētā kompānija Ovostar Union savu ražošanu izvērsusi Ukrainā, un tai pieder 89% uzņēmuma Gallusman

Pārtikas ražošana

Pārējie 11% pieder Arnim Veinbergam, kas ir SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Jau sākotnēji SIA Gallusman ir saņēmusi pretrunīgu vērtējumu saviem plāniem par Ovostar Union olu ražotnes atvēršanu Ogres un Tukuma novados, arī Valkas novadā. Plānotie produkcijas apjomi un arī saražoto putnu mēslu daudzums būtu iespaidīgs un pārspētu Latvijas olu nozares uzņēmumu apjomus, kas projektu liek vērtēt pretrunīgi gan no vides aizsardzības, gan godīgas konkurences skatupunkta.

Taču produkcijas apjoms un mēslu daudzums nav vienīgie kritēriji, kuri radījuši aizdomas. Kaut gan publiski pieejamā informācija par Ovostar Union finansēm rāda augšupeju, holdingam ir sadrumstalots akcionāru tīkls, uzņēmuma mājas adrese ir Nīderlande, un Latvijā uzņēmumam, visticamāk, būtu grūtības ar patiesā labuma guvēju uzrādīšanu. Tas varētu radīt problēmas ar finanšu plūsmas caurskatāmību, kura Latvijā pēdējā laikā tiek īpaši pieprasīta.

Ar Madlienu tikuši vistālāk

Šobrīd vairs netiek publiski apspriests Valkas novads kā iespējamā vistu fermu vieta. No runām līdz darbiem Gallusman ir ticis Tukuma un Ogres novados. Pērn decembrī Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) izdeva programmu ietekmes uz vidi novērtējumam SIA Gallusman vistu novietņu kompleksam – olu un olu produktu ražotnes izveidei Tukuma novadā, Jaunsātu pagastā. Šā gada februārī VPVB izdeva programmu ietekmes uz vidi novērtējumam vistu novietņu kompleksam Ogres novadā, Madlienas pagastā.

Madlienas pagastā projektam 30. aprīlī uzsākta un līdz 28. maijam turpināsies lokālplānojuma 1. redakcijas un Vides pārskata publiskā apspriešana, kas nepieciešama, lai grozītu Ogres novada teritorijas plānojumu olu un olu produktu ražotnes izveides vajadzībām. Lokālplānojumā vairākas zemes vienības paredzēts apvienot, bet kādas – atdalīt.

Ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, lai SIA Gallusman saņemtu A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju.

Madlienas pagasta lokālplānojuma vides pārskatā norādīts, ka uzņēmuma teritorijā plānota mājputnu olu novietņu kompleksa izveide, kurā paredzēts turēt līdz astoņiem miljoniem putnu. Galvenā produkcija – čaumalu olas 2160 miljoni olu gadā, šķidrie olu produkti, sausie olu produkti, putnu barība.

Lai saprastu Gallusman plānotos ražošanas apjomus, tos var salīdzināt ar Latvijas nozares flagmani Balticovo, kas pērn turēja 2,7 miljonus vistu.

Paziņo par iekārtu iegādi

Vēl pirms A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju saņemšanas šā gada janvārī SIA Gallusman presei paziņoja, ka Ovostar Union ir pabeidzis Latvijā plānotās ražotnes putnu turēšanas iekārtu iepirkumu. No uzņēmuma Big Dutchman pasūtīto iekārtu cena tika minēta 26 miljonu eiro vērtībā.

Pēc Gallusman paziņojuma par iekārtu iegādi Dienas Bizness sazinājās ar VPVB direktoru Arnoldu Lukšēvicu. Par iegādātajām iekārtām VPVB direktors sacīja: «Tas ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt – pārdot. Var noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa izvēle.» A. Lukšēvics pauda pārliecību, ka nekādi būvniecības darbi Gallusman noskatītajās vietās nav sākti un arī netiks uzsākti pirms atļauju saņemšanas, kas vēl nav noticis.

Bažas par negodīgu konkurenci

Gallusman uzsver, ka «iegādātās iekārtas ļaus novietnēs nodrošināt putnu brīvu pārvietošanos bez to turēšanas sprostos, kā arī citas starptautiski atzītas dzīvnieku labturības prasības». Tieši labturības prasības ir viens no putnu fermu klupšanas jautājumiem Ukrainā, un par problēmu tiek diskutēts arī Eiropas Savienības līmenī jau vairākus gadus, par ko DB kopš pērnā gada vairākkārt rakstīja.

Latvijas olu un putnu gaļas ražotāju asociācija norādīja, ka ir «radusies situācija, kur ir jautājumi par godīgu konkurenci.» Ukraina, ar ES parakstot brīvās tirdzniecības līgumu, apņēmās ieviest dējējvistu labturības prasības līdz 2025. gadam, bet eksperti, kuri bijuši vizītēs Ukrainas olu ražošanas kompleksos, savos ziņojumos norāda, ka tālāk par solījumiem Ukrainā nav tikts. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības uzņēmumiem jākonkurē ar ražotāju, kuram prasības nav jāievēro. Par absurdo situāciju tika informēta Eiropas Komisija, kura noteica, ka Ukrainā ražotām olām mazumtirdzniecībā uz ārējās virsmas iesaiņojumiem jābūt viegli pamanāmai un skaidri salasāmai norādei par izcelsmes valsti un uzrakstam – Dējējvistu turēšanas metode – ES standartiem neatbilstoša.

Ovostar Union Latvijā šobrīd pārstāv divi uzņēmumi – SIA Gallusman, kas īsteno jaunās ražotnes projektu Latvijā, un SIA Ovostar Europe, kas jau kopš 2015. gada nodrošina Ovostar Union ražotās produkcijas izplatīšanu Eiropas Savienībā.

Latvijas olu ražotāji DB pauduši bažas, ka Latvijas ražotni Ovostar Union var izmantot Ukrainā ražotās olu produkcijas iepludināšanai Latvijā. Tas radītu situāciju, ka produkcija tiek sagatavota Ukrainā, bet Latvijā tiktu veidots galaprodukts, un uz tā būs tiesības norādīt – ražots ES.

Konkurences padomes nelems

Zemkopības ministrija, komentējot SIA Gallusman ietekmi uz Latvijas olu ražošanas nozari, pauž, ka te, iespējams, būtu darbs Konkurences padomei. Taču Konkurences padome laikrakstam norāda, ka SIA Gallusman jautājums nav padomes kompetencē, jo Ovostar Union pārstāvis SIA Gallusman jau darbojas Latvijas tirgū un tas pēc būtības attīsta jau esošo uzņēmējdarbību. Šādos gadījumos Konkurences likums neparedz tirgus dalībniekiem prasīt Konkurences padomes atļauju. «Atļauja būtu nepieciešama, ja, izpildot apvienošanās paziņošanas kritērijus, Ovostar Union, piemēram, iegādātos jaunu uzņēmumu, kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, vai tā aktīvus,» situāciju skaidro Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.

Ogres novada pašvaldība Gallusman projekta attīstību atbalsta. Ierosinājums par kompleksa būvi jau pērn ir iekļauts Ogres novada attīstības plānošanas dokumentos.

Liels ražotājs un piesārņotājs

Ja Gallusman ieceri izdosies īstenot, uzņēmums var kļūt par lielāko olu ražotāju Latvijā un arī par vienu no lielākajiem lauksaimniecības blakusproduktu piesārņotājiem, radot siltumnīcas gāzu emisiju pieaugumu. «Liels uzņēmums ir slogs apkārtējai videi. Protams, ir vairāki varianti, kā tikt ar mēsliem galā. Taču jebkurā gadījumā ir jāatrod gala produktu izlietotājs – lauksaimnieks. Neviens nav iemācījies mēslus pārstrādāt tā, lai no tiem nekas pāri nepaliek,» uz riskiem norāda Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas valdes locekle Solvita Gulbe.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam paredz samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 6% attiecībā pret 2005. gadu. Taču lauksaimniecības nozare atšķirībā no citām nozarēm emisijas ir audzējusi.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam skaidro, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku aprēķini liecina – balstoties uz lopu skaita, kūtsmēslu apjoma un pieaugošā augšņu apstrādes rēķina, siltumnīcas gāzu emisijas nākotnē joprojām palielināsies. Tas nozīmē, ka kūtsmēsli arī turpmāk būs viena no lauksaimniecības problēmām.

SIA Gallusman skaidro, ka no kūtīm savāktos kūtsmēslus paredzēts pārstrādāt, proti, izžāvēt un sapresēt granulās. Uzņēmums apgalvo, ka šādam mēslojumam nav kūtsmēslu smakas, turklāt to ir ērti gan uzglabāt, piemēram, noliktavā maisos, gan transportēt, gan izstrādāt uz lauka.

Madlienas pagasta projekta lokālplānojumā norādīts, ka putnu mēsli gan nepārstrādātā veidā, gan izžāvēti un granulēti realizējami kā organisks augsnes mēslojums lauksaimniecības uzņēmumiem vai ražotnes attīstības sākotnējā stadijā nepārstrādāti putnu mēsli nododami biogāzes ražošanas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka dzīvie mēsli, iespējams, tiks pārvadāti, radot aromātu un arī ceļa noslodzi.

Tikai ražotnes attīstības noslēdzošajā kārtā plānots ierīkot biogāzes ražotni, kas, rodoties kādiem finanšu apgrūtinājumiem, var arī nerealizēties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Dienas Biznesam pauž, ka no vides un klimata pārmaiņu kvalitātes viedokļa nebūtu pieļaujams, ka Gallusman lieto neapstrādātu mēslu uzglabāšanu un realizāciju. «Šī ir ļoti veca tehnoloģija. No vides un klimata pārmaiņu kvalitātes viedokļa, šis ir pilnīgi nepareizs virziens. Es nevaru iedomāties, ka Latvijas vides institūcijas varētu kaut ko tamlīdzīgu atbalstīt. Noteikti nonāksim līdz pienākumu uzlikšanai piesārņojošu darbību atļaujā nodrošināt modernu kūtsmēslu pārstrādi. Šādam objektam tas ir obligāts nosacījums, par to nevar būt pat diskusijas. Protams, jebkurš rūpniecības uzņēmums rada arī citus izmešus. Bet kūtsmēslu apstrādes tēma ir tieši klimata izmaiņas ietekmējošs faktors, un mums visiem par to nāktos maksāt. Es neredzu racionālu iemeslu, kādēļ atbalstīt projektu, kurā vistu mēsli netiek pārstrādāti. Var tikai iedomāties zemes teritorijas apjomu, kas būtu nepieciešams, lai kūtsmēslus izkliedētu,» pauž J. Pūce.

Nav pieredzes pieskatīšanā

SIA Gallusman plāno attīstīt projektu, kurā turēšanas metode ir miljoniem putnu turēšana kūtī bez sprostiem. Šāds paziņojums šobrīd ir ļoti gudrs, jo lielveikalu tīkli viens pēc otra ir paziņojuši, ka līdz 2025. gadam atteiksies no sprostos turētu vistu olu tirgošanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst, ka tā rīcībā nav informācijas par vairāku miljonu dējējvistu fermām, kurās turēšanas metode ir turēšana kūtī bez sprostiem. «ES dalībvalstīs nav tipiski būvēt, uzturēt dējējvistu fermas, kurās turēšanas metode ir turēšana kūtī vai brīvā turēšana ar milzīgu putnu skaitu,» skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas labturības prasības dējējvistu novietnēm ar dažādiem turēšanas veidiem, tajā skaitā arī turēšanai kūtī. Noteikumos nav specifisku ieteikumu, cik lielai, ar kādu putnu skaitu ir jābūt dējējvistu fermai, kur dējējvistu turēšanas metode ir turēšana kūtī.

Uz jautājumu, vai putnu gripa tik lielās fermās var būt risks, R. Vārna atbild, ka vienmēr lielāks risks gan attiecībā uz slimību izplatību, gan labturības un biodrošības prasību neievērošanu ir novietnēs, kurās ir liela dzīvnieku, tajā skaitā putnu, koncentrācija. Bet par šiem riskiem konkrēti var runāt, redzot, kā ir uzbūvēta ferma, cik lielās grupās tiek turēti putni, kā tiek nodrošinātas labturības, biodrošības prasības, kā tiek nodrošināta slimību uzraudzība. Savukārt PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova par biodrošības pasākumu un slimību izplatību lielā fermā saka: «Slimības, tai skaitā putnu gripa, «nešķiro» novietnes pēc lieluma, slimības ienešanas risks pastāv jebkurai novietnei – kā pavisam mazai, tā arī ļoti lielai. Līdz ar to biodrošības pasākumi ir jāievēro neatkarīgi no novietnes lieluma. Attiecīgi izstrādāti un ievēroti biodrošības pasākumi šo slimības ienešanas risku samazina.»

Iesaka neveidot lielas fermas

Eiropa tieši lielās slodzes uz vidi dēļ neveido tik lielus lauksaimniecības uzņēmumus. Lai līdzsvarotu ietekmi, tiek ieteikts veidot vairākas vidējas fermas, nevis vienu lielu. Arī Latvijas olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas vīzija ir, ka Latvijā attīstās reģionāli nelieli uzņēmumi, nevis viens liels uzņēmums, kas ir liels slogs apkārtējai videi. Asociācija redz putnkopību, tostarp olu ražošanu, kā papildnozari jau esošajās zemnieku saimniecībās, kas ļautu stabilizēt naudas plūsmu un diversificēt riskus. «Ir jāattīsta pilna cikla mazās un vidējās saimniecības, piemēram, graudkopjiem putnkopība ir ļoti labs veids, kā iegūt savu augstvērtīgu mēslojumu bez papildu transportēšanas izmaksām ar nosacījumu, ka pašiem ir pietiekami daudz lauksaimniecības zemes platību, kur iestrādāt mēslus. Ja uzņēmumam nav savu zemju platību, tad vienmēr pastāvēs risks, ka mēslus var nebūt kur likt – mēslu uzglabāšana tik lielos daudzumos var novest pie lokāla mēroga ekoloģiskas katastrofas. Ir jābūt reāliem līgumiem ar lauksaimniecības zemju īpašniekiem par mēslu iegādi, pretējā gadījumā tie ir tikai tukši solījumi,» pauž S. Gulbe. Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas vadītāja norāda, ka problēma nav tikai mēsli, vēl ir daudz citu ražošanas atkritumu veidu, kas rada lielu risku apkārtējai videi, – ražošanas procesos izmantotā ķīmija, lielu olbaltumvielu un slāpekļa daudzumu saturoši ražošanas notekūdeņi, cieto vielu daļiņas no ventilācijas un sadedzināšanas iekārtām, kritušo putnu līķi u.tml. Jebkuri šo problēmu risinājumi ir ļoti dārgi. «To mēs redzēsim tikai nākotnē, cik ražotājs būs godprātīgs un vai tiešām spēs visu atkritumu apsaimniekošanas procesu sakārtot tā, lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi un blakus dzīvojošajiem cilvēkiem. Godīgi sakot, neapskaužu tos iedzīvotājus, kuriem nāksies dzīvot blakus šim grandiozajam kompleksam, – dzīves kvalitāte ļoti kritīsies, jo būs smakas, putekļi, troksnis – tas ir neizbēgami! Uzņēmums var pat nepārkāpt smaku līmeņa normas, taču pateikšu godīgi – arī tā būs jūtama smaka, ja ne no mēslu uzglabāšanas, tad no pašām kūtīm, kur to novērst var tikai ar ļoti dārgiem gaisa filtrēšanas risinājumiem, ko ieteiktu sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotājiem pieprasīt, lai tas tiku iekļauts A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos,» situāciju skaidro S. Gulbe.

Jāaizsargā vietējais ražotājs

Dzīvie mēsli ir problēma, jo tālu pārvadāt tos ir neizdevīgi, izkliedēt – grūti, bet lielajiem agrotehnikas uzņēmumiem ir svarīgi ātri apstrādāt savus laukus, līdz ar to organiskais mēslojums tiek izmantots arvien mazāk. Rodas apburtais loks, jo lopkopības uzņēmumiem parasti nav tik daudz zemes, lai visus mēslus izmantotu. Ir dažādi mēģinājumi putnu mēslus pārstrādāt, piemēram, mazdārziņam. Bet mazdārziņos patērētais apjoms ir salīdzinoši neliels. Eiropas Savienībā ir valstis, kuras ir pateikušas, ka neizsniegs jaunas atļaujas tāda veida uzņēmiem kā Gallusman, Latvija nav starp šīm valstīm. «Uzskatu, ka no vides aizsardzības viedokļa jāsaka «nē». Mēs skatāmies uz savu kabatu, bet neredzam globālos procesus. Negribētos, lai vārdos sasola kaut ko grandiozu, bet realitātē nāk viena problēma pēc otras,» tā S. Gulbe.

Ministru kabinets neatbalsta

Ovostar Union holdings ir viens no vadošiem agroindustrijas uzņēmumiem Ukrainā, kā arī piektais lielākais olu ražotājs Eiropā. Tomēr vairums DB aptaujāto speciālistu un nozares ekspertu ir skeptiski pret Gallusman ieceri, jo nespēj noticēt, ka uzņēmums ar godīgiem līdzekļiem vēlas iekarot ar olām un olu produktiem piesātināto Eiropas tirgu.

Jautājums par Gallusman projektu pērn novembrī nonāca arī līdz Ministru kabinetam, kur tika lemts par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu projektam. Ekonomikas ministrija (EM) ziņo, ka Gallusman projekts par olu ražošanas biznesa attīstību Eiropas Savienībā netika atbalstīts, jo tas neatbilst atbalstāmo investīciju projektu noteiktajiem kritērijiem likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Saskaņā ar likumu, atbalstu iespējams saņemt, ja ieguldījumi tiek īstenoti kādā no likumā noteiktajām prioritārajām nozarēm, šajā gadījumā – pārtikas produktu ražošana, un tad, ja projekta ietvaros paredzēts ražot produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, šajā projektā uzņēmums plāno veikt kopējos ieguldījumus 49,3 miljonu eiro apmērā, tomēr projekta attiecināmo ieguldījumu – olu produktu un lopbarības ražošanai – paredzētā summa nepārsniedz 10 miljonus eiro, tādēļ nav pietiekama, lai saņemtu UIN atlaidi. Līdz ar to investīciju projektam nevar piešķirt atbalstāmā investīciju projekta statusu un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, skaidro EM.

Ziņo par citām izmaksām

SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs paziņojumā presei norādījis citu summu, ko plānots investēt Latvijas ražotnes izveidē. EM ziņo par gandrīz 50 miljonu eiro lieliem kopējiem ieguldījumiem. Gallusman nosauktā summa ir vismaz 85 miljoni eiro. Vēl uzņēmums sola radīt līdz 200 jaunu darba vietu. Taču darbinieku deficīta situācijā, kāds darba tirgū novērojams šobrīd, solītās darba vietas, iespējams, būs grūti aizpildīt, un uzņēmumam var nākties cīnīties par atļauju nodarbināt viesstrādniekus, piemēram, no Ukrainas.

Savukārt Tukuma novada dome iedzīvotājiem ziņoja par vēl citiem ieguvumiem, ja ražotne tiktu būvēta Jaunsātos. Ieguvumi, īstenojot ražotnes būvniecības pirmo kārtu, būtu vismaz 15 miljonu eiro pienesums būvniecības nozarē, vietējo izejvielu – graudu – iepirkums par 16 miljoniem eiro gadā, nodokļu iemaksas ap 2,6 miljoniem eiro gadā un apstrādes rūpniecības nozares pieaugums par 50 miljoniem eiro gadā. Solījumu pamatā gan ir teorētiski aprēķini, nevis reāli līgumi.

Kopš Dienas Bizness sāka uzdot neērtus jautājumus par plānoto ražotni, Gallusman ir piesardzīgs komunikācijā ar laikrakstu. Nākamie jaunumi par Gallusman varētu sekot maija beigās, kad noslēgsies Madlienas pagasta lokālplānojuma Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana.