Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi

Finanšu politika

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis. Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis. Viņš piebilst, ka AML prasības turpina pieaugt un to ieviešanai vajadzīgs laiks un papildu resursi - gan jauni cilvēkresursi, kas ar to nodarbojas, gan jaunu tehnoloģiju ieviešana. Šīs prasības ietekmē ne tikai bankas un nebankas, bet arī lielā mērā ekonomiku, un jau tagad tam var novērot zināmas sekas - uzņēmumi, kuru darbību ierobežo AML prasības Latvijā, atver kontus Lietuvā, kur to piedāvā arī nebanku kompānijas. Lietuvā maksājuma iestādes licences var saņemt vienkāršotākā veidā nekā Latvijā, un tas ir tikai loģiski, ka nebankas šādu iespēju izmanto, piebilda Ģ. Kurmis. Pērn vien no banku sektora aizplūda noguldījumi vairāk nekā 9 miljardu eiro apmērā, tādēļ var teikt, ka līdzšinējās pārmaiņas, kas notikušas banku sektorā, ir ļoti apjomīgas un šobrīd jau runājam par cita veida struktūru finanšu nozarē, stāsta Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa. Šobrīd sektorā strādā 4-5 universālās bankas, kas piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kā arī citi specializēti finanšu pakalpojumu sniedzēji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas kredītiestādes, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un citi spēlētāji. “Pārmaiņas ir fundamentālas, FKTK statistika liecina par nerezidentu noguldījumu kritumu un skaidru ārvalstu uzņēmumu transakciju skaita samazinājumu, tādēļ varam teikt, ka šāds bizness Latvijā ir beidzies. Pašlaik varam runāt par Eiropas vienoto tirgu, kas vērsts uz digitāli attīstītu finanšu nozari,” raksturoja S. Liepiņa.

Sekas izjūtam

Gan finanšu tirgus spēlētāju, gan uzņēmēju attieksme pret izmaiņām ir dažāda – ir daļa, kas tās atbalsta, taču daļa uzskata, ka tās ir pārāk striktas, atzīst eksperti. “Pašreizējās sarunās gan ar bankām, gan uzņēmējiem tiek divējādi uztverts tas, kas noticis ar Latvijas finanšu sektoru. No vienas puses, valda viedoklis, ka tiek kaut kas grauts, bet no otras puses, liela daļa tomēr atbalsta sektora pārmaiņas,” novērojis finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš atgādina, ka pagaidām vēl neesam nokļuvuši Moneyval pelēkajā zonā, taču sekas jau izjūtam tagad – tās atspoguļojas kredītprocentu pieaugumā, garantiju samazināšanās, priekšapmaksu prasīšanā, termiņu izmaiņās uzņēmumu maksājumiem un citās, viņš uzsvēra. “Patlaban man katrs otrais uzņēmējs stāsta, ka jebkurš lūgums finanšu iestādei rezultējas ar kredītu procentu likmes pārskatīšanu, un tās ir sekas, ka bankas ierēķina riskus, kas saistīti ar Moneyval ziņojumu. Nav normāli, ka mūsu kaimiņvalstīm līdzīgā nišā strādājošiem uzņēmējiem finansējums pieejams par 1-2%, bet mums par 5-6% - tā nav konkurence, jo arī pieejamo resursu izmaksas ir būtisks aspekts konkurētspējai,” viņš piebilda. “Latvija atrodas tur, kur atrodas, un mūsu valsts ir krustceles preču plūsmai, bet precēm seko nauda, līdz ar to banku sistēmai ir jābūt un tā arī būs, valdībai nav sarakstu par slēdzamām vai pārregulējamām bankām,” viņš sacīja. FKTK patlaban strādā ar visām bankām, lai tās pārprofilētu, un Latvijas tirgū ir iespēja strādāt tik bankām, cik tās ar savu biznesu var radīt peļņu. Vienīgais, kur nebūs tolerances ne tikai no mums, bet arī starptautiskām institūcijām, būs naudas atmazgāšana,” ministrs norādīja. Uz jautājumu, kādēļ, salīdzinot ar citām ES valstīm, šķiet, ka Latvijā pieņemtās reformas ir stingrākas, J. Reirs atbildēja, ka pārmetums Latvijai ir par sistēmisku naudas atmazgāšanas organizēšanu, bet nevienā citā Eiropas valstī tādu pārmetumu nav. “Mūsu finanšu sistēmas pārstāvji piedalījušies, ne tikai pārskaitot līdzekļus, bet šo līdzekļu iepludināšanā sistēmā. Latviju ik pa laikam salīdzina ar Šveici un Luksemburgu, taču jebkuram pasaules iedzīvotājam, ienākot kādā no šo valstu bankām ar koferi, kurā ir pieci miljoni, un lūdzot naudu legalizēt, nākamā bankas pārstāvju rīcība būs policijas izsaukšana. Latvijā tā nebija, līdz ar to mēri, iespējams, ir stingrāki, bet tie ir vērsti, lai sakārtotu finanšu sistēmu un starptautiskie partneri mums noticētu,” skaidro ministrs.

Vienots tirgus

Nākotnē liela loma finanšu nozares attīstībā būs arī Eiropas vienotajam finanšu tirgum, uzskata V. Dombrovskis, uzsverot, ka 500 miljoni patērētāju visā ES sniedz plašas iespējas, taču praksē ir daudz šķēršļu, kas kavē vienotu tirgu, un tas jānovērš. Tā, piemēram, salīdzinot ar ASV, Eiropas kapitāla tirgi ir sadrumstaloti un mazāk attīstīti, tādēļ tie vairāk jāintegrē, lai uzņēmumiem būtu pieejams plašāks finansējums, bet noguldītājiem plašākas investīciju iespējas – tas ir vienotas kapitāla savienības mērķis. Tāpat V. Dombrovskis uzsvēra vienota reģionālā kapitāla tirgus izveides nozīmi Baltijā, kas veicinātu uzņēmumu attīstību nākotnē. Pašlaik iestrādes jau ir veiktas, taču process nenotiek ātri.

Tāpat sagaidāms, ka nākotnē, līdzīgi kā citās pakalpojumu nozarēs, arī finanšu jomā servisu virzīs digitalizācija, kas ir būtisks aspekts klientu ērtību un izmaksu samazināšanas dēļ. Cilvēkiem ir ērti pakalpojumu saņemt attālināti, tāpēc visa veida autorizēšanās, nenākot uz banku, jau tagad pakāpeniski kļūst par prasību no klienta puses, un bankām atliks tai sekot. Tajā pašā laikā tirgus mainās, un grūtāk strādāt kļūst ne tikai bankām, bet arī nebanku aizdevējiem, atzīst eksperti.

“Ne tikai AML prasības, bet arī šī brīža likuma izmaiņas par maksimālās procentu likmes ierobežošanu, kas galvenokārt ietekmē ātros kredītus, liek nebankām domāt par savas darbības jomas maiņu,” stāsta Ģ. Kurmis. Patēriņa aizdevumu tirgu jau tagad ietekmē likuma izmaiņas - no vienas puses tiks ierobežota iespēja izsniegt ātros kredītus, bet šīs izmaiņas skars arī bankas, jo no 1. jūlija tiks pilnībā ierobežota iespēja reklamēt patēriņa aizdevumus. “Mēs saskatām problēmas šajā jomā vairāku iemeslu dēļ. Ja grozījumu mērķis ir samazināt reklāmu televīzijā, tad, jau samazinot maksimāli piemērojamo procentu likmi, tiks samazinātas reklāmas, jo ātrajiem aizdevējiem vairs nebūs izdevīgi reklamēt īstermiņa kredītus. Tagad reklāmas aizliegšana samazinās konkurenci – klienti, visdrīzāk, izvēlēsies zināmāko aizdevēju, nevis zemāko likmi. Uzvarētāji faktiski ir lielākie aizdevēji, pie kuriem dažkārt aizdevums maksā dārgāk nekā pie konkurentiem, tādējādi galu galā zaudē gan tirgus, gan patērētājs,” piebilst Ģ. Kurmis.