2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

EP vēlēšanas

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Par sanāksmju apmeklēšanu ārpus ES tiek izmaksāta dienas nauda 160 eiro apmērā, atsevišķi sedzot izdevumus par viesnīcu.

Tiek segti arī izdevumi, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa ir 4513 eiro mēnesī, un no tās var algot palīgus, segt deputātu biroju īres, tālruņa sakaru un abonēšanas izmaksas, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, konferenču un izstāžu organizēšanas izdevumus u.tml. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā – no septembra līdz augustam –, šīs piemaksas apmēru samazina uz pusi.

Parlaments EP deputātiem nodrošina aprīkotus birojus gan Briselē, gan Strasbūrā. Darba braucieniem abās pilsētās EP deputāti var izmantot dienesta automašīnas.

EP deputātiem ir tiesības saņemt medicīnas izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā. Kārtību un atmaksas apmēru nosaka atsevišķi noteikumi. EP deputātiem pēc pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu. To piešķir vienas mēnešalgas apmērā par katru deputāta amatā pavadīto gadu. Maksimālais šā pabalsta izmaksāšanas ilgums ir divi gadi. Ja bijušais EP deputāts uzņemas pilnvaras kādā citā parlamentā vai kādā valsts iestādē, pārejas pabalstu samazina tādā apmērā, kāda ir alga jaunajā amatā. Ja EP deputātam vienlaikus pienākas arī vecuma vai invaliditātes pensija, viņš nevar saņemt abus pabalstus – ir jāizvēlas viens no tiem.

Palīgi un citi darbinieki

EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot EP noteikto budžetu. Visām 2019. gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, pieejami nepilni 25 tūkstoši eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem deputātiem, bet gan palīgiem vai cita veida darbiniekiem, ar kuriem noslēgts līgums.

EP deputāti var pieņemt darbā trīs reģistrētus palīgus (ar īpašiem nosacījumiem – četrus), kas pilda savus pienākumus Briselē vai Strasbūrā, kā arī vietējos palīgus ievēlēšanas dalībvalstī. EP deputātam var būt praktikanti, kas praksi var iziet vai nu EP, vai deputāta mītnes valstī. Vietējo palīgu un praktikantu kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 75% no deputāta parlamentārās palīdzības piemaksas. Kopš 2009. gada EP deputāti nedrīkst pieņemt darbā tuvus radiniekus.

Lauvas tiesa – algām

2018. gada EP budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām. No budžeta sedz arī mutiskās tulkošanas un ārējās tulkošanas izmaksas un darbinieku komandējumu izdevumus. EP pērn gada sākumā strādāja pavisam 7698 darbinieki, vairāk nekā puse no viņiem – Briselē, uz pusi mazāk – Luksemburgā, pārējie – Strasbūrā un citās vietās.

Aptuveni 22% no 2018. gada budžeta bija paredzēti EP deputātu izdevumiem – algām, ceļa izdevumiem, biroju uzturēšanas izdevumiem.

Nedaudz vairāk par 15% no budžeta tika tērēts IT un telekomunikācijām. Politisko grupu darbību izmaksas veidoja vēl 6% no budžeta.

Brisele–Strasbūra–Luksemburga

Ik gadu vidēji 10–15% budžeta ir jātērē ēku īrei, būvniecībai, uzturēšanai, drošības un ekspluatācijas nodrošināšanai EP trijās galvenajās darba vietās – Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, kā arī birojos 28 dalībvalstīs.

EP 2013. gada pētījums rāda – ja visas EP darbības tiktu pārceltas no Strasbūras uz Briseli, būtu iespējams ietaupīt 103 miljonus eiro gadā. Revīzijas palāta 2014. gadā sagatavoja neatkarīgu analīzi un secināja to pašu – izdevumi saistībā ar Strasbūras darba vietu sasniedz 109 miljonus eiro gadā, bet vēl piecus miljonus varētu ietaupīt uz ceļa izdevumu samazināšanu.

Itālijas populistu partija jau paziņojusi, ka ES ir izšķērdējusi ap 200 miljonu eiro ik gadu, «turoties pie krēsliem, kurus izmanto četras dienas mēnesī». Spriežot pēc augsta ranga politiķu teiktā pasaules medijos, atteikšanās no Strasbūras krēsliem tik ātri nenotiks, un viens no iemesliem ir ārkārtīgi lielā Francijas prezidenta Emanuela Makrona ietekme, kam atteikšanās no Strasbūras varētu būt tāds kā goda jautājums.

EP atrašanās starp trim valstīm izveidojusies vēsturiski – ES dalībvalstu valdības 1992. gadā vienprātīgi nolēma ES līgumā noteikt tās oficiālās mītnes vietas. Tika lemts, ka EP oficiālā darba vieta un vairākuma plenārsesiju norises vieta ir Strasbūra, EP komitejas tiekas Briselē, bet EP sekretariāts oficiāli strādā Luksemburgā. Šī kārtība 1997. gadā tika iekļauta ES līgumā. Lai to mainītu, līgums jāratificē katras dalībvalsts parlamentā.

Deputātu skaits samazinās

No 2014. līdz 2019. gadam EP strādāja 751 deputāts, pēc šīm vēlēšanām būs 705. Samazinājums ir uz tā rēķina, ka Lielbritānija plāno izstāties no ES.

Līdz šim no Apvienotās Karalistes EP tika ievēlēti 73 deputāti, taču samazinājums nav tik liels, jo ir ņemta vērā turpmāka ES paplašināšanās iespēja, savukārt 27 vietas tiks pārdalītas tām valstīm, kas bija nepietiekami pārstāvētas. Latvija šo valstu vidū nav. Papildu piecas vietas iegūs Francija un Spānija, pa trim – Itālija un Nīderlande, divas vietas būs Īrijai, bet pa vienai – Zviedrijai, Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai un Igaunijai.

Tā kā Lielbritānijas izstāšanās ceļš no ES nenotiek tā, kā plānots, EP vēlēšanas tur notiks.

Politiskās grupas un komitejas

EP deputāti strādā politiskās grupās, kuras tiek veidotas pēc politiskās, ne valstiskās piederības. 2014.–2019. gadā EP darbojās astoņas politiskās grupas.

Lai izveidotu politisko grupu, tajā jābūt vismaz 25 deputātiem no vismaz septiņām dalībvalstīm. Aizliegts vienlaikus darboties vairākās politiskajās grupās, taču var izvēlēties nepiederēt ne pie vienas no tām.

Vislielākā šajā sasaukumā ir Eiropas Tautas partijas grupa (EPP), tajā no Latvijas strādāja visi četri ievēlētie partijas Vienotība deputāti – Sandra Kalniete, Aleksejs Loskutovs, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere.

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā (S&D) strādāja Aleksandrs Mamikins no Saskaņas, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā (ECR) – VL-TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā (ALDE) – Iveta Grigule-Pēterse no Zaļo un Zemnieku savienības, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā (Greens/EFA) – Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības.

Vēl EP ir Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE/NGL), grupa Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFD), Nāciju un brīvības Eiropa (ENF) un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti (NI).

Šā gada sākumā izvērsās diskusija par nepieciešamību mainīt grupu izveides nosacījumus. EP deputāts no Vācijas Jo Leinens, kurš pats darbojas S&D grupā, rosināja izskaust «mākslīgas savienības» un neļaut «viltus» grupām izšķērdēt līdzekļus un ietekmēt likumdošanu ES līmenī, vēstīja EUObserver. Viņš kā piemēru minēja 2014. gadā nodibināto grupu Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa, tajā apvienojās deputāti no Itālijas populistiem Piecu zvaigžņu kustība un Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas. Jo Leinens toreiz pauda, ka grupas mērķis ir tikt pie finansiālajiem resursiem, kurus katrai grupai piešķir no EP budžeta.

EFD pēdējā EP sasaukumā bija otrā mazākā grupa ar 42 deputātiem, ja neskaita pie grupām nepiederošos deputātus. 2015. gadā dibinātajā grupā Nāciju un brīvības Eiropa jeb ENF darbojās 36 deputāti. Salīdzinājumam – lielākajās grupās EPP un S&D darbojās attiecīgi 216 un 185 deputāti.

Visas EP politiskās grupas izvirza savus pārstāvjus darbam komitejās atbilstoši viņu pieredzei un zināšanām. Katrs deputāts vidēji strādā divās, trijās komitejās.