Uz astoņām deputātu vietām Eiropas Parlamentā (EP), kas pienākas Latvijai, 25. maija vēlēšanās kandidēs 246 kandidāti no 16 partiju sarakstiem

EP vēlēšanas

Dažādi reitingi rāda dažādus datus par partijām, kuras varētu tikt ievēlētas EP, taču teju visi rezultāti uzrāda vienu tendenci – reitings pēdējo mēnešu laikā krītas partijai Saskaņa. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma maija sākumā veiktās tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas jāsecina, ka par to tiktu atdoti 14% vēlētāju balsu. Salīdzinot ar aprīli, maijā partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP!) apsteigusi Jauno Vienotību (JV), taču abām ir teju vienāds atbalsts, proti, 10,9% un 10,8%.

Reitingi rāda, ka 5% barjeru pārvarētu arī Nacionālā apvienība (NA, 9%) un Latvijas Krievu savienība (LKS, gandrīz 7%). Citās aptaujās JV ir līderos, savukārt LKS nav pārvarējusi 5% slieksni.

SKDS aptauja rāda, ka 4,3% pauduši vēlmi balsot par Progresīvajiem, 3,8% – par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), bet 3,2% – par Jauno konservatīvo partiju (JKP). Latvijas Reģionu apvienību atbalstītu 2% vēlētāju, KPV LV – 1,1%. Nepilnu procentu atbalstītāju spējuši uzrunāt tādi politiskie spēki kā Atmoda, Jaunā Saskaņa, Latviešu nacionālisti, Rīcības partija, Centra partija un LSDSP. Ja salīdzina ar iepriekšējiem mēnešiem, visām šīm partijām reitings ir kāpis.

SKDS datos iekļauj tikai tos vēlētājus, kuri noteikti piedalīsies EP vēlēšanās.

Ušakovs un Ameriks priekšgalā

Saskaņa par savām lokomotīvēm EP vēlēšanās pārdomāja pēdējā brīdī – kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrs atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, pirms tam jau atkāpties bija paspējis domes vicemērs, partijas Gods kalpot Rīgai pārstāvis Andris Ameriks. Abi ir Saskaņas pirmie numuri EP vēlēšanās. Partija cer uz divām vietām EP. Bukmeikeri N. Ušakova ievēlēšanu uzskata par diezgan drošu, taču A. Amerikam varētu būt jāpacīnās.

Kā liecina KNAB informācija, Saskaņa deklarējusi 164 835 eiro lielas priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības – vislielāko summu no visām uz EP startējošajām partijām. 61% no izdevumiem partija novirzījusi reklāmai televīzijās.

Ar Krieviju jāsadarbojas

Latvijas faktu aprīļa vidū veiktā aptaujā LKS savu balsi atdot solīja 2,4% vēlētāju, bet SKDS maija sākumā publicētā aptaujā atbalsts bija augstāks – 6,9%.

LKS līderi ir politiskā spēka līdere Tatjana Ždanoka un pašreizējie EP deputāti Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs. A. Mamikins EP iepriekš iekļuva, kandidējot no Saskaņas. No LKS 2014. gadā EP mandātu ieguva T. Ždanoka, taču viņa to nolika, lai iesaistītos Saeimas vēlēšanu kampaņā Latvijā. Viņas vietā EP šobrīd strādā M. Mitrofanovs. Arī tagad kuluāros pavīd ziņas, ka viena mandāta iegūšanas gadījumā sarunāts, ka uz tā pa periodam «pasēdēs» visi trīs.

Uz LKS vides plakātiem ir partijas nosaukums, saraksta numurs un kandidāta vārds, uzvārds. «Es zinu, ka pēc tam pieķersies žurnālisti šim salīdzinājumam, bet kāds vēstījums ir [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam vai [Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderim Vladimiram] Žirinovskim? Vienkārši fotogrāfija un LDP. Tatjana ir brends, Miroslavs ir labi atpazīstams, īpaši Latgales pusē,» viesojoties DELFI TV ar Jāni Domburu studijā, skaidroja A. Mamikins.

«Mūsu mērķis ir novērst noslīdēšanu līdz karam Eiropā, ko varētu izraisīt Rietumu un Krievijas pretstāvēšana,» teikts LKS programmā. Jautāti, vai tiešām redz kara scenāriju, partijas pārstāvji atbild, ka to redz katru dienu, – ja nebūs sadarbības, tas esot reāls iznākums.

Uzsvaru liek uz pieredzi

JV pirmie numuri ir pašreizējais Eiropas Komisijas vicemērs Valdis Dombrovskis, līdzšinējā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. Pašreizējiem EP deputātiem Kārlim Šadurskim un Inesei Vaiderei ir attiecīgi 4. un 5. numurs, savukārt A. Loskutovam, kurš pie EP deputāta mandāta tika, premjerministram Krišjānim Kariņam to noliekot, – 8. Arī nākamajā sasaukumā JV cer uz četrām vietām.

JV par svarīgākajiem EP jautājumiem uzskata eirozonas reformu turpināšanu, drošību, arī Latvijas vēstures skaidrošanu. «Tāpat arī nākamais daudzgadu budžets, kur es uzsvērtu kohēziju, lauksaimniecību, kā arī zinātni un inovācijas,» aģentūrai LETA sacījis V. Dombrovskis.

Reklāmas kampaņās partija uzsver vārdu «jaudīgi», norādot, ka tās kandidātiem ir pieredze un nevajadzēs laiku, lai ieskrietos.

Cīnīsies ar propagandu

Vienīgais deputāts no NA šobrīd Eiroparlamentā ir Roberts Zīle, viņš arī partijas pirmais numurs šajās vēlēšanās. 2. un 3. numurs ir attiecīgi kultūras ministrei Dacei Melbārdei un žurnālistam Ansim Pūpolam. 2004. gadā, kad Latvija pirmoreiz vēlēja EP deputātus, NA tika pie četriem mandātiem. R. Zīle nevalstiskās organizācijas VoteWatch Europe veiktā pētījumā novērtēts kā ietekmīgākais politiķis no Latvijas deputātiem. Viņš ir viens no šobrīd trešās lielākās EP politiskās grupas – Eiropas Konservatīvo un reformistu – viens no viceprezidentiem.

NA iestājas par stingru valsts ārējo robežu, pret migrantu kvotām un uzskata, ka ES «vajadzētu darīt mazāk, bet labāk». Savā programmā partija norāda arī uz transporta, demogrāfijas un lauksaimniecības jautājumiem. NA vēlas arī plašākas valsts pilnvaras Krievijas propagandas kanālu sodīšanai un slēgšanai.

Dažādas aptaujas rāda dažādu atbalstu JKP. SKDS aptaujā tā nav sasniegusi 5% vēlētāju atbalstu, savukārt aptaujas veicēja Factum partiju reitingā JKP pārsniedz pat 10%.

JKP lokomotīve EP vēlēšanās ir Austrum- eiropas politikas pētījuma centra pētnieks Andris Kudors. Otrais un trešais numurs ir Saeimas deputātiem Gatim Eglītim un Lindai Ozolai.

Partijas programmā ir sauklis «Drošība, identitāte, tiesiskums!». Starp JKP mērķiem ir mazināt trešo valstu destruktīvu ietekmi Eiropā, cīņa pret korupciju, moderna lauksaimniecība. Arī A. Kudors par svarīgu nosaucis cīņu ar Krievijas propagandas kanāliem.

Uzsver izglītību un inovācijas

Saraksta AP! lokomotīve EP vēlēšanās ir politologs Ivars Ījabs. Ar otro numuru startē bijusī Statoil Latvija izpilddirektore Latvijā Baiba Rubesa. Viņa vadīja arī projektu Rail Baltica Latvijā, taču no šī amata aizgāja pēc domstarpībām ar Igauniju un Lietuvu. Trešais numurs ir Aizsardzības ministrijas kiberdrošības koordinācijas nodaļas vadītājai Ievai Ilvesai.

AP! uzskata, ka ES ir jābūt lielākam budžetam, īpaši zinātnei, izglītībai, veselībai, drošībai un videi. «Ja mēs runājam par kohēzijas politiku, mēs redzam [tās izpausmes] caur infrastruktūru vai arī cilvēkiem. Investīcijām infrastruktūrā ir jāpaliek, daudz lielākam akcentam jābūt uz izglītību un inovācijām. [Vairums] 90% tās naudas paliek vecajās dalībvalstīs. Mūsu reģionos to nespēj izmantot, jo mums trūkst kapacitātes. Viens no aspektiem ir smadzeņu aizplūšana. Ir jāpaņem nost tiem zemniekiem, kas nav Latvijas zemnieki un kas saņem daudz lielākus līdzekļus nekā Latvijas zemnieki. Runa ir par Rietumu zemniekiem, kur naudas izmantošana ir neefektīva,» intervijā Latvijas Radio sacīja I. Ījabs.

Traucē «Grigules faktors»

ZZS saraksta pirmais numurs EP vēlēšanās ir Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Otrais – Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, trešais – Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis Ringolds Arnītis. 2014. gadā no ZZS EP tika ievēlēta Iveta Grigule-Pēterse, un D. Reizniece-Ozola atzinusi: «Grigules kundzes faktors nav mums palīdzošs šajās vēlēšanās.» I. Grigule-Pēterse EP paziņoja, ka vairs nekandidēs EP vēlēšanās un nosauca parlamentu par «bezjēdzīgu pļāpātavu». 2017. gada sākumā pēc balsojuma, kurā viņa kopā ar A. Mamikinu un T. Ždanoku iestājās pret EP rezolūciju, kurā tika nosodīta Krievijas propaganda, partijas valde viņu izslēdza no Latvijas Zemnieku savienības.

ZZS programmā uzsver vides saudzēšanu, zaļu transportu un energoefektīvu Eiropu, partija grib panākt Eiropas iesaisti demogrāfijas un reemigrācijas jautājumu risināšanā.

Aktualizēs sociālos jautājumus

Arī Progresīvie dažādās aptaujās bauda dažādu atbalstu. Partijas lokomotīve EP vēlēšanās ir Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Ar otro numuru startē partijas līderis Roberts Putnis, ar trešo – Rīgas 22. vidusskolas skolotāja Antoņina Ņenaševa.

Pēc G. Ančas domām, Latvijas deputāti EP strādā vairāk ar ekonomikas, ne sociālajiem jautājumiem. Progresīvie uzskata, ka ES vajadzētu veidot vienotu minimālo algu, to nosakot, piemēram, attiecībā pret vidējo patēriņa grozu valstī. Arī minimālās pensijas varētu būt saistītas ar cilvēku ienākumiem valstī.

Partija gribētu sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiskajiem un zaļajiem spēkiem, kas iestājas par cilvēku vajadzībām atsaucīgu ekonomikas un nodarbinātības politiku, stabilu sociālā atbalsta sistēmu un ilgtspējīgu, zaļu saimniekošanu.

Lūdz neapvainoties uz valsti

Apmēram 20% vēlētāju nav izlēmuši, par ko atdot savu balsi, savukārt teju 14% vēlēšanās neplāno piedalīties. 

2014. gadā EP vēlēšanās piedalījās 30,4% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, 2009. gadā – 53,69%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.

Uz šāgada aktivitāti, iespējams, ietekmi atstās izgāzusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvo vēstuļu izsūtīšana vēlētājiem. Par nesaņemtajām vēstulēm Valsts drošības dienests sācis pārbaudi.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa aicina «neapvainoties uz valsti» par informācijas nesaņemšanu un piedalīties vēlēšanās.