No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro

Likumdošana

To paredz sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus Saeimā iesnieguši pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputāti Dana Reizniece-Ozola, Armands Krauze, Anda Čakša, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Uldis Augulis un Janīna Jalinska. To, vai parlamentāriešu vairākums šo ideju atbalstīs un nodos to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rādīs balsojums. Vairums DB aptaujāto šaubās par šīs idejas iedzīvināšanas iespēju pašreizējos apstākļos un to vairāk uzskata par politiskā šova elementu.

Atsaucas aicinājumam

Grozījumu projekta iniciatori norāda uz Saeimā saņemto portāla ManaBalss.lv aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā līdz šā gada 3. aprīlim parakstījuši 50 130 atbalstītāju. Turklāt 2017. gada 11. aprīļa valdības sēdē tika nolemts, ka Ministru kabinetā līdz šā gada 31. martam tiks iesniegti izskatīšanai grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Proti, 2019. gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums, ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2020.- 2023. gadam. Lai ar nākamo taksācijas gadu spēkā stātos jauns regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam, taču līdz šim parlamentā neesot iesniegti sagatavotie likumprojekti. Tāpat anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, lielākajā vairākumā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vispār vai arī tas ir ļoti zems. Bez tam autori prognozē, ka piedāvātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības, jo ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Politisks šovs

«Tāpat kā katrai monētai, tā arī šim jautājumam ir divas puses,» vērtē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atgādina, ka jautājums attiecībā uz vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa nav nekas jauns, jo par to ir bijušas daudzas diskusijas, taču līdz šim tās nav rezultējušās ar attiecīgu politisku lēmumu, kaut arī šī nodokļa pieauguma apmērs savulaik bija ierobežots un pat iesaldēts. «Pašlaik šis priekšlikums ir politisks, un tas «neies cauri»,» prognozē A. Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir būtiski pašvaldību ieņēmumu veidotāji un bez tiem varot būt jautājumi, kur paņemt trūkstošo naudu, jo finansējuma valstī tādām jomām kā veselības aprūpei un vēl daudzām citām sabiedrībai svarīgām trūkst. «Pašvaldības jau pašlaik var piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, un tas arī notiek realitātē,» uz jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru atbild A. Dābols. Viņš gan steidz piemetināt, ka, protams, joprojām publiskajā telpā parādās pastāsti par neadekvātu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru miteklim. «Vēl jau ir uzstādījums esošo nodokļu politiku nemainīt līdz 2020. gada beigām un izmaiņas veikt tikai no 2021. gada, un līdztekus tam ir vēl viens uzstādījums par darbaspēka nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņa nodokļiem, tātad ne tikai uz pievienotās vērtības un akcīzes, bet arī nekustamā īpašuma nodokļiem,» atgādina A. Dābols. Tas gan, viņaprāt, nenozīmē ignorēt otru medaļas pusi. «Ir politiķu pirmsvēlēšanu solījumi, kas tostarp skāra arī nekustamā īpašuma nodokli, tā apmēru,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, ja kāds patiešām nopietni vērtētu nekustamā īpašuma nodokļa reformu, tad šis jautājums ir jāskata kompleksi.

Solījumu kaleidoskops

Interesanti, ka šo grozījumu pieteicēju — ZZS – priekšvēlēšanu programmā par nekustamā īpašuma nodokli nekā konkrēta nebija, taču bija sacīts: «Veidosim sabalansētu budžetu, nodrošināsim stabilu un prognozējamu reformēto nodokļu sistēmu.» Nacionālā apvienība priekšvēlēšanu programmā solīja izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai. Opozīcijā ilgstoši esošā Saskaņa solīja ieviest nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu. Jaunās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmā teikts: «Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez nekustamā īpašuma nodokļa.» Savukārt KPV LV priekšvēlēšanu programmā teikts: «Pensionāriem atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus.» Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu programmā teikts: «Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki.»

Interesanti, ka piedāvātie grozījumi vistuvāk ir 13. Saeimā neiekļuvušās partijas No sirds Latvijai priekšvēlēšanu programmā ierakstītajam: «Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam», un ļoti tuvu vēl vienas parlamentā neiekļuvušās Latvijas Reģionu Apvienības priekšvēlēšanu programmā rakstītajam: «Nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim.»