Eiropas Savienības «nogurums» no iepriekšējās paplašināšanās, Brexit «migla» radījusi situāciju, kurā jaunu dalībvalstu uzņemšana tuvāko gadu laikā tiek vērtēta kā maz ticama

Eiropas Savienība

Šādu ainu rāda uzņēmēju un arī pieredzējušo politiķu aptauja. Pašlaik ES ir 28 dalībvalstis, kur pēdējā – Horvātija – pievienojās 2013. gadā, pirms tam vērienīgākā paplašināšanās notika 2004. gadā, kad piepulcējās rekordliels skaits valstu, tostarp arī Latvija, taču pirmo reizi kāda valsts – Lielbritānija – risina izstāšanās rēbusu no ES. ES paplašināšanās lokā ir tādas valstis kā Ziemeļmaķedonija, Kosova, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, arī Islande (kur pēc valdības lēmuma sarunas par pievienošanos ES nenotiek) un Turcija (kuras valdībai ir domstarpības ar ES dalībvalstīm), taču vai tās kļūs par ES pilntiesīgām dalībvalstīm un kad tas notiks, nav skaidrs.

Divas puses

Uzņēmēji attiecībā par ES dalībvalstu skaita potenciālo pieaugumu ir salīdzinoši atturīgi, norādot, ka šis jautājums ir ļoti sensitīvs, jo ietver ne tikai ekonomiskos, bet vairāk tieši politiskos jautājumus. Minēto iemeslu dēļ svarīgākais esot nevis tieši vienotā ES tirgus «izmērs», it īpaši, ja Lielbritānija pametīs ES, bet gan ES un citu valstu tirdzniecības līgumi un tajos iekļautie nosacījumi – barjeras. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka par iespējamo ES paplašināšanos nav diskutēts un arī biedru vidū aptauja nav veikta, taču šim jautājumam ir vairākas dimensijas – Latvijai ir izdevīgi būt vienotā tirgū, kāds ir ES, un tādējādi, jo lielāks šis tirgus, jo labāk, savukārt cita dimensija ir, kādas valstis (kāds ir to ekonomiskais potenciāls) tad pievienojas, jo no tā būs atkarīgs arī, cik daudz ES kopējā budžetā katrai dalībvalstij būtu jāiemaksā. Viena situācija, ja ES paplašinās ar tādu jaunpienācēju, kuram ir nepieciešams liels atbalsts dažādu programmu veidā, un tādējādi citas, piemēram, Latvija saņemtu mazāku (kohēzijas un citu atbalsta programmu) aploksni no ES. Savukārt cita situācija, ja pievienojas ekonomiski turīga valsts, kas papildina ES budžetu ar savu iemaksu.

Robežšķirtne paliks

«Nākamajos 10 gados neredzu, ka ES uzņems jaunas dalībvalstis, vispirms kandidātvalstīm ir ne tikai jāizpilda visi kritēriji, bet to izpilde vēl nedod garantiju kļūšanai par ES dalībvalsti, jo visām ES dalībvalstīm ir jāpiekrīt jaunu dalībvalstu uzņemšanai, taču daudzu ES dalībvalstu iekšpolitiskā situācija šādu iespēju faktiski neļauj īstenot,» tā Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets. Viņš gan piemetina, ka minētā situācija neattiektos uz tādu brīnumu, kā Norvēģijas vai Šveices sabiedrības vairākuma pausta vēlme tikt uzņemtām ES vai Islandes atgriešanās pie sarunām ar Eiropas Komisiju par tās pievienošanos ES. U. Paets arī uzskata, ka ES joprojām saglabāsies eirozona un pārējās valstis ar savām valūtām. «Šaubos, ka tuvākās desmitgades laikā Dānija vai Zviedrija atteiksies no savām kronām un pāries uz eiro, jo šo valstu vēlētāji jau vairākos referendumos šādu iespēju ir noraidījuši, un kāpēc lai viņi mainītu savas domas,» tā U. Paets. Viņš nenoliedz, ka eiro un kronu vērtību svārstības sagādā galvassāpes Baltijā strādājošajiem uzņēmējiem, kuri savus produktus realizē ES dalībvalstīs, kurās nav eiro, taču izmaiņas šajā jomā neesot sagaidāmas.

«Nākamajos piecos gados diez vai kāda valsts tiks uzņemta ES, drīzāk vēlāk, turklāt daudzu dalībvalstu iedzīvotāji uzskata, ka jāatrisina problēmas mājās un tad var raudzīties uz ES paplašināšanos, jo īpaši kontekstā ar Brexit,» prognozē bijušais Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. Viņš atzīst, ka dalībvalstīm nav vēlmes uz tālāku paplašināšanos, jo īpaši, ja tās ir izmaksas, un arī tad, ja tās nav ļoti lielas. Piemēram, lai ES izlīdzinātu platību maksājumus Latvijā strādājošajiem lauksaimniekiem, vajadzētu tikai 0,001% no budžeta. «Vai tiešām tā ir tik augsta cena, lai visu laiku saņemtu pārmetumus no dalībvalsts?» jautā E. Smiltēns. Viņš gan atgādina: tas, ka kāda valsts nav ES dalībvalsts, vēl nenozīmē, ka ES tai nepalīdz ar speciālām programmām, kādas ir daudzām valstīm, jo tādējādi ES tās patur savā orbītā. «Lielais «sprādziens» – 2004. gadā – ir pagātne, pēc tam tikai atsevišķas valstis ir uzņemtas ES, vistuvāk ES dalībvalsts statusam ir Ziemeļmaķedonija, kas nesen atrisināja valsts nosaukuma problēmu ar ES dalībvalsti Grieķiju, kam sekotu Melnkalne,» prognozē uz Eiropas Parlamenta deputāta vietu pretendējošais Edvards Smiltēns. Viņš nenoliedz, ka minētajām valstīm vēl garš ceļš ejams, lai atrisinātu daudzus jautājumus. Savukārt vēl tālākā nākotnē, pēc E. Smiltēna domām, varētu būt runa par Moldovas, Gruzijas un Ukrainas pievienošanos ES.

Nav indikāciju

«Iepriekšējās vērienīgākās paplašināšanās nogurums ES vēl ir jūtams, un pašlaik nekas neliecina, ka ES tuvākajā laikā varētu paplašināties. Par jaunām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši grūti runāt. Kaut arī formāli ir tāda kandidātvalsts kā Turcija (ar kuru iestāšanās sarunas apturētas), un arī Serbija un Melnkalne, taču par kaut kādiem termiņiem pēdējo divu uzņemšanai ES ir grūti runāt,» tā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņasprāt, par ES kandidātvalstīm vēl tālākā perspektīvā var runāt par Bosniju un Hercegovinu, Kosovu. «Dzīves līmenis, nestabila politiskā sistēma,» uz jautājumu, kas ir būtiskākie šķēršļi pat nelielu valstu uzņemšanai ES, atbild I. Vaidere.

«Ģeopolitiskās interesēs būtu uzņemt jaunas ES dalībvalstis, bet prasības tām valstīm, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalsti, būs jāizpilda,» tā Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš uzsver, ka šāda prasība attiektos tikpat labi uz Ukrainu, cik uz Balkānu reģiona valstīm (kuru uzņemšanu vēlas dažas dalībvalstis, un pat ātrāk, nekā tās būtu to pelnījušas), taču tas nenotiks ātri. «Daudzu valstu politiķi nevēlas redzēt nevienu jaunu dalībvalsti, jo to nevēlas viņu potenciālie vēlētāji,» tā R. Zīle.

Norvēģijas jautājums

«Ja ir valstis, kuras vēlas iestāties ES un atbilst visiem iestāšanās kritērijiem, tad neredzu iemeslu, kāpēc tādas nevarētu tikt uzņemtas ES,» uz jautājumu par ES dalībvalstu skaita palielināšanu atbild jaunākais šī sasaukuma Eiropas Parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs. Viņš nenoliedz, ka ES būtu izdevīgi, ja tajā vēlētos iestāties Norvēģija, taču šīs valsts vēlētāji šādu iespēju esot noraidījuši jau ne vienu reizi vien. « ES dalībvalstis piedalās diskusijās par direktīvām un regulām, piedalās lēmumu pieņemšanā, veic maksājumus kopējā ES budžetā, savukārt Norvēģijas sadarbība ar ES ir ļoti īpatnēja, jo šī valsts spiesta ievērot daļu no direktīvām, regulām, veikt maksājumus, bet bez iespējām ietekmēt to saturu,» tā A. Loskutovs, Viņš pieļauj, ka Norvēģija, kļūstot par ES dalībvalsti, ES budžetā maksātu lielu naudu, taču arī daudz saņemtu atpakaļ, vienlaikus varētu ietekmēt ES pieņemtos lēmumus.