Eksperts apgāž vairākus mītus, kas saistīti ar ieguldīšanu akcijās

ieguldījumi

Rietumeiropas valstīs ieguldījumi akcijās ir viens no iecienītākajiem mājsaimniecību finanšu uzkrājumu veidiem, taču Latvijā šī tendence ir pretēja un vērtspapīros investē vien neliela daļa mājsaimniecību, stāsta eksperts investīciju jautājumos Māris Rambaks. Nereti valda uzskats, ka ir sarežģīti izvēlēties uzņēmumus, kuros sākotnēji ieguldīt, taču atliek tikai paskatīties apkārt.

Izvēle pietiekama

Investīciju ziņā Latvija atrodas citādā situācijā nekā Rietumvalstis, tomēr, lai nonāktu esošajā situācijā, arī Rietumvalstu investīciju kultūra ir veidojusies pakāpeniski. Sākotnēji arī Rietumeiropas valstu mājsaimniecības lielākoties naudu uzkrāja bankā, pēc tam ieguldīja nekustamajā īpašumā, bet lēnām domāšanas virziens mainījās - pamazām tika veidoti ieguldījumi akcijās, un pēc tam to īpatsvars kopējā uzkrājumu apjomā auga, atgādina eksperts. Mūsdienās ieguldīt akcijās ir ļoti vienkārši, pieejamas daudzas tehnoloģijas, viedtālruņi un biržas infrastruktūra, kas gan sniedz pieeju akciju tirgiem un to analīzei, gan ļauj sekot līdzi saviem ieguldījumiem. Turklāt investīcijas akcijās noteikti nav nodarbošanās tikai individuāli izredzētajiem, kā tas dažkārt tiek minēts. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka nepastāv vienota formula, ar ko sākt ieguldīšanu. Sākotnēji M. Rambaks iesaka izvēlēties kompāniju, kurā investēt, ņemot vērā savu pieredzi vai novērojumus ikdienā. Tā var būt kompānija, kura šķiet perspektīva un kuras akcijas tiek kotētas biržā. Piemēram, cilvēks, kas strādā telekomunikāciju nozarē, zina lielu piegādātāju un uzskata, ka nākotnē tam varētu būt izaugsme. Tad viņš noskaidro, vai konkrētā uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā. Baltijas līmenī iespējams atrast dažādu nozaru uzņēmumus – telekomunikāciju, farmācijas, ražošanas, tirdzniecības, finanšu sektora un citus, tādēļ izvēle ir plaša, arī pieejamā informācija ir salīdzinoši liela, jo šiem uzņēmumiem jāievēro informācijas atklāšanas prasības, tādēļ reizi ceturksnī tiem jāpublicē darbības pārskats, kas ļauj regulāri gūt ieskatu aktuālajā uzņēmuma darbībā.

Domājot par investīcijām, vajadzētu izvērtēt, vai šis ir piemērotākais brīdis ieguldīšanai akcijās un kāpēc konkrētajā brīdī nevajadzētu uzsākt ieguldīt. Jāatceras, ka ieguldījumu veikšanai nepieciešams koncentrēties, un ne vienmēr būs piemērots brīdis investēt, ja uzmanība jāvelta kam citam. Tā, piemēram, ja cilvēks, kas vēlas sākt investēt, attiecīgajā brīdī dibina vai strauji attīsta savu uzņēmumu, tad ir skaidrs, ka viņa laiks un nauda aizies vienā virzienā. Šādā brīdī nevajadzētu paralēli skatīties uz akciju tirgu, jo tas paņem laiku un enerģiju. Būtisks ir arī psiholoģiskais faktors, jo ieguldītājam gan fiziski, gan garīgi jājūtas labi, lai varētu savu uzmanību veltīt ieguldījumiem. M. Rambaks atgādina - kamēr par investīcijām tiek filozofēts teorētiski, tās tiek uztvertas citādi nekā tad, kad nauda jau ir ieguldīta, jo tad cilvēks sāk skatīties uz ieguldījumiem no cita aspekta un cenu svārstības uztver saasinātāk.

Apgāž mītus

Šķēršļus privātpersonu vēlmei ieguldīt akcijās rada vairāki sabiedrībā iesakņojušies mīti, no kuriem daudzi nav patiesība, norāda M. Rambaks.

Viens no populāriem mītiem, kura dēļ nereti cilvēki neiegulda akcijās, ir finanšu zināšanu nepieciešamība. “Protams, ja tāda piemīt, tas nāk par labu ieguldītājam, taču būtisks faktors ir vienkārši ticēt idejai, ka uzņēmums var būt veiksmīgs, un skatīties no praktiskās perspektīvas, piemēram, kompānija ražo pieprasītu preci, atver jaunas tirdzniecības vietas, iekaro savu tirgus nišu, uzņēmums kaut ko pieprasītu ražo, iekaro savu tirgus nišu. Šādus novērojumus var gūt, pat ieejot aptiekā un redzot, kā tiek tirgota konkrētā farmācijas uzņēmuma produkcija,” stāsta eksperts.

Vēl populārs mīts ir, ka ieguldīšana akcijās ir ļoti riskanta un spekulatīva darbība. Kaut kādā mērā tas tā arī ir, taču kopumā ieguldīšanai akcijās jābūt kaut kādam ekonomiskam pamatojumam, skaidro M. Rambaks. Jāiegulda tad, ja saskatām, ka tirgū akcijas nav pietiekami novērtētas, uzņēmums strādā labāk, nekā tirgus patlaban ieceno, vai līdzīgu iemeslu dēļ.

Ir vēl mīts, ka akciju investīcijas nedaudz līdzinās kazino vai azartspēlēm - vai nu ļoti nopelnīsi vai ļoti zaudēsi, taču parasti ir ekonomisks pamatojums, pie kādas cenas akcijas būtu jātirgo, atgādina M.Rambaks.

Jāizvēlas piemērotākais

Rietumvalstīs ieguldīšana akcijās ir kļuvusi par ierastu un salīdzinoši nozīmīgu mājsaimniecību aktīvu sastāvdaļu, uzsver M. Rambaks. Ilgtermiņā, vērtējot ienesīgumu, vērojams, ka akciju cenas svārstās, ekonomikā ir cikliskums, taču akcijas galu galā tomēr nodrošina vidēji vēsturiski augstāku ienesīgumu nekā citas aktīvu klases, un tendence to cenām ir pieaugt.

Nereti tiek minēts, ka ieguldīšana akcijās nav piemērota visiem, bet, ņemot vērā M. Rambaka pieredzi, ja ar to strādā, tad ikviens var atrast savu vietu šajā tirgū. Tomēr cilvēki ir dažādi – ir tādi, kas var uzņemties lielāku risku, un tādi, kas mazāku, un, ja cilvēks sēž un nemitīgi skatās akcijas cenas izmaiņas, tad kaut kas stratēģijā ir jāmaina, tas nozīmē, ka ir pārāk liels satraukums, lai veiktu ieguldījumus pa tiešo akcijās, un, iespējams, šādā gadījumā jāizvēlas ieguldījumu fondi.

Ieguldot obligācijās jeb parāda vērtspapīros, konkrētajam uzņēmumam tiek aizdota nauda uz kādu konkrētu laiku, un pēc termiņa beigām investors sagaida atpakaļ šo naudu kopā ar procentiem; ar to arī šis darījums beidzas, savukārt, ieguldot akcijās, ieguldītājs kļūst par uzņēmuma līdzīpašnieku. Ja ieguldītājs vēlas investēt, bet nevēlas uzņemties pārāk lielu risku, tad ieteicams izvēlēties fondus, kas ir veids, kā pastarpināti ieguldīt abos šajos ieguldījumu veidos. Fondos ieguldīt ir vienkāršāk, jo tie iegulda dažādās obligācijās, vairākos uzņēmumos, tādējādi šajā gadījumā notiek ieguldījumu diversifikācija.

Sākot investēt

Ieguldot akcijās, nereti rodas jautājums – kam pievērst uzmanību? Pirmais uzdevums ir apskatīt uzņēmuma bilanci un peļņas zaudējumu aprēķinu, taču sarežģītāk kļūst tad, kad vēlamies novērtēt uzņēmumu, jo nereti nav skaidrs, kā to izdarīt, uzsver M. Rambaks. Šādā gadījumā ieteicams salīdzināt vairākus uzņēmumus, kuros nākotnē plānots ieguldīt. Piemēram, ir divi uzņēmumi ar vienādu apgrozījumu, bet atšķirīgu peļņu – tādējādi secināms, ka viens uzņēmums spēj no šī apgrozījuma sasniegt lielāku peļņu un strādāt ar augstāku rentabilitāti. Vēl ieteicams vērtēt vairākus rādītājus: peļņu pret apgrozījumu vai peļņu uz akciju – tas ir populārākais veids, uz ko privātie investori skatās, jo viņiem bieži vien nav tik daudz laika veikt detalizētu analīzi, kā to dara profesionālie investori.

“Mums ir paveicies ar to, ka biržas operators Baltijā ir Nasdaq, kas ir ASV biržu grupa, tādējādi infrastruktūra visā Baltijā ir vienota. Biržas mājaslapā iespējams atrast arī terminoloģiju un akciju tirdzniecības nolikumu. Citu alternatīvu informācijas avotu latviešu valodā nav, tādēļ sākt ieteiktu ar biržas mājaslapas izpēti,” iesaka eksperts.

Akcijas, protams, nav taustāmas, taču tās elektroniski uzskaitītas vērtspapīru depozitārijā, kas saistīts ar biržu. Lai sāktu investēt akcijās, tas jādara caur kādu biržas biedru – banku vai brokeru sabiedrību. Tādēļ pirms investīciju uzsākšanas jāuzzina, kura banka ir biržas biedrs, tad jāatver vērtspapīru konts un jāizvēlas uzņēmumi.