Pašreizējo teju 50 kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam

Nodokļi

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi vairākos nodokļu likumos. Paredzēts, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu un arī muitas maksājumus. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts. Uzņēmējiem bieži vien bijis jautājums, kāpēc Igaunija var, bet Latvija nē. DB aptaujātie eksperti un uzņēmēji gan iepriekš, gan nule kā uzsver, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu dzīvi. Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Beķere pozitīvi vērtē parlamenta lēmumu ievest vienoto nodokļu kontu Latvijā. «Par vienotā nodokļu konta ieviešanu Latvijā ir runāts daudzus gadus, un šodien noslēdzas 2017. gadā sāktais nodokļu likumu grozījumu akceptēšanas ceļš, bet līdz idejas iedarbināšanai vēl būs jāpagaida,» tā L. Beķere. Viņa atzīst, ka vienotais nodokļu konts atvieglos dzīvi visiem - gan uzņēmējiem, gan grāmatvežiem, gan arī valstij.

Redz ieguvumus

«Būs pagājis gana ilgs laiks no tā brīža, kad šo vienotā nodokļu konta ideju sāka ietvert normatīvajos aktos, un vēl būs krietns laiks, līdz to varēs sākt izmantot,» norāda LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Viņa atgādina, ka ieviešanas garais termiņš ir saistīts ar sistēmu maiņu nodokļu administrācijā. «49 nodokļu kontu vietā viens konts ir labs risinājums, jo vienkāršāka procedūra, mazāk kļūdainu maksājumu, mazākas pārskaitījumu izmaksas, mazāks administratīvais slogs,» tā E. Rītiņa. Viņa kā būtisku ieguvumu redz, ka ar visu nodokļu normatīvu grozījumiem ir vienāds nodokļu nomaksas termiņš līdz 23. mēneša datumam, kas vairāku nodokļu nomaksai ir pagarināts. «Tas nozīmē, ka nodokļu samaksas termiņš ir nevis saīsināts, bet tieši pretēji – pagarināts. Tas ir ļoti pozitīvi vērtējams tieši no uzņēmuma naudas plūsmas,» uzsver E. Rītiņa. Viņa uzskata, ka ieguvumi ir ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī nodokļu administrētājiem. Tāpat no vienotā nodokļu konta vispirms tiek apmierināti to nodokļu maksājumi, kuriem būs iestājies samaksas termiņš. «Mazāk iespēju kļūdīties un vienkāršāka administrēšana,» jaunieveduma būtiskāko izceļ E. Rītiņa.

Novērsīs kāzusus

«Apsveicami, ka beidzot arī Latvijā, tāpat kā pirms daudziem gadiem Igaunijā, būs vienotais nodokļu konts,» uzsver Ventspilī strādājošas grāmatvedības pakalpojumu sniedzējas SIA PB Finanses valdes locekle Agnese Pastare. Viņa atgādina, ka jaunā kārtība novērš situāciju, kad uzņēmums ir parādā valstij vienā nodoklī, kaut arī citā nodoklī ir izveidojusies pārmaksa, kura pārsniedz pirmā nodokļa parādu. «Pašlaik ir vesela procedūra, lai no viena nodokļa konta, kurā ir pārmaksa, novirzītu šo naudu tajā nodokļa kontā, kurā ir vajadzīga iemaksa,» atgādina A. Pastare. Viņa piebilst, ka šāda naudas pārcelšana no viena nodokļu konta uz citu nodokļu kontiem nenotiek automātiski, kaut arī tā tam teorētiski vajadzētu notikt. «Uzņēmēji, grāmatveži raksta lūgumu nodokļu administrācijai pārcelt attiecīgo vienā nodoklī pārmaksāto summu uz citu nodokli,» tā A. Pastare. Viņa arī piekrīt uzņēmējiem, kuri savas preces un pakalpojumus eksportē, - vienotais nodokļu konts būtībā viņus atbrīvos no soda un kavējuma naudām situācijā, kad ir pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa un tās atmaksa, kas paredzēta darbaspēka nodokļu nomaksai attiecīgajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu kontā, iekrīt kādu dienu vēlāk, nekā bija noteikts galējais šādu maksājumu iemaksu termiņš. «Teorētiski tā tam vajadzētu būt, jo šajā kontā būs visu, izņemot nekustamā īpašuma, nodokļu iemaksas,» uzsver A. Pastare. Viņa atgādina, ka šogad uzņēmumiem, kuri pērn līdz 1. jūlijam maksāja peļņas nodokļa avansa maksājumus, bija sava veida problēma tos atsaldēt un atgūt – novirzot citu nodokļu nomaksai, jo bija vajadzīga uzņēmuma ienākuma nodokļa nulles deklarācija par pērnā gada pirmo pusgadu.

Būs jautājumi

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji cer, ka vienotā nodokļu konta sistēma Latvijā atvieglos dzīvi un tā lietošana būs ne tikai vienkārša un ērta, bet arī bez negatīvām blaknēm. Tāpat tika pausta cerība, ka vienotā nodokļu konta sistēma tiks savlaicīgi izstrādāta un arī, ja tiks atklātas kādas negatīvas blaknes, tad līdz 2021. gada 1. janvārim tās tiks novērstas. Tāpat jaunajā sistēmā būs jāiemācās strādāt.

«Svarīgākais jautājums, kā grāmatveži (uzņēmēji) varēs salīdzināt katra atsevišķa nodokļa maksājumus un pārbaudīt (gatavojot gada atskaiti), cik vēl jāsamaksā, lai saistības būtu pilnībā nokārtotas,» uz pašreizējā brīža neskaidrību norāda A. Pastare. Viņa atzīst, ka līdz 2021. gadam vēl ir vairāk nekā 1,5 gadi un šajā laikā ir jāatrisina ne tikai tehniskie jautājumi nodokļu administrācijā, bet arī jābūt skaidrībai biznesam.